Līva Alksne

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Kā vecāks zinu – nav viegli ievērot konsekvenci ekrānlaika nosacījumos bērniem. Īpaši grūti tas, visticamāk, ir, ja mamma audzina bērnu viena, kā tas ir Paula un viņa mammas gadījumā. Pārvācoties, remontējot, izkrāmējot un kārtojot mantas, ir ļoti ērti, ja bērnu “pieskata” ekrāns un spēlītes. Taču tādi mirkļi, kad mazie tikai maisītos pa kājām, paiet, un ekrāni būtu jāliek nost. Tomēr pieradums ir izveidojies, un nolikt tos ir ļoti grūti – tikmēr īstā dzīve pa to laiku draud paskriet nemanīta un neizbaudīta.
Cilvēciski ir ļoti saprotamas Paula mammas dusmas – un patiesībā jau viņa nemaz nedusmojas uz dēlu, bet gan pati uz sevi.

Šī nav grāmata tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem. Maigs padoms dot bērniem to īsto un interesanto dzīvi, nevis vienkārši cerēt, ka bērni to atradīs paši, tikai noliekot malā spēlītes un ekrānus. Ja iedosiet piedzīvojumu, tad bērni leks iekšā un baudīs!
Laura Vinogradova caur “Pauls spēlē” radījusi ļoti mūsdienīgu un reālistisku stāstu, kurā, manuprāt, sevi varēs atrast ikviena pirmklasnieka vecāks. Būt par vecākiem nav viegli, jo pasīvās nodarbes bērniem jāatsver ar paša aktīvu dalību, un tas, savukārt, prasa laiku un spēku, kuru allaž ir tik maz tehnoloģiju piesātinātajā, skrienošajā ikdienas režīmā. Bet viens nu ir skaidrs - Laurai ļoti labi sanāk rakstīt gan lieliem, gan maziem.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

"Bada spēļu" triloģiju izlasīju, kad tā bija izdota pilnā apmērā latviešu valodā, vienā rāvienā un neievelkot elpu. Un bija miers. Taču desmit gadus pēc trešās grāmatas izdošanas iznāca "Balāde par dziedātājputniem un čūskām" jeb #0 daļa un nu, vēl pēc pieciem gadiem, šogad iznāca vēl viens turpinājums šai nežēlīgajai spēļu pasaulei - #0.5 daļa "Izlozes rītausma". Te tev nu bija miers un rāma gremdēšanās labās atmiņās par lasīto! Esmu no tiem lasītājiem, kuriem vajag izlasīt visas sērijā iznākušās grāmatas. Tieši tamdēļ bieži vien atsakos no kādas sērijas uzsākšanas, jo nespēšu nomierināties kamēr nebūšu pabeigusi.
Šajā grāmatā lasītājs tuvāk iepazīstas ar Heimiča tēlu. Atceros, ka pēc pirmajām trīs grāmatām Heimičs raisīja jauktas jūtas - viņu mazliet gribējās ienīst, bet bija vilinājums noskaidrot, kas slēpjas aiz raupjā alkoholiķa. Izlasot "Izlozes rītausma", lasītājs var sajust patiesu līdzcietību un skumjas. Patiesi - par ko gan cīnīties un kamdēļ dzīvot, kad zaudēts ir viss, ko esi mīlējis?
Man ļoti patīk, ka Sūzena Kolinsa veido tekstu ar atsaucēm uz iepriekš izdotajām grāmatām. Senāk lasījušajiem, tas ir pamudinājums paņemt vēlreiz no plaukta iepriekšējās grāmatas un vēlreiz just līdzi Vīles jauniešiem. Īsti Bada spēļu fani, protams, nebūs aizmirsuši ne nieka, bet es savai atmiņai neuzticos. Savukārt tiem jaunajiem lasītājiem, kuri par Bada spēlēm uzzina sākot ar #0 un #0.5 daļu, tas varētu būt kārdinājums iegādāties arī pārējās trīs daļas. Lielisks mārketings!

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Ar Lilī un Bubasu līdz šim nebiju pazīstama, nezināju neko arī par maģisko bibliotēku. Tomēr man jau bija zināms autores vārds un rokraksts literatūrā pieaugušajiem. Zināju arī to, ka ilustrācijas šai grāmatai Baiba Zīle radījusi sadarbībā ar mākslīgo intelektu. Mums tuvējā bibliotēkā pirmā grāmata jau kopš gada sākuma nav atnesta atpakaļ, grāmatnīcā pirmās daļas nebija, tad nu ķēros klāt uzreiz otrajai daļai, viegli bažījoties, ka varētu rasties apjukums. Taču nevajag bīties! Arī tad, ja pirmā daļa par viedo bibliotekāru Bubasu nav lasīta, otrā ir labi saprotama un šķiet, ka nekas nav zudis. Laiku pa laikam autore iepin mazus āķīšus jeb atskatus uz Lilī un Bubasa iepriekšējiem piedzīvojumiem. Vienlaikus tas ir pamudinājums tomēr pameklēt pirmo grāmatu citās bibliotēkās, jo nevari taču palikt, zinot tikai mazās drusciņas no tā, kā un kāpēc Lilī bija jāstājas pretī ļaunajam vilkam. Vilks ir atpakaļ! Teksts ir vienkārši uzverams, īsiem teikumiem, bet valoda nav noplicināta banāli pārvienkārša. Ja nu tur ir kāds sarežģītāks vārds, kas varētu sagādāt problēmas 7 gadus veciem lasītājiem, tad autore mums ir iedevusi tēlu, kurš šos vārdus pārjautā Bubasam un kaķis paskaidro, tā neuzbāzīgi izglītojot jaunos lasītājus, nepazemojot viņus kā nezinošus. Teksts burvīgs, bet ilustrācijas gan manai gaumei šķiet mazliet par japānisku. Taču pilnīgi pieņemu, ka šāds vizuālais stils ir labs āķis, kā lasīšanai piesaistīt bērnus, kuri jau aizrāvušies ar japāņu Manga kultūru. Galvenais-lasīt!

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Man pašai vasaras nometnēs nav sanācis būt. Arī manam bērnam pagaidām šādas nometnes iet secen. Taču atceros bērnībā draugu sajūsminātos stāstus, pēc nometnēm atgriežoties pagalma dzīvē. Kā man tur gribējās būt! Nu reiz man bija iespēja šo nometņu sadzīvi izbaudīt vismaz caur literāro piedzīvojumu. Protams, ka es kā pieaugušais tagad vairāk varēju identificēties un labāk līdzi just skolotājām. Abās varēja atrast kaut ko mazliet savai dvēselei. Taču arī bērnu tēli burvīgi izstrādāti un ļauj padomāt par to, cik dažādi mēs varbūt uztveram it kā vienas un tās pašas situācijas.
Lai arī ilustrācijas ir melnbaltas, tās ir lielisks atslodzes elements starp burtu rindām. To gan es saku, vairāk domājot par bērniem lasītājiem. Personāži bija tik kvalitatīvi aprakstīti, ka spēju tos iedomāties arī bez attēliem. Baseina pārvaldnieks pieminēts jau darba nosaukumā, bet stāstā patiesībā spēlē tādu kā otrā plāna lomu. Taču par spīti tam, šis otrā plāna aktieris noteikti būtu pelnījis "Oskaru" - Meistare bijusi patiesi sava uzvārda cienīga spalvas darbā.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Kurš gan nav kādu reizi domājis - nez, ko teiktu, suns vai kaķis, ja prastu runāt? Un, kā manas dzīves izvēles komentētu kāmītis būrī? Arno Jundze pafantazējis par virtuvi - ko par mājokļa iemītniekiem domā sadzīves priekšmeti, trauki un tehnika. Pasaciņu tēliem izveidots amizants raksturs un piešķirtas cilvēkam piemītošas emocijas. Nemaz nav grūti arī man sadzirdēt slotas vilinošo čukstu - es taču esmu jau liela, es drīkstu, ko vien gribu.
Fantāzijai patiesībā vēl būtu daudz vietas, pievienojot vēl pārīti gatavošanā izmantojamu rīku un ierīču, piemēram, iedomājieties kartupeļu stampas dzīves nastu vai etiķa pudeli un trauku lupatiņu koloniju? Bet tā jau ar interesantiem darbiem ir - aizvien ir par maz un gribas vēl.
Burvīga lasāmviela gan lieliem, gan maziem. Ļauj palūkoties uz ikdienišķo un pierasto ar citu skatu un padarbināt fantāziju arī pašam.