Vineta Biseniece

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Gaisma vienmēr uzvarēs pār tumsu, turklāt tā atgādina par iekšējā spēka nozīmi dažādos izaicinājumos. Beatrise ir 13 gadus veca meitene, kura vienveidīgi pavada savas dienas līdz pēkšņi necerēti kaimiņmājas dzīvokļa logā, kurā pēc tajā notikušās postošas nelaimes nevienam it kā nevajadzētu būt, ierauga kādu meiteni zilā kleitiņā. Abas meitenes kļūst par nešķiramām draudzenēm, tomēr šo draudzību patiesībā saista kāds baiss notikums, kurā vainojamo abas meitenes neplānoti atklāj. Grāmatas sižeta līnijas lasītāju ieved stāstā, kurā mistika savijas ar reālo dzīvi. Lai arī Beatrises draudzene Deina patiesībā ir spoks, kuru redz tikai viņa, lasītāji var pārliecināties, ka meitenes raksturs mainās – viņa kļūst pārliecinātāka par sevi, rodot drosmi nebaidīties, spēju rīkoties arī sarežģītās situācijās. Iespējams, autore izvēlējusies grāmatā šādu neparastu Deinas tēla veidolu, lai parādītu, ka patiesībā viss vajadzīgais spēks un drosme darīt to, kas citiem šķiet neiespējams, slēpjas katrā no mums tikai mūsu ziņā paliek to atklāt. Lai arī Deina bija līdzās Beatrisei sarežģītās situācijās, patiesībā galvenā varone pati ar visu tika galā, un Deinas “uzdevums” bija tikai ļaut Beatrisei noticēt sev, jo katram cilvēkam vajag kādu līdzcilvēku, lai saprastu, ka patiesībā pats var paveikt visu, kas neapšaubāmi ir arī viena no atziņām. Turklāt vērts atcerēties arī, ka sliktais nāks atpakaļ, reizēm pat ar divkāršu spēku, kas spilgti iezīmējas grāmatā.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Vienmēr ir aizraujoši palasīt kādu spraigu un aizraujošu detektīvromānu, turklāt salīdzinoši reti galvenie varoņi ir tikai divpadsmit gadus veci zēni. Bruno un Vilis pavada vienmuļu dzīvi bērnunamā, tomēr apstākļu sakritības dēļ abi zēni uzzina kaut ko, kas viņiem pavisam noteikti nebija jāzina. Tas ir pietiekams iemesls, lai viņi, intrigas vadīti, mēģinātu noslēpumu atklāt līdz galam, sākumā pašiem pat nenojaušot, kādas grūtības abiem kopā nāksies pārvarēt. Autores radītais sižets lieliski parāda, ka kopīgiem spēkiem var paveikt daudz, kas attiecināms uz Bruno un Viļa ciešo draudzību, esot par svarīgu priekšnosacījumu noslēpuma atklāšanā. Viņiem ne reizi neienāk prātā atstāt otru nelaimē, lai paši varētu tikt drošībā, jo viņu draudzības pamatā ir empātija un augsta savstarpējā uzticēšanās. Prasmīgi veidotais stāsts notur lasītāja uzmanību līdz pat grāmatas beigām, turklāt neviļus puišu personīgais stāsts liek dzīvot un emocionāli just varoņiem līdzi un pat pārdzīvot. Lai gan grāmatas sižets ir vairāk vērsts tieši uz gadiem slēpta noslēpuma atklāšanu un puišu neatlaidīgo un drosmīgo rīcību, tas liek paraudzīties arī no cita skatpunkta un aizdomāties par patiesām un neviltotām ilgām abiem zēniem dzīvot ģimenē. Tāpat šī grāmata liek aizdomāties par to, vai tiešām ir vērts riskēt zaudēt visu finansiālas labklājības dēļ un vai brīvības vērtību vispār var pielīdzināt naudai.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Katram no mums ir kāda aizraušanās, tomēr ne vienmēr spēju un baiļu robeža sakrīt. Tāpat ir arī šajā grāmatā, kur Kika Mika ar lielu azartu un degsmi vēlas iemācīties spēlēt kādu mūzikas instrumentu, bet, kad pienāk koncerta diena, viņa sāk šaubīties par sevi un tramīgi galvā izdomā vissliktākos scenārijus, kas varētu atgadīties, uzstājoties uz skatuves koncertā. Tomēr, kad Kika Mika saprot, ka uz spēles ir likta viņas sirdslieta, krasi mainās viņas izvēle. Autore, inscenējot pavisam ierastu situāciju, ļoti labi parāda mūsu bailes kļūdīties. Mēs dzīvojam sabiedrībā, kur kļūdas bieži vien tiek uzskatītas par kaut ko sliktu, no kā vajadzētu izvairīties, tomēr ne vienmēr aizdomājamies, ka tieši caur kļūdām mēs mācāmies un augam, lai kļūtu vēl labāki. Brīdī, kad pastāv iespēja kļūdīties, mēs sākam baidīties un diemžēl nereti nemaz nemēģinām darīt to, kas būtu jādara, jo jūtamies bailēs sastinguši un bez spējas rīkoties. Turpretī apkārtējo cilvēku potenciālā reakcija mūs arī biedē, bet ir jāpārvar sevi, jo neveiksme ir kārtējā iespēja sākt no jauna, taču jau gudrāk, un tikai tā mēs varam atklāt, kāda brīnišķīga pasaule atklājas aiz baiļu robežas stāvās sienas, un tā mēs uzvaram bailes, jo vienkārši saprotam, ka tām vairs nav varas pār mums. Tomēr bailes var kalpot arī par lielisku tava ceļa indikatoru, jo, ja tev ir bail, tad tas ir īstais virziens, kurā tev doties nemaz nešauboties.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Vispār es neesmu mitoloģijas grāmatu cienītāja, tomēr, kad ieraudzīju šo grāmatu, man radās vēlme to izlasīt. Sižeta līnija iesākas, kad Dorotejai beidzas skola, un viņa vasarā ciemojas pie krustmātes Tutas Jūrmalā. Meitenei ir kāds noslēpums, ko vēlas paturēt pie sevis, tomēr viņa nav vienīgā, kas šo noslēpumu zina. Nejaušības dēļ viņa nokļūst Senajā Krētas salā, kur viņa ne tikai iemīlas, bet arī cīnās par savu dzīvību. Grāmata mani piesaistīja ne tikai ar sižetu un neparedzētiem pavērsieniem, bet arī ar prasmīgi atdzīvinātām pagātnes ainām un detalizētiem telpas un vides aprakstiem, ļaujot noprast, ka autore labi orientējas šajā lauciņā. Autore, spēlējoties ar mītiem, lasītājam uzbur mītisku stāstu, aicinot dzīvot līdzi Dorotejas ikdienai. Romānā atklājas mīlestības līnija, kura veido nozīmīgu lomu, tomēr autore to veiksmīgi ir novirzījusi nedaudz tālāk, priekšplānā atstājot mitoloģiju un fantāzijas augļus. Man patika vērot, kā Dorotejas personība izmainās – viņa sevi iepazīst, saliek savas vērtības pa plauktiņiem un, guvusi priekšstatu par citu kultūru, secina, ka materiālās vērtības nenozīmē pilnīgi neko. Tās ir tikai tukšuma aizpildītājas, lai gan mūsdienu pasaulē tās tiek uzlūkotas ar vislielāko bijību, jo daudz svarīgāk ir tas, ko cilvēks saprot un jūt. Autore lielu nozīmi ir piešķīrusi arī līdzcilvēku atbalstam, sniedzot atziņu, ka visiem kopā ir vieglāk sasniegt kāroto.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Ikdienā mēs pat neaizdomājamies, ko slēpj katra no vietām mūsu apkārtnē, tomēr nereti nākas atzīt, ka starp vienkāršiem vēstures faktiem ir paslēpušies arī tiešām negaidīti un pārsteidzoši atklājumi, kas rada vēl lielāku interesi par kādu vēstures mantojumu. Šajā grāmatā ar mazās Annijas vienas nakts piedzīvojumiem iepazīstam otro vecāko Rīgas parku Vērmaņdārzu. Autore ir veiksmīgi izvēlējusies grāmatas stāsta formātu - ne tikai iepazīstina ar interesantu un aizraujošu sižetu, bet paralēli tam visam ir arī ievīta vēsturiska nots, kas šajā gadījumā ir Vērmaņdārza tapšana un tā pirmsākumu iepazīšana. Īpaši vērtīgi ir tas, ka šāds stāstījuma veids veicina ne tikai zinātkāri, bet arī emocionālu saikni ar šo parku. Caur Annijas skatpunktu un viņas izjūtu prizmu lasītājs sāk uztvert vēsturi nevis kā statisku faktu kopumu, bet kā dzīvu un joprojām klātesošu stāstu. Grāmata noteikti ir labs piemērs tam, ka ar neviltotu aizrautību var iepazīt vēsturi, jo mani patiesi pārsteidza vēsturiskās atklāsmes, kur ārpus grāmatas sižeta bija dota papildus informācija, kas piesātināta ar interesantiem faktiem par Vērmaņdārzu. Šī vieta, kas daudziem liekas tikai kārtējais pilsētas parks, pēkšņi atklājas ar interesantu stāstu – ar cilvēkiem un notikumiem, kas veidojuši to, ko redzam šodien. Grāmata iedrošina nenovērtēt par zemu vietas, kas šķiet pazīstamas, jo tās var izrādīties daudz bagātākas, nekā sākumā šķiet.