Edite Sarva

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Grāmatā stāstīts par mazo lapsēnu un viņa ģimeni, par kaķi un viņa ģimeni un par gulbīšu ģimeni. Gulbju olas laupīšana visas trīs ģimenes uz kādu brīdi saved kopā. Amizantos atgadījumos uzzinām, ka gulbji ne visai labi prot skaitīt, kaķim ne īpaši patīk perēt olas un ēst diētisko barību, bet lapsēns četru (nē piecu!) mēnešu vecumā vēl tikai mācās kļūt par īstu mednieku un ļoti, ļoti vēlas savai māmiņai sagādāt kādu gardu kārumu. Interesants tehnisks pavērsiens - stāsta noslēgums tiek veiksmīgi izstāstīts tikai ar bildēm, atsaucoties uz grāmatā iepriekš aprakstīto. Gulbīšu piektā ola nonāk mājās un no visām piecām veiksmīgi izšķiļas mazie gulbēni. Viens no tiem gan daļēji kaķa izperēts. Bet mazais lapsēns māmiņu iepriecina ar kārumiem, jo veiksmīgi un viltīgi izpildījis kaķa uzdevumu - nogādājis gulbīša oliņu atpakaļ mājās.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Grāmatu lasīju kopā ar savām meitām. Uzrunāja grāmatas ideja, kur autore radīja jaunu, aizraujošu konceptu datorpsēlei, kurā nevajadzēja būt labajam un glābt pasauli no ļaunajiem, bet vajadzēja analizēt, izprast un piedzīvot, lai spēles līmeņus izietu. Stāsts norisinās pa spēles līmeņiem, tomēr katrā līmenī Pauls atrod iespēju arī mijiedarboties ar citiem - gan savu mammu, gan draugiem, ko sastop pie vecmāmiņas un festivālā. Uzrunāja dēla un mammas attiecības, tas, ka ne Pauls, ne viņa mamma nebija ideāli, abiem bija savi misēkļi un pārdomas par izvēlēm, rīcībām. Tomēr viņu starpā valdīja abpusēja mīlestība, lai arī dažkārt le'mumi vai izvēles nebija otram pa prātam. Grāmata noslēdzās ar mistisku pavērsienu, kurā Pauls savā kabatā atrod akmeni no spēles - tā akcentējot to, ka spēle centās viņam iemācīt ko par īsto dzīvi.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Sūzenas Kolinsas grāmata “Bada spēles: Zobgaļsīlis” ir spēcīgs un emocionāli piesātināts distopiskās triloģijas noslēgums, kas turpina Katnisas Everdīnas cīņu ne tikai pret Kapitoliju, bet arī ar sevi, savām traumām un apjukumu pasaulē, kur robežas starp labo un ļauno kļūst aizvien neskaidrākas. Šī daļa ir mazāk koncentrēta uz fizisku darbību, vairāk uz psiholoģisko spriedzi un varoņu iekšējo izaugsmi, un man īpaši patika, kā autore reālistiski attēlo kara sekas – ne tikai fiziskas, bet arī emocionālas, pievēršoties posttraumatiskā stresa sindroma tēmai, zaudējumu sāpēm un cilvēka morāles izvēlēm ekstremālās situācijās. Kolinsa nepiedāvā vienkāršus risinājumus – viņa rāda, ka pat revolūcija var kļūt par jaunu apspiešanas formu, ja tajā pazūd cilvēcība. Autore, šķiet, vēlējās pavēstīt, ka brīvība nav tikai politiska uzvara, bet arī personisks miers un spēja piedot, izdzīvot un atgūt līdzjūtību.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Sūzenas Kolinsas grāmata “Bada spēles: Spēle ar uguni” ir spriedzes un emocionālās intensitātes pilns turpinājums distopiskajam stāstam par Katnisu Everdīnu, kas pēc uzvaras iepriekšējās Bada spēlēs kļūst par simbolu cerībai un pretošanās kustībai pret totalitāro Kapitoliju. Grāmata ne tikai saglabā pirmās daļas tempu un spriedzi, bet arī paplašina pasaules redzējumu, padziļinot varoņu psiholoģiskos portretus un iezīmējot sabiedrības sabrukuma un sacelšanās priekšvēstnešus. Īpaši patika, kā autore attīsta Katnisas iekšējo konfliktu starp vēlmi dzīvot mierā un pienākumu būt par cerības simbolu — šis morālais slogs padara viņu vēl reālāku un tuvāku lasītājam. Spēļu atkārtošanās sākotnēji šķita negaidīta, taču Kolinsa prasmīgi parāda, ka šīs spēles ir ne tikai fiziska izdzīvošana, bet arī psiholoģiska cīņa pret sistēmu. Autore vēlas pavēstīt, cik bīstama ir vara, kas balstīta uz bailēm, un cik svarīgi ir neklusēt netaisnības priekšā, pat ja tas maksā ļoti daudz.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Sabīnes Bolmanes grāmata “Meitene vārdā Vilo. Spārnu vēdas” ir sirsnīgs, iztēli rosinošs un emocionāli bagāts stāsts, kas aizved lasītāju maģiskā, taču vienlaikus arī ļoti cilvēcīgā pasaulē, kur satiekas brīnums un ikdiena, draudzība un vientulība, zaudējumi un cerība. Vilo ir īpaša meitene ar spēju just un redzēt vairāk, nekā citi, un šī viņas atšķirība kļūst par ceļu uz pašizziņu un iekšējo spēku. Īpaši uzrunāja tēmas par citādību, sapratni, empātiju un spēju noticēt sev – vērtības, kas bērnu un pusaudžu literatūrā ir īpaši svarīgas. Autore, šķiet, vēlējusies pavēstīt, ka katram ir savi "spārni", pat ja tie ir neredzami – un, ka drosme būt sev pašam ir lielākais piedzīvojums. “Spārnu vēdas” ir vērts izlasīt, jo tā ne tikai aizrauj ar fantāzijas pasauli, bet arī runā par ļoti reālām emocijām un pieredzēm, atstājot siltu un pacilājošu pēcgaršu.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Mūsu mājās ir visas šīs sērijas grāmatas. Manas meitas jau kopš pirmās grāmatas "Kika Mika un Lielā Tumsa", ko paņēmām bibliotēkā, kļuvušas par Kikas Mikas kvēlākajām fanēm. Arī šai grāmatai, tāpat, kā citām, milzīgu papildus vērtību piešķir košie, izteiksmīgie zīmējumi, kuros rūpīgi ieskatoties, stāsts kļūst vēl aizraujošāks un domas raisās dažkārt pavisam jaunos virzienos.
Šajā grāmatā Kika Mika piedzīvo skatuves drudzi, kad viņai ir iespēja uzstāties savā pirmajā koncertā. Meitenei ir tik lielas bailes no neizdošanās, ka viņa par nesaņemas mēģināt uzstāties kopā ar citiem bērniem. Tomēr, kad kopīgais koncerts noslēdzies, meitene saņem drosmi un sniedz solokoncertu. Tā laikā gadās maza ķibele, kas meitenes muzicēšanu tomēr neaptur - svarīgākais ir piedalīties, nevis to izdarīt ideāli.
Grāmatas noslēgumā, kā ierasts, praktiski ieteikumi, kā pārvarēt skatuves drudzi, ja nu tāds akurāt piemeklējis.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Stāsta galvenā varone Doroteja pašai nenojaušot tiek ierauta neticamu un ļoti strauju notikumu virpulī. Tie, kas šķietami ir draugi, izrādās, ka tādi nemaz nav, tie, kas šķita esam ienaidnieki, kļūst par draugiem. Ceļojot laikā, uzplaukst jūtas pavisam negaidītā vietā un to savaldzināta, meitene vēl ilgi un izmisīgi meklēs ceļu pie sava mīļotā, ko nākas atstāt tālā pagātnē, lai glābtu. Elpu aizraujosš sākums grāmatu triloģijai, kurā Teja ceļos dažādos laikos, dažkārt apmaldoties, bet galu galā sevi atkal atrodot.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Ir pavasaris un visiem vajadzētu rosīties savos dārzos, tomēr šādas drausmīgas smakas klātbūtnē tas vienkārši nav iespējams! Detektīvi Dina un Zigis dodas izpētīt, lai saprastu, kas šo smaku radījis. Varbūt jaunais dārza iemītnieks - Tasmija? Stāsta gaitā viņi tiekas un aprunājas ar daudziem aizvēsturiskiem Aizvēstures pilsētas iemītniekiem. Līdz atrod vaininieku, kurš ir visnotāl dzīvs arī mūsdienas un nelāgo smaku rada visai attaisnojama iemesla dēļ.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Kad Kates mamma servē viņai zupu, meitene jau izdomājusi tik daudz dažādas zupas, ko labprāt nogaršotu. Viņas sarakstā gan itin nemaz nav KROKODIĻU ZUPA! Nekad agrāk vēl Kate nav redzējusi tādus lielus, grubuļianus zirņus. Kā tādus vispār ēd? Kates Superkarotei ir risinājums. Drīz vien dīvainie krokodiļi nonākuši it visur, izņemot meitenes vēderu. Tomēr mammai melot par to, ka zupa apēsta tā īsti negribas, turklāt mamma itin labi apslēptās frikadeles māk arī atrast... Drīz vien ar superfrikadeļu stāsta palīdzību frikadeles nonākušas Katei vēderā. Un šī kļuvusi par viņas iespējams pašu mīļāko zupu.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Ja nu vienu dienu viss būtu ačgārni? Ja nu zobi sāpētu no dārzeņiem, nevis konfektēm un uz bērnu dārzu nāktos iet vecākiem pašiem, bet zobārstam zobus labotu pacienti, istabas jāsavanda, nevis jākārto un sveiciena vietā viens otram rādītu mēli? Izklausās diezgan jautri, vai ne? Bet kā tad, ja apskaušanās vietā mēs ņemtu un sakautos? Nemaz ne vairs jautri... Rotaļīgā saruna pārtop pavisam nopietna, kad abi draugi izpēta to, kas pašiem liekas svarīgi. Stāstu lieliski papildina un izvērš asprātīgi zīmējumi.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Ak šis mūžīgais "Kāpēc". Grāmatā iekļauti domas rosinoši, nebeidzami "Kāpēc", kurus lasot neviļus gribas apdomāt un izprast arī pašiem. Diemžēl šī "Kāpēc" virtene nekad nebeidzas un mazais Jannis vairāk vēlas jautājumos uzdot, nevis dzirdēt uz tiem atbildes. Bet Čapa, cenšoties no visas sirds uz tiem atbildēt, to saprot tikai tad, kad jau kļuvis pavisam dusmīgs. Dažreiz no domām svarīgi arī atpūsties!

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Sērijas noslēdzošajā grāmatā caur gadu tūkstošiem un notikumiem, nonākot pie savu spēku un izmisuma robežas Teja beidzot ir apzinājusies savu spēju patieso apmēru un iemācījusies tās pilnvērtīgi izmantot. Sarežģītu notikumu, lēmumumu un vienošanās rezultātā meitenei izdodas atšķetināt notikumu pavedienus un patiesi kļūt par laika čūskas pavēlnieci, pipildot savu karstāko vēlēšanus, kas normāla laika plūduma rezultātā nebūtu iespējama.
Paralēli meitenes personīgajai cīņai autore izpētījusi un atklājusi vairākas būtiskas pārdomas - par cilvēcību, par atriebību, par to, ka pretī ļaunajam var stāties ne tikai paši spēcīgākie, bet drīzāk nesatricināmākie, apņēmīgākie un konsekventākie savās vērtībās un rīcībās.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Mazais Surikats meklē draugus. Tas nemaz nav tik viegli, kā varētu iztēloties. Ne visiem ir laiks vai vēlēšanās ar viņu spēlēties. Asprātīgās dzejas rindās Surikats izmēģina draudzēties ar zirekli kaķi un skudrām. Intensīvās draudzētgribēšanas procesā gadās pat saukt ugunsdzēsējus, lai kaķi glābtu un bijā iet putnu būrītis (stāsts asprātīgi turpināts attēlos), bet Irēnas tante tiek pie atvainošanās kūkas (tās esot pašas saldākās). Galu galā mazajam Surikatam izdodas atrast sev pat vairākus rotaļu biedrus. Tādus, kuru satikšana liek no rīta gultā pietrausties sēdus un mesties jaunos piedzīvojumos.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Dinas Zoldneres grāmata “Uruboross” izaicina lasītāju gan emocionāli, gan intelektuāli, piedāvājot ceļojumu caur cilvēka apziņas tumšākajām un trauslākajām vietām, vienlaikus aicinot uz pārdomām par laika ritumu un tā cikliskumu. Pats nosaukums – uruboross, mītiska čūska, kas rij pati savu asti – kalpo par simbolu nebeidzamam ciklam, kurā iekrīt galvenā varone, meklējot jēgu, izlaušanos un savas patības apstiprinājumu. Zoldnere ar šo darbu šķiet vēlējusies uzsvērt, cik sarežģīta un vienlaikus cik nepieciešama ir iekšējā konfrontācija ar sevi, cik grūti, bet dziedinoši ir saprast pašam sevi, tostarp neapzinātās un iespējams sāpinošās sevis daļas.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Baibas Zīles grāmata “Lilī un Burvju kaķis Bubass” ir sirsnīgs, asprātīgs un iztēli rosinošs stāsts bērniem, kas piedāvā ne tikai aizraujošu piedzīvojumu, bet arī vērtīgas dzīves atziņas par draudzību, drosmi un ticību sev. Grāmatā mazā Lilī sastop runājošu burvju kaķi Bubasu, kurš ne tikai ievieš maģiju viņas ikdienā, bet arī palīdz meitenei pārvarēt bailes un saprast, cik svarīgi ir būt atvērtam pārmaiņām un noticēt brīnumiem. Patika autores dzīvīgā valoda un asprātīgie dialogi, kas padara varoņus dzīvus un saprotamus bērnam, kā arī ilustratīvā pasaule, kas caur vārdiem ļauj uzburt košus tēlus iztēlē. Bubass ir ne tikai smieklīgs un burvīgs tēls, bet arī kā gudrs pavadoņdzīvnieks, kas ar humora un maiguma palīdzību māca būt drosmīgam un sirsnīgam. Autore caur šo stāstu vēlas pavēstīt, ka maģija bieži vien slēpjas mūsos pašos – spējā sadzirdēt citus, saredzēt labo un nebaidīties no savas atšķirības. Grāmata iedvesmo uzticēties sev, būt ziņkārīgam un labestīgam, kā arī ļauj saprast, ka pat mazas būtnes (kā Lilī vai Bubass) var nest lielas pārmaiņas.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Sūzenas Kolinsas romāns “Bada spēles” ir spriedzes pilns, emocionāli satricinošs un sociāli nozīmīgs darbs, kas aizrauj ar savu distopisko pasauli un dziļajiem jautājumiem par cilvēcību, varu un izdzīvošanu. Grāmatas centrā ir pusaudze Katnisa Everdīna, kura tiek iesaistīta brutālā ikgadējā izdzīvošanas spēlē, kurā no katra rajona tiek izraudzīti divi “nodevēji” – bērni, kas spiesti cīnīties līdz nāvei, lai izklaidētu totalitāras valsts bagātākos iedzīvotājus. Šī nežēlīgā realitāte kalpo par fonu Katnisas emocionālajai un ētiskajai izaugsmei – viņa cīnās ne tikai par dzīvību, bet arī par cilvēka cieņu, pašnoteikšanos un taisnīgumu. Autores radītā pasaule ir satriecoši ticama un reizē simboliska – tā atspoguļo reālas sociālās problēmas, piemēram, nevienlīdzību, sabiedrības manipulāciju caur medijiem un cilvēku atsvešināšanos. Bada spēles” ir daudz vairāk nekā tikai jauniešu piedzīvojumu romāns – tas ir morāls stāsts par izvēlēm, līdzjūtību un pretošanos sistēmai. Šo grāmatu ir vērts izlasīt ne tikai tās spraigā sižeta dēļ, bet arī tāpēc, ka tā rosina domāt – par to, ko mēs upurējam, lai izdzīvotu, un ko patiesībā nozīmē būt brīvam.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

“Meitene zilā kleitiņā” stāsta par trīspadsmitgadīgo Beatrisi, kura dzīvo šķietami vienmuļu dzīvi. Viņas māte ir ārste, bieži strādā naktsmaiņās, un Beatrise bieži jūtas vientuļa. Kādu vakaru viņa pamana kaimiņu mājas logā meiteni zilā kleitiņā – dzīvoklī, kurā pēc postošas nelaimes nevienam nevajadzētu būt. Šis novērojums aizsāk noslēpumainu draudzību un piedzīvojumu virkni, kas maina Beatrises dzīvi.
“Meitene zilā kleitiņā” ir sirsnīgs un aizraujošs stāsts, kas apvieno mistēriju, draudzību un pusaudžu dzīves realitāti. Žanete Lazdovska ir radījusi darbu, kas spēj uzrunāt jauniešus un mudināt viņus domāt par svarīgām dzīves vērtībām.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Grāmatu saņēmām dāvanā no Salacgrīvas novada vecākās meitiņas sveikšanas pasākumā. Mūsu ģimenē šī ir kļuvusi par vienu no mīļākajām grāmatām, kas neskaitāmas reizes pārlapota gan vakaros, gan dažkārt arī dienas laikā. Meitām ļoti patīk gan mārītes aušīgās izdarības, gan viņas draudzība ar mazo meitenīti. Sevišķi smieklīga meitenēm šķiet iepazīšanās, kurā meitene domāja, ka mārīte ir šausmīgs briesmonis. Abas priecājās, ka tāpat kā mārīte ir bijušas Igaunijā. Aizraujoša meitenēm šķita arī meitenes un mārītes izklaide Meža Zemenijā. Arī mūsu mājās ir mārīšu apmetnis ar visiem radziņiem, kas ik pa laikam kādā pasākumā tiek likts lietā. Noteikti iesaku izlasīt visiem, kuriem patīk aizraujoši un sirdssilti piedzīvojumi!