Gunita Strode

52 gadi, Lubāna

Esmu četru bērnu mamma. Strādāju bērnudārzā par audzinātāju.

Iesniegtās recenzijas

Spoku birojs. Atgadījums ar mistisko saldumu spoku

Kristīna Olsone

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Šī ir otrā grāmata, kuru izlasīju sērijā "Spoku birojs". Ļoti patika. Šī sērija varētu piesaistīt lasītāju uzmanību. Tās pašas Moa Vallīnas krāsainās, skaistās ilustrācijas. Patīkami ieraudzīt ilustrācijā kundzi ar sivēnu no iepriekšējās grāmatas, kaut arī šajā par viņu netiek stāstīts. Bet spocīgi notikumi turpinās tajā pašā Miglas ielejā. Patīk ideja, ka spoks spokojas, jo kaut ko vēlas un to noskaidrot diezgan raiti izdodas spoku biroja darbiniekiem Elsai un Kallem. Es šajā stāstā vēlētos būt Zorro saimniece, kura laiku pavada adot skaistus ķepu sildītājus un vedot pastāgāties Zorro. Un tā kā arī Zorro ļoti palīdzēja atklāt noslēpumu, es būtu ļoti lepna un cienātu Zorro ar garšīgām desiņām katru dienu.

Spoku birojs. Atgadījums ar šausmīgo ēnu

Kristīna Olsone, Moa Vallīna

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Neesmu detektīvžanra un spoku stāstu cienītāja, bet, ja bērnībā būtu izlasījusi šo grāmatu, tad par tādu būtu kļuvusi. Ieintriģēja teikums, ka "spoks spokojas, jo kaut ko vēlas". Un izrādās, ka arī spokiem var būt emocijas. Cik interesanti! Spoki varot būt bēdīgi, nobijušies, saniknoti.
Grāmatā ir ļoti skaistas, krāsainas ilustrācijas. Man bērnībā ļoti patika grāmatas, kurās bija uzzīmēta karte, kurā varēja redzēt visas vietas, visas ēkas par kurām grāmatā rakstīts. Arī šīs grāmatas sākumā tāda ir.
Ja es nokļūtu šajā stāstā, es gribētu būt žurnāliste, kura apraksta atklāto spoka mīklu. Es ar savu rakstu arī kļūtu slavena.
Šī ir grāmata, kas piesaista lasītāju uzmanību.

Virtuves pasaciņas

Arno Jundze

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Piekrītu autora teiktajam - "Kāpēc gan cilvēki tik cītīgi atsakās pieņemt, ka lietas un priekšmeti arī bez viņu klātbūtnes varētu dzīvot skaistu un slepenu dzīvi?". Izrādās, ka šī slepenā dzīvē ir tik interesanta! Tik mūsdienīga. Un katra nodaļa sevī ietver kādu dzīves mācību. Mana mīļākā nodaļa ir" Saimniece uz slotas". Ļoti labi varu sevi iedomāties saimnieces lomā. Es arī gribētu ik pa laikam pacelties pāri ikdienas rūpēm un lidot. Vienīgi es nebaidos būt nesaprasta. Un tik sievišķīgi, lidojuma laikā, nomazgāt Brīvības pieminekļa zvaigzni. No sevis neaizbēgt.
Savas bērnudārza grupiņas bērniem izlasīju nodaļu "Raganas Frīdas vēsturiskie spēkrati". Bērni sajūsminājās un smējās. Pirms tam bijām izlasījuši Otfrīda Preislera grāmatu "Mazā raganiņa". Salīdzinājām abas raganiņas un viņu pārvietošanās līdzekļus, dodoties uz balli. Frīda dzīvo modernā laikmetā, kur raganām pieejamas dažādas elektropreces.
Pēc grāmatas izlasīšanas devos uz bibliotēku izņemt citas Arno Jundzes grāmatas. Šoreiz pieaugušo nodaļā.

Ķirbīša pavasaris

Anita Rupeika, Tatjana Toropova

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Skaista, krāsaina grāmata. Patika mākslinieces Anitas Rupeikas zīmējumi, it sevišķi, kā viņa attēloja mazos ķirbīšus, kādus izaugam iztēlojās kaķis Ķirbītis. Šo grāmatu izlasot, ar bērniem var raisīties sarunas, kādi vārdi tiek doti dzīvniekiem un kādas asociācijas mums katram saistās ar konkrētu vārdu. Šī grāmata varētu patikt gan maziem bērniem, gan arī lielākiem bērniem. Arī manai deviņgadīgajai meitai patika, jo par kaķiem un nedaudz smieklīga. Šī grāmata ir laba arī tiem bērniem, kuri tikko iemācījušies lasīt, jo tā ir ar lielajiem drukātajiem burtiem.

Baseina pārvaldnieks medī pīles (un citi aizraujoši piedzīvojumi bērnu vasaras nometnē)

Ilze Meistere

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Šādu grāmatu izlasot, bērniem gribēsies doties uz kādu nometni. Man arī. Es sevi ļoti labi varu iztēloties kā audzinātāju šajā nometnē. Bērnu izstrādātie nedarbi bija tādi mīļi, nevainīgi. Protams, es gribētu būt audzinātāja Kristīne. Jo es kā pirmsskolas pedagogs saredzu mums kopīgas rakstura īpašības. Bet tieši tāpēc, interesantāk būtu iejusties audzinātājas Sandras lomā, kura ir ārpus savas komforta zonas. Autore pret Sandru ir ļoti saudzīga. Viņa nekļūst par apsmieklu bērnu acīs, neiekuļas nepatīkamās situācijās. Ne jau viņu apvemj, bet Kristīni. Un arī moments, kad viņas draugs neatbrauc laikā viņai pakaļ, dod iespēju Sandrai pastāstīt Kristīnei, kāpēc viņa tā rīkojās. Mācība - ne viss ir tā kā izskatās. Mēs nezinām, kāpēc cilvēks tā rīkojas. Varbūt viņš ir kādreiz sāpināts?
Bērniem būtu interesanti lasīt par attiecību veidošanu, kā uzsākt sarunas, kā uzaicināt uz tikšanos. Var to darīt arī mūsdienīgi, sūtot ziņas telefonā.
Ļoti sirsnīga, mīļā, jauka grāmata. Tā man atsauca atmiņā Zentas Ērgles darbus.
Varbūt autore varētu padomāt par turpinājumu?