Monta Meldere

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Salīdzinot šo grāmatu ar Spoku biroju, šī likās krietni sarežģītāka ar daudz vairāk darbojošām personām. Novērtēju, ka lasītājam bija iespēja ieskatīties kino pasaulē un to, uz cik dīvainām lietām ir gatavi cilvēki, kuri ir gatavi kļūt vai jau ir kļuvuši par aktieriem. Stāsts bija interesants un noslēgums bija neparedzams, jo vainīgā persona ļoti viltīgi bija mēģinājusi "sajaukt pēdas" un novelt vainu uz citiem. Ilustrācijas bija diezgan netipiskas, bet ļoti daudz. Varbūt vienīgi mazliet traucēja īpatnējie personu vārdi. Mans kolēģis, mazais lasītājs, tomēr atzina, ka Spoku biroja grāmata esot saistošāka un vieglāk saprotama, un tur man viņam jāpiekrīt.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Patika, ka šī bija viena no retajām grāmatām, kuru mans septiņgadnieks nevēlējās, lai liekam nost. Bijām apsēdušies uz savām ikdienišķajām 15 lasīšanas minūtēm, bet dēls aizliedza grāmatu likt nost un teica, ka jāizlasa līdz galam. Kad sākām lasīt grāmatu, nebiju pārliecināta, vai spoks izrādīsies cilvēks (līdzīgi kā Skubijā Dū"), bet biju priecīga secināt, ka grāmatā bija īsts spoks, kurš arī traucēja vilcienam ierasties gala stacijā. Patika arī spoku biroja bērnu piederumi, ar kuru palīdzību varēja sekot līdzi spoka aktivitātēm. Priecājos par daudzajām, krāsainajām ilustrācijām un karti, ar kuras palīdzību varēja izsekot notikumiem. Liels plus grāmatā bija par to, ka stāstā piedalījās salīdzinoši maz tēlu, kas viegli ļāva izsekot līdzi visiem notikumiem.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Šī grāmata lasījās tiešām viegli un bija ļoti interesanta. Patika dažādie līmeņi spēlē un mistērija, kas tika saglabāta saistībā ar šo spēli - no kurienes tā ir radusies? kas tā ir par spēli? cik sena? kas to tur ir nolicis? Kā pieaugušam cilvēkam nāca prātā praktiskas dabas jautājumi par lādēšanu, bet bija jauki sekot līdzi stāstam, kā izdomātā pasaule savijas kopā ar reālo pasauli. Sajutos tuva Paula mammai, kura dēlā ik pa laikam rada pārestības sajūtu kaut ko aizliedzot un ierobežojot, jo šajā digitālajā laikmetā, tas ir vēl viens mammu pienākums - rūpēties ne tikai par bērnu labklājību, bet arī par bērnu intelektuālo veselību. Grāmatā arī atklājās mūsdienu bērnu atkarības puses, kad bērns slēpjas skapī un melo vecākiem, lai tikai varētu kādu minūti vairāk pavadīt citā realitātē. Varbūt mazliet prasītos iespēja pašam lasītājam palīdzēt Paulam uzdevumu risināšanā - bērnībā patika "Tīģerkomanda", kurā arī lasītājs sajutās kā daļa no komandas un varēja "palīdzēt" noziegumu atklāšanā.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Jau sākot lasīt pirmo nodaļu, grāmatiņa mani ļoti aizrāva. Gara acīm iztēlojos norasojušo kefīra paku, kura skatās uz bietītēm un vēlas mīlestību. Grūti gan bija saprast, vai abu saplūšana kopā zupas traukā bija uzvara vai zaudējums šīm attiecībām. Lasīju ar patiesu interesi, lasīšanas laikā arī pārdomāju par mūsu produktiem un to, kā tie varētu sarunāties, ar dēlu izmēģinājām dažādus smieklīgus mūsu virtuves dialogus. Patika, ka tik ļoti ikdienišķiem priekšmetiem tika piešķirta dzīvība, balss, raksturs un viedoklis. Varbūt neiederējās raganas māja, šis stāsts kaut kā īpaši "leca" ārā no grāmatas, bet kopā lasījām ar patiesu prieku. Arī ilustrācijas bija ļoti saistošas.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Grāmata ļoti patika. Grāmatas sižets ir saistošs un kaķa tēls ir visnotaļ pārsteidzošs. Grāmata ir pilna ar dažādiem interesantiem notikumiem, interesantiem tēliem un fantāzijas pasauli, kura sevī ierauj. Visvairāk patīk, ka bērniem tiek mācīts, ka grāmatu lasīšana var būt aizraujoša un bibliotēka ir vieta, kurā var notikt brīnumi un piedzīvojumi. Patika arī, ka grāmatā bija akcentēta arī atbilstošās uzvedības normas, kādām būtu jābūt atrodoties bibliotēkā un izvēloties grāmatas.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Šīs grāmatas sakarā gribas būt ļoti godīgai. Gāja grūti. Tā kā dēls trenēja lasīšanu ar grāmatām, kurās ir vairāk ilustrāciju un mazāk teksta, tad šī bija mana skaļlasīšanas grāmata, kuru lasīju priekšā dēlam. Diemžēl, stāsts ne sevišķi aizrāva. Grūti gāja mums abiem. Bija sajūta, ka stāsts tiek mākslīgi vilkts garumā, kā tad, kad jāuzraksta referātu, bet trūkst vārdu skaits, dažādi apraksti un detaļas bija tādi, bez kuriem mierīgi varētu iztikt. Grāmata palika interesanta tikai uz pašām beigām, bet, lasot priekšā visu laiku bažījos par to, vai manam septiņgadniekam arī kādreiz nevarētu ienākt prātā nomaldīties un doties piedzīvojumos, jo Annijai taču arī klājās diezgan labi. Kā lauku cilvēks, par domu, par apmaldīšanos Rīgā esmu pilnīgās šausmās, īpaši naktī un bez telefona.
Grāmatai plusiņu vēlētos ielikt par vēsturiskajiem papildinājumiem. Šī sadaļa bija interesanta, bet varbūt tad prasītos atdzīvināt drīzāk Vērmaņdārza izveidotāju un citus saistītos cilvēkus un Annijas satikšanos ar viņu gariem. Bonuss par to, ka šo grāmatu būs grūti aizmirst, jo lasīšanai bija jāsaņemās un gāja mums ilgi, jo dēls vairāk par vienu nodaļu dienā nevēlējās klausīties.