Evija Vizule

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Grāmata izcēlās ne tikai ar saistošu sižetu un negaidītiem pavērsieniem, bet arī ar meistarīgi iedzīvinātām senās pasaules ainām un noskaņām, kas autorei kā sava amata speciālistei bija izcili izdevies caur detalizētiem telpas un vides aprakstiem. Notikumu spriedze, mitoloģijas ievīšana un tik daudz piesātinātu mistēriju, ieveda mani azartā uzzināt, kad beidzot varēs atrast atbildi visiem nezināmajiem. Ik pa brīdim lasot paskatījos, cik grāmata gara (vai, precīzāk, - īsa ) un nopūtos - "cik žēl!", jo izskatās, ka tik maz atlikušajās lapās autore tomēr nespēs apmierināt manu ziņkāri un būs jāgaida grāmatas 2. daļa. Šī grāmata bija fantāzijas lasītāja gardums, kas ar savu lielisko, māksliniecisko valodu un vides aprakstiem, ievilka mani pilnībā jaunā dimensijā. Ar nepacietību gaidu 2. daļu un ceru, ka tas būs pamatīgs "ķieģelis", jo izskatās, ka man šī autore būs viena no mīļākajām mūsdienu fantāzijas autorēm!

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Neticami aizraujoša grāmata, kas, man par pārsteigumu, vēl ilgi atstāja "pēcgaršu" manās ikdienas gaitās, jūtot līdzi varoņiem un apcerot viņu dzīves gājumu.
Man kā fantāzijas piekritējai, kas ar grāmatu palīdzību cenšas atpūsties no ikdienas skaudrās realitātes, šīs grāmatas ievads bērnunama sienās šķita ļoti intriģējošs, jo paldies Dievam, nav personīgi bijusi darīšana ar šādām iestādēm, līdz ar to šī vide bija man pietiekoši sveša un "pārdabiska", lai ieinteresētu stāstā, kas ik pa brīdim gan "uzkurbulēja" asas izjūtas un sāpīgus pārdzīvojumus, gan deva patīkamu atvieglojumu. "Vārnas" ir aizraujoša grāmata ar "misiju", es tā varētu teikt, jo mans skatījums uz romu tautības pārstāvjiem noteikti pamainījās, lasot šo grāmatu. Un vēl tik gribēju teikt, ka līdz pat pēdējai lapaspusei, kad vēl spēju samērā distancēti justies pret romu tautas sāpēm, tas pēdējais mazais"dzelonis" bija īsts autores meistardarbs - tas manā sirdī atstāja rētiņu uz palikšanu!

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Mīlīga grāmatiņa maziem bērniem, kur galvenās varones ir kāda bērna sandalītes. Izrādās, arī viņām ir sava jūtu pasaule, mērķi un nedienas! Lasot šo grāmatu, atgriezos savas bērnības sajūtās, kad skolā un mājās lasījām Imanta Ziedoņa pasakas, kur arī tika personificētas ikdienā izmantojamas lietas. Atklāti sakot, tieši lasīšanas laiks ar bērniem un viņu personīgās gaumes pētīšana, man ir palīdzējusi apzināties, ka ir normāli jebkurā vecumā izvēlēties noteikta žanra darbus un ne visus var uzrunāt viena un tā paša stila literatūra. Šīs grāmatiņas izlasīšana man ļāva sev "atvērt acis" un būt atklātai gan pret savu iekšējo bērnu (gan arī pret savu vecāko dēlu, kas jau no agrām dienām pretojās grāmatām, kur tika personificēti dzīvnieki un lietas, un tā vietā pieprasīja, lai galvenie varoņi būtu cilvēki) un godīgi pateikt, ka man šis žanrs personīgi nepatīk. Man nepatīk iejusties kurpes ādā un es nevaru līdzpārdzīvot tāllēkšanas sacensībās ar lecīgo kediņu, un es saprotu, ka ir kāds neliels procents bērnu, kas arī to nevar un viņiem nevar pārmest. Bet mēs arī zinām, ka caur šādiem stāstiem mēs varam dot bērniem dzīves mācības daudz labāk "sagremojamā" veidā un šim žanram noteikti jāpastāv. Paldies par iespēju atrast sevi!

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Grāmata "Saules sargātāja" gaidīja mani ikreizi bibliotēkas bērnu nodaļā, kur viesojāmies ar bērniem, un, kamēr mazākās meitas krāsoja bibliotēkas izprintētās darba lapas un puiši lasīja savas grāmatas (man viņi ir četri gab.), es ar lielu interesi lasīju šo - "savu" grāmatu. Kādēļ neņēmām uz mājām? Tādēļ, ka grāmata šķita vēl par nopietnu un garu manam deviņgadniekam patstāvīgai lasīšanai, bet varbūt tādēļ, ka es pati izbaudīju to saldo ilgošanās sajūtu un nepacietīgi gaidīju nākamo bibliotēkas apmeklējumu, lai uzzinātu, kā izvērsīsies grāmatas notikumu gaita (bibliotēku gan apmeklējam vairākas reizes nedēļā). Mani patīkami pārsteidza orģinālais un neparedzamais sižets, kas noturēja manu interesi līdz pat pēdējai grāmatas lappusei. Man kā māksliniecei bija interesanti pētīt ilustrācijas, kas bija veidotas ar neparastu tehniku un lieliski radīja pareizo noskaņu, kāda bija sajūtama arī grāmatas rakstītajā vārdā. Ar nepacietību gaidu, kad mani vecākie dēli (9 un 7 gadi) paši izlasīs šo grāmatu, lai mēs varam kopā izrunāt tajā ietverto simbolismu un mācības, ko mēs varētu pielietot savā ikdienas dzīvē.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Grāmata par balto vilceni ir pēdējā laika labākā bērnu-jauniešu grāmata, ko ar interesi izlasīju arī pati, jo nevar taču visu "garšīgāko" atstāt tikai bērniem un sev - ne... Esmu novērojusi, ka tad, kad pienāk bērniem šis vecums - sākot no 7 gadiem, kad viņi jau ir pieraduši patstāvīgi lasīt, starp mani un viņiem veidojas jauna barjera, jo daudzas grāmatas nelasām vairs kopā (tāpat jau lasām pa vakariem kaut ko nopietnāku un "garlaicīgāku" (lai ātrāk nāk miegs, hehe...), bet patstāvīgai lasīšanai izvēlamies aizraujošāku literatūru, lai būtu motivācija bērnam to darīt pašam). Jau no paša sākuma, izlasot grāmatas "Baltā vilcene" aprakstu, sajutu tādu saldu "greizsirdību", ka manam bērnam stāv priekšā ļoti interesanta un vērtīga - "dzīva" grāmata un tagad priecājos - cik labi, ka nespēju apvaldīt savu ziņkāri un arī pati izlasīju to - tagad mums ik pa brīdim "uzpeld" jaunas sarunu tēmas gan par vilku ikdienu, interesanti fakti par kraukļiem, arī ētikas un morāles jautājumi, kas tika risināti grāmatā, rod jaunu veidolu mūsu cilvēciskajā dzīvē. Paldies autorei par burvīgu grāmatu un izdevniecībai par kvalitatīvas un noderīgas literatūras tulkošanu latviešu valodā!