Karīna Vanaga

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Cik daudz grāmatu ieinteresē, sasmīdina un izraisa ziņkārību jau no pašas pirmās lappuses? Manā lasīšanas pieredzē tādu nebija daudz, bet šī Dainas Ozoliņas grāmata ir viena no tām!

Grāmata stāsta par skolnieci Luīzi un viņas draugiem Gustavu un Kārli, kuri bija sašutuši par ministrijas lēmumu pagarināt mācību gadu līdz jūnija vidum. Šķiet, ko var darīt parastais vidusskolas skolnieks, lai mainītu augstākstāvošo personu lēmumu? Izrādās, ka var! Var uzrakstīt e-pastu, aizsūtot to no direktora vietnieces datora, var nomest no amata skolas prezidentu, lai cita persona ministrijas konferencē paustu viedokli par nepareizo lēmumu, vai arī... var nolaupīt izglītības ministru!

Skolnieces Luīzes pašapziņa, spēja aizstāvēt savu viedokli un kā viņa nebaidās pieņemt netradicionālus lēmumus ir tas, kas arī mums, pieaugušajiem, ir jāpamācās no šīs grāmatas varones.

Silti iesaku izlasīt šo stāstu, un autores oriģinālais paņēmiens - iekļaut grāmatā bildes no telefona ar whatsapp saraksti starp skolēniem - padarīs lasīšanu vieglāku, aizraujošāku un par paliekošo atmiņā!

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Grāmata "Datordullā skola" stāsta par vienas skolas drosmīgiem centieniem atteikties no mācību grāmatām un burtnīcām un pāriet uz 100% digitālo apmācību uz datoriem vai planšetēm.

Stāstījumā ir vairāki amizanti gadījumi, kuros aprakstīts kas var notikt, ja skolēni "dzīvo neierobežotā interneta vidē" un ko skolotāji izdomā, lai kaut ko iemācītu bērniem. Tur bija gan angļu valodas pasniedzējas centieni iemācīt skolēniem jaunus vārdus ar Google Translate palīdzību, tulkojot skolotāju vārdus un uzvārdus, gan matemātikas skolotājas uzdevums atrast internetā cik būs 2+2, bet tur atrodama viena no atbildēm bija "divi plus divi nav septiņi"...

Šī grāmata ir ieteicama bērniem no 9 gadiem, bet, manuprāt, vairākas replikas vai jokus varēs saprast tikai vecāka vecuma bērni vai pieaugušie. Brīžiem stāstā ir iekļautas domas un gudrības, ko vajadzētu ņemt vērā mums, pieaugušajiem, jo mēs esam atbildīgi par to kas un kā tiek pasniegts skolēniem - bērni ir jāievirza pareizajā virzienā, nevis ļaut pašiem izdomāt kas ir labs un kas ir slikts.

Ļoti uzskatāms piemērs grāmatā ir minēts par ļaunprātīgu datu izmantošanu Facebook vietnē, kad bija uzlauzta direktora vienkārša parole un publicēta mākslīgi izveidota viņa kāzu fotogrāfija ar skolas garderobisti, kā arī par Facebook neīstiem profiliem, ar kuru palīdzību tiek izvilināta vajadzīga informācija.

Pamācoša grāmata, kas liek aizdomāties par sasteigto lēmumu kvalitāti!

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Stāsts, kas iedvesmo, sasmīdina, liek sirdij pukstēt ātrāk aiz uztraukuma - stāsts, kuru tik ātri nevar aizmirst!
Grāmatas autore uzrakstīja aizraujošu pasaku vieglā valodā. Tā būs interesanta 10-12 gadu veciem bērniem. Piedzīvojumā ir iepītas gudrības, kuras gribētos izrakstīt uz līmlapiņām un piestiprināt redzamajā vietā! Paldies Ž.Lazdovskai par to, ka ceļ augšā tēmas, kas ir aktuālas pusaudžiem: apcelšana (bulings) skolā, neticēšana saviem spēkiem, draudzība, uztraukums uzstājoties publikas priekšā.
Grāmatas centrā ir 13-gadīga meitene Beatrise un meitene-spoks Deina. Deina zaudēja savu dzīvību un zaudēja arī savus vecākus ugunsgrēkā, kas plosījās viņu dzīvoklī. Vēlāk atklājās, ka ugunsgrēks izcēlies viņu mājā nevis nejauši, bet gan tīšuprāt… Beta ir bijusi vienīgā, kura redz Deinu. Tas, pēc Betas domām, deva viņai sava veida priekšrocību un drošību, jo “spoks-sargeņģelis” vienmēr bija tuvu, un tātad viņa varēja paveikt vairāk. Vismaz tā domāja Beta. "Tu vari visu!" - ir svarīgie atvadu vārdi, ko Deina-spoks teica savai draudzenei. Tas bija atgādinājums tam, ka vairākumu gadījumos mēs paši varam paveikt “neiespējamo”, ja ticam sev.
Nozieguma atrisināšana un vainīgā saukšana pie atbildības nav šīs grāmatas pamatmotīvs; draudzība, izpalīdzība, līdzjūtība ir stāsta centrs. Šīs pamatvērtības vienmēr būs pašas svarīgākās.
Šī grāmata noteikti jums ir jāizlasa! Tā neatstās jūs vienaldzīgus!

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Grāmatas nosaukums un vāka noformējums - sarkanā krāsa, vārds “slepkavība” - noteikti nebija tas, kāpēc es izvēlējos izlasīt šo grāmatu, jo neesmu detektīvžanra piekritēja… Tieši uzraksts "New York Times bestsellers Nr.1" pamudināja mani paņemt rokās šo stāstu, un es nevienu brīdi par to nenožēloju!

Grāmatas galvenā varone ir pusaudze Pipa, kura skolas projekta darba ietvaros izvēlējās izpētīt 5 gadus vecu skolnieces Endijas Bellas slepkavības lietu, jo par vainīgo uzskatīja nu jau mirušo jauno cilvēku Selu Singu, un par kuru Pipai bija ļoti labas atmiņas kā par izpalīdzīgu vecāko klašu skolēnu.

Šis ir ļoti aizraujošs stāsts, kas tur sasprindzinājumā viscaur gandrīz 400 lappušu biezai grāmatai. Neparasts sižets, kad līdz pat atrisinājuma brīdim nevar uzminēt kurš ir vainīgs meitenes slepkavībā. Ir bijuši brīži, kad turēju aizdomās visus grāmatas varoņus pēc kārtas - tas nozīmē, ka autore tik meistarīgi savija sižetu, ka lasītājs nevar nojaust kurš ir vainīgs konkrētajā noziegumā.

Tomēr pēc grāmatas izlasīšanas palika viens neatbildēts jautājums: kāpēc pie teksta, kur rakstīts par Endijas pazušanas laikiem un faktiem, ir pievienotas atsauces? Vai autore savu stāstu balstīja uz patiesiem notikumiem? Atsauču pārbaude nedeva nekādus rezultātus, arī grāmatas noslēgums nedeva risinājumu. Kā tad īstenībā bija? Noslēpums...