Vineta Mugureviča

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Šoreiz lasīju grāmatas sākotnējo izdevumu, kas man jau bija. Pamanīju, ka Zvaigzne ABC izdevumā ir mainīts buru izmērs. Domāju, ja ir iecere, ka grāmatu lasīs pats pirmsskolēns, kurš vēl tikai iesāk mācīties to darīt, tad visi lielie drukātie burti teikumā ir piemērotāki. Vēlāk jau kad visus mazos un lielos burtus apguvis, tas varbūt vairs nebūs tik būtiski.
Jāatzīst, ne tikai šai konkrētajai grāmatai, bet arī citām burtu pasaku grāmatām, ne vienmēr ir viegli uztvert pašu pasakas sižetu, jo ir tik daudz vārdu ar vienu un to pašu burtu, ka brīžiem to visu salikt kopā prasa lielāku fantāziju.
Tā nu sanāca, ka visvieglāk uztvēru tieši V burta pasaku “Vāvere”. Un, kā lai nepiekrīt tajā teiktajam: “Apiesi pasaulei apkārt un tepat vien atkal būsi!” Sirsnīga ir arī pasaka “Kuram labākas mājas”. Lai tā patiesi arī ir, ka “katram savas mājas ir vislabākās.” Ļaunais Ļ burts tāds drusku biedējošāks. To tad drošāk kopā ar pieaugušo lasīt.
Jau prātā nāk dažādas idejas, kā ar sākumskolēniem varētu lasīt un radoši darboties ar šo grāmatu. Noderēja arī izteiktā ideja, ka grāmatas vāka ilustrācijā arī iespējams meklēt visu alfabētu. Un katram bērnam vienmēr interesanti arī sākumskolā, kad visi burti jau apgūti, kas tieši katram ar savu vārda pirmo burtu ir īpašs. Gan pašās burtu pasakās, gan krāšņajās ilustrācijā ir ko atrast.
Lasīju šo citādo ābeci un padomāju, cik jauki, ja atkal mazais, smaidīgais pirmklasnieks Zinību dienā saņemtu skaistu grāmatu - “ĀBECE”. Tādu, kā mūsu bērnībā.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Tā kā biju dzirdējusi atsauksmes no bērniem, kas šo grāmatu bija izlasījuši, tad nolēmu to lasīt arī es.
Grāmatai ir vizuāli ļoti skaista vāka ilustrācija, kas jau liek nojaust par stāsta norises vietu. Pie informācijas par grāmatas autori minēts, ka viņai patīk meži. Droši vien tas arī ir bijis iedvesmas avots grāmatas “Meitene, vārdā Vilo” tapšanā.
Stāsts par pavisam neparastiem notikumiem 4. klases meitenes dzīvē. Jauna dzīves vieta, jauna skola. Vilo glabā kādu noslēpumu. Tas kādā brīdī traucē veidot draudzību ar citiem bērniem. Tomēr ar laiku tieši tas Vilo palīdz atrast kopīgo ar vēl trim tādām pašām meitenēm, kas no savām vectantēm un vecmāmiņām mantojumā ir saņēmušas, ko tādu, par ko iepriekš pat nezināja un nenojauta.
Tas, kas mani stāsta notikumos iepriecināja, četru mazo meiteņu iestāšanās par to, lai saglabātu mežu un tā vietā neceltu lielveikalu. Vilo skaidro: “Mans mežs ir kā maza pilsēta vai arī dzīvoklis ar daudzām istabām. Te ir strauts. Tas ir kā gaitenis vai iela, kas ved caur meža pilsētu.” Pilsētas bērniem šāds stāsts palīdz ielūkoties un ieraudzīt meža burvību mazas meitenes acīm.
Kā jau parasti saka, katrai grāmatai ir savs lasītājs. Saturiski šoreiz grāmata nav man.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Sirsnīgi, mīļi, vienkārši, gaiši, viegli. Tādiem vārdiem gribās raksturot grāmatu pēc tās izlasīšanas. Stāsti par kopā būšanu: kopā spēlēties, priecāties, darboties, vingrot, krāsot, cept, svinēt, radīt, dalīties, apdāvināt. Stāsti bez konfliktiem un drāmām.
Cik labi būt kopā! Cik labi būt draugiem! Kā stāstā par rīta vingoršanu: “Zaķis vingro un brīnās, kāpēc agrāk nebija iedomājies, ka kopā vingrot ir daudz jautrāk." Stāstiņš, kas man lika smaidīt vairāk par citiem, bija par frikadeļu zupu. Izrādās pietiek ar dīķi, čiekuriem, sniegu, sprunguļiem un zupa var tapt. Ja vēl bebrs zem ūdens plukšķinās ar asti, tad tā jau pat vārās. Tāpat arī brīnišķīgs ir zebiekstes ceļojums uz pilsētu. Tur viņa nonāk līdz kādai mājai ar batutu un tā no sirds izlēkājas, ka pēc tam “actiņas ir pilnas pateicības asaru.” Tikpat sirsnīgs šķiet stāstiņš, kurā alnim klepus tiek ārstēts, uzvārot pilnu termosu ar tēju, pievienojot pusburciņu medus un vēl piešķirot lielu šalli.
Šie ziemas stāsti ir tieši par to. Par to, ka svarīgi ir “sargāt un sargāt nozīmē rūpēties.” Tieši ar tādu uzdevumu pie zvēriem ierodas meža gariņš Ebe un to māca arī pārējiem meža iemītniekiem. Kādā brīdī arī Ebe saņem rūpes un gādību. Tieši tad, kad to visvairāk vajag - gada tumšākajā laikā, kad gaismas ir tik maz.
“Ebe un Kārna ir laimīgi, jo nogurt no labiem darbiem ir ļoti patīkami.” Domāju, ka mazie lasītāji pavisam noteikti būs iedvesmoti uz labestību, sirsnību un ne tikai Ziemassvētku gaidīšanas laikā.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Grāmata mani negaidīti iepriecināja un pārsteidza. Jau no pirmajām lappusēm, ko lasīju, un skaistajām ilustrācijām, ko ieraudzīju, tiku ievesta pasakainā noskaņā. Lasot šo vasarā, tik un tā sajutos drusciņ kā Ziemassvētku gaidīšanas laikā. Rožu formas smalkmaizītes, kas apbērtas ar kanēli, smaržojošas pēc svaigi vārīta zemeņu ievārījuma, vecmāmiņu klātbūtne.. Tas viss radīja siltu, sirsnīgu, mājīgu noskaņu.
Lai gan notikums sākas ar to, ka maza meitene vēlā vakarā palikusi viena pati parkā, tas nešķiet biedējoši. Notiekošais ātri ievelk savā varā, ka pavisam ātri jau esi iekšā piedzīvojumus kopā ar Anniju un sastopi daudzos Vērmaņdārza viesus.
Šajā reizē man patika, ka piedzīvojumi ir neparasti un brīnumaini, bet pieminētās ielas, veikali, dažādas iestādes, transports un daudz kas cits ir tas, ko redzam ikdienā un visiem rīdziniekiem labi zināms. Tas ļāva iztēloties norises vietu un noskaņu.
Kā papildus dāvana neparastajai pasakai, ir stāstījums par Vērmaņdārzu. Izlasot Annijas piedzīvojumus šajā brīnumu pilnajā dārzā, pavisam noteikti esmu to vairāk iepazinusi un nākamo reizi, kad tur būšu, iziešu bez steigas, tā vērīgāk, ar uzmanību apskatot, kas tajā ir atrodams.
Sev gribējās atzīmēt teikumu no lasītā: “Katrai krāsai ir sava nozīme, un visas tās ir vienlīdz skaistas. Un, ja kaut vienas no tām nebūtu, mēs neredzētu šo pasauli tik krāšņu, cik tā patiesībā ir.” Droši vien ko tādu esam dzirdējuši, bet tik labi to sev atgādināt arī tad, kad aiz loga pelēks un auksts.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Domāju, ka katram - gan mazam, gan lielam jāzina par savu valsti, pilsētu, vietu, kurā dzīvo. Mūsdienās tik daudz iespēju iepazīt un apceļot tuvākas un tālākās zemes. Iepazīt citu tautu kultūru un tradīcijas. Bet, vai mēs varam citiem pastāstīt par savu zemi - Latviju?
Šādas grāmatas kā “Pasakas par Rīgu”, dod lielisku iespēju uzzināt kaut ko vairāk par pašu pilsētām. Ejam pa Vecrīgas ielām un nemaz nenojaušam par interesantajiem stāstiem, ko tās glabā.
Izrādās grāmatas autors ir strādājis par gidu. Droši vien tieši tāpēc mēs tagad varam lasīt par dažādiem vēsturiskajiem notikumiem Vecrīgas ielās.
Pasakas par Rīgu pastāsta ne tikai zvirbulis Čiris, bet arī lielgabali, monēta un pat paši nami. Lasot par Svētā Jura baznīcu, iztēlojos, ka skatos fragmentu no mākslas filmas, kurā notiek kaujas ar bruņiniekiem. Tikpat tēlaini arī varēja iztēloties brīnišķīgos pavasara svētkus Daugavas krastā ar karnevāla tērpiem, muzikantiem, loka šaušanas sacensībām.
Zvirbuļa stāstītais par slavenāko Rīgas peli rosināja vēlmi aiziet uz Doma baznīcu un pārbaudīt, vai metāla režģī ar stilizētām lilijām man izdosies atrast mazo, garastaino pelīti. Tikpat interesants ir arī stāsts, kāpēc tā pelīte tad tur ir.
Grāmatā izlasītais varētu būt brīnišķa ierosme bērniem kopā ar ģimeni doties pastaigā pa Vecrīgu un sameklēt pasakās pieminētos namus.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Par “Pagalma detektīvu” uzzinājām no pašas autores kādā no LNB kursiem, kad grāmata vēl nebija izdota. Sapratu, ka gribēšu to lasīt kopā ar saviem mazajiem sākumskolēniem. Mūsu skolai turpat blakus ir Māras dīķis, kur arī mēdz uzturēties un ligzdot gulbji. Skolas teritorijā ik pa laikam mēdza ieklaiņot lapsa. Ne gluži britu īsspalvainie, bet kaķi no kaimiņu mājām arī te reizēm ieciemojas . Kaķis, lapsēns un gulbju pāris ir tie, kas piedalās šajā detektīvstāstā. Radās sajūta, ka grāmatas galvenie varoņi ir noskatīti tepat mums līdzās.
Biju iztēlojusies, ka detektīvs būs par to, kurš tad ir nozadzis gulbja olu? Bet viss nav nemaz tik vienkārši. Vai gulbji prot skaitīt? Ko darīt, ja gulbju ligzdā ir saskaitītas piecas olas, bet palikušas - četras. Vai tomēr tās ir sešas? Atdod lieko olu citiem, meklēt pazudušo? Tad nu kopīgiem spēkiem šī mistērija tiek atrisināta. Pārsteidzoši, bet izrādās arī britu īsspalvainais kaķis var kļūt par tēti gulbju mazulim. Vai gulbjiem vajag matemātiku un mācīties skaitīt? Kā un kur viņi to var iemācīties? Te vajadzīgi mazie lasītāji - detektīvi, kas palīdzētu to saprast.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Tiklīdz iznāca grāmata “BB stāsti”, zināju, ka noteikti kaut kad ķeršos pie tās lasīšanas.
Jau pats grāmatas vāks ir krāsains un uzmanību piesaistošs. Māksliniece stāstiem ilustrācijas izveidojusi bērnu grāmatām ne tik ierastā veidā: it kā apvienojot skaistus, vienkāršākus zīmējumus ar ļoti reālistiskiem, gandrīz fotogrāfijām. Tie ieved tādā pavisam neparastā iedomu, fantāziju pasaulē, kur kopā dzīvoties var jebkas. Stāstus papildina košas, lielas, dažkārt pat pārsteidzošas ilustrācijas. Mans vismīļākais bija sestdienas stāsta par puķēm, nevīstošās pasakas vecenītes zīmējums. Tā tik ļoti atgādina pašas vecmāmiņu un “babiņas”, kā mēdzām jau no bērnības teikt. Ar lakatiņu, sastrādātām rokām, siltu smaidu un ziediem rokās.
Uzsākot lasīt katrai dienai veltītos stāstus, nodomāju, ka gribētos, lai teksts būtu lielāka izmēra burtiem. Protams, ka visbiežāk tos droši vien lasītu pieaugušais bērnam, bet tomēr.
Katrā pasakā bērni un pieaugušie saskata un saklausa sev saprotamo. Košļājamajā pasakā košļājamā gumija “apskauda ziepju burbuļus un gaisa balonus, kuri varēja lidot un pacelties augstu, augstu. Viņa gribēja kļūt par lielu burbuli un aizlidot debesīs.” Salīdzināmies savā starpā un kādreiz tas var arī iedvesmot uz lielākiem mērķiem. Arī it kā mazajam tārpiņam tika pašam sava - Spēka pasaka, kurā stāsta par to, kā viņš “izauga liels un stiprs, pateicoties savām pūlēm un treniņiem.”
Paldies autoram ILIM par ielikto gudrību stāstos!

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Pirmais patīkamais pārsteigums, atverot šo grāmatu, bija ieraudzīt krāsainās ilustrācijas. Neesmu pārliecināta, vai esot bērnam, man patiktu veids, kā zīmēti cilvēki, bet, skatoties šī brīža acīm, šīs ilustrācijas šķiet amizantas: gan frizūras, gan apģērbi. Mani iepriecina, ka uzmanība tiek veltīta arī dažādām sīkām, bet ne mazāk svarīgām detaļām. Piemēram, uzzīmētajām grāmatām pierakstīti arī nosaukumi neliela izmēra burtiņiem.
Tāpat negaidīti bija redzēt, ka nu jau pilsētas karte ir divos atvērumos. Tas nozīmē, ka Lasi un Maju nākotnē var sagaidīt vēl daudzi izmeklēšanas piedzīvojumi.
Tas, ko es novērtēju visās šīs sērijas detektīvgrāmatās, ir atsevišķā sadaļa ievadā, kurā ir norādīti notikumos pieminētie stāsta varoņi: portreti, klāt personas vārdi un profesija. Ne vienmēr pēc vārdiem tik īsos stāstos uzreiz izdodas iegaumēt varoņus.
Šī grāmata līdz šim bijusi vienīgā, kurā jau no sākuma nojautu, kādi notikumi norāda uz noziedznieku "Filmas noslēpumā". Viegli un ātri izlasāma grāmata. Ar interesi var sekot jaunam detektīvstāstam, kas norisinās Valšēpingā.. nē, Vallebijā.
Pēc dažām izlasītajām Lases un Majas detektīvaģentūras grāmatām, ieinteresējos pameklēt un noskatīties latviski ierunāto filmu. Tas lika aizdomāties, varbūt arī čaklākiem sākumskolas lasītājiem būtu interesanti lasīt šo detektīvstāstu izvērstākus un garākus notikumus biezākās grāmatās. Tomēr iesācējiem, lasīšanas veicināšanai un priekam par kārtējo izlasīto grāmatu, šāds nelielais formāts lieliski der.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

I.Tomuska grāmatu “Datordullā skola” ieguvu COVID -19 laikā, kad bija nepieciešams pavisam praktiski domāt un īstenot digitālo izglītību, mācot attālināti. Šoreiz, pēc vairākiem gadiem, lasu šo grāmatu jau citādā noskaņā. Domāju, ka aktualitāti Latvijā tā nav zaudējusi arī šobrīd. Vēl joprojām izglītības jomā tiek diskutēts par mobilo ierīču lietošanu skolās, kā arī par mākslīgā intelekta izmantošanu mācību procesā. Kā ierīces un MI var uzlabot mācīšanu un mācīšanos, vai tieši pretēji.
Stāsts par digitālo izglītību kādā Igaunijas skolā uzrakstīts ar humoru, pārspīlējot un dramatizējot, kā var izvērsties iecerētā digitālā revolūcija. Grāmatas notikumi liek gan smaidīt, gan domāt līdzi, ko lasītājs par to visu domā. Protams, parunājot ar ikvienu skolēnu, tie ar sajūsmu atbildēs, ka noteikti skolās katram gribētu planšetes, kas nomainītu grāmatas un darba burtnīcas. “Datordullā skola” liek uz to paskatīties jau reālāk. Vai esam tam gatavi, vai tas tomēr visiem kļūst daudz par dullu?
Mani pašu uzrunāja grāmatā izteiktā doma - "lai no iegūtajām zināšanām būtu jēga, nepieciešama gudrība tās izmantot savā labā. Tas pats attiecas uz digitālajām ierīcēm. No dārgajiem verķiem nav nekāda labuma”, ja neprotam tās izmantot savai izaugsmei.
Tāpat arī fizikas skolotājs Heino Pulks apjēdza, ka "skolā vissvarīgākais ir vēlme mācīties. Pat sarežģītākās lietas kļūst saprotamas, ja grib saprast. Ja nekas neinteresē, nelīdzēs ne pasaules jaudīgākais dators, ne ātrākais internets.”

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Grāmatu “Lilī un burvju kaķis Bubass” biju noskatījusi jau kādu laiku atpakaļ un zināju, ka kaut kad izlasīšu. Biju dzirdējusi atsauksmes gan no sākumskolēniem, gan pieaugušajiem. Pretrunīgas atsauksmes dzirdētas par grāmatas ilustrācijām.
Manu interesi lasīt kādu grāmatu īpaši piesaista, ja stāsta notikumi noris bibliotēkā. Vienmēr šķiet, ka atklāsies vēl kaut kas nezināms un neparasts par to, kas tur notiek. Pirmās grāmatas lappuses un rindkopas par briesmīgo astoņkāji pārsteidz un nedaudz izbrīna. Vai tiešām būs tik bailīgi notikumi jau no paša sākuma? Tāds būs viss sižets?
Tas, ko nebiju sadzirdējusi no citiem lasītājiem. un mani pārsteidza: katras nodaļas beigās ir uzdevumi, jautājumi ierosmei - kaut ko uzzīmēt, pārrunāt, sameklēt. Īpaši man patika un lika aizdomāties šie: Ko tu gribētu redzēt burvju binoklī? Kas ir mazākā grāmatiņa, ko esi lasījis? Atrodi vismelnāko grāmatu mājās! Ko tu darītu, ja tev būtu neredzamais apmetnis?
Lilī un un Bubass viens otram nodeva slepenos signālus, pieklauvējot pie vannasistabas radiatora trīs un divas reizes. Tagad es to visdrīzāk atcerēšos katru reizi, kad kāds klauvēsies pie maniem radiatoriem.
Mazgrāmatiņas, audiogrāmatas, guļamgrāmatas, taustāmgrāmatiņas, grāmatas cietos un mīkstos vākos, enciklopēdijas. Par šīm un visām citām pastāsta Bubass.
Vilka instagrama konts, modele Anabella taisa selfijus, uzdevumu atbildes jāietago. Sākumskolēniem mazāk, bet pusaudžiem saprotama valoda digitalizētajā laikmetā.
Jālasa turpinājumi!

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Šīs grāmatu sērijas stāsti diezgan bieži atrodami bērnu grāmatplauktos. Lases un Majas detektīvstāsti ir tie, par kuriem bērni stāsta un iesaka citiem lasītājiem.
Grāmatas autoram ir izdevies atrast tēmas, par kurām varētu ieinteresēties ne tikai čaklie grāmatu lasītāji. Mūmijas un viss, kas ar to saistīts, bieži vien interesē īpaši puišus. Līdz ar to, lasīt detektīvstāstu par mūmijām, nav jāpierunā arī kūtrāks lasītājs. Bērnus tāpat arī piesaista tas, ka grāmata nav bieza un ir papildināta ar ilustrācijām, kas bieži vien ir komiskas vai neparastas.
Arī šajā stāstā sižets ir izveidots tā, ka nepamanot vai nezinot detaļas, aizdomās turamie ir visi iesaistītie varoņi. Vainīgo atrast nav nemaz tik vienkārši.
Pētot Vallebijas karti, var redzēt, ka pilsētiņa nav nemaz tik liela. tomēr arvien uzrodas jauni noziegumi, ko izmeklēt. Šajā reizē bija sajūta, kas stāsts apraujas pēkšņi un negaidīti un stāstā jābūt vēl vismaz vienai lappusei, ko lasīt.
Jau iepriekšējie detektīvaģentūras stāsti atgādina to, cik svarīgi pievērst uzmanību arī tam, kas attēlots ilustrācijās. Tas var palīdzēt noskaidrot noziedznieku. “Mūmijas noslēpums” liek būt uzmanīgam un vērīgām lasītājam, nepalaist garām detaļas.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Detektīvi un dimanti. Atslēgvārdi, kas noteikti ieinteresēs un sākotnēji piesaistīs bērnus vismaz paņemt šo grāmatu rokās un tad jau vēlāk arī sākt lasīt.
Katra šīs grāmatu sērijas detektīvstāsta sākumā ir pievienota ilustrācija - pilsētas karte. Pat ar pirmsskolnieku ir interesanti to pētīt un meklēt, kurās vietās risinās grāmatā aprakstītie notikumi. Tāpat šo karti var izmantot citos nolūkos, kad mācās virzienus un orientēšanos kartē un jebkurā citā vietā reāli dzīvē.
Viegli, raiti lasāma, ar spraigu sižetu. Katram lasītājam iespēja iejusties detektīva lomā un mēģināt pašam uzminēt, kurš tad ir vainīgais noziegumā, pirms to atklāj un izstāsta Maja un Lase.
Motīvs, apdrošināšanas kompānija, lupa, tālskatis, mašīnas 38 zirgspēki, ornitologs, totalizatora kuponi, Allāhs. Ar garu papīra nazi atgriež vēstuli. Sargam tiek sapūstas pīlītes. Šie stāstā atrodamie vārdi un izteikumi liks aizdomāties un meklēt atbildes un skaidrojumus arī bērniem ar labu lasītprasmi un bagātāku vārdu krājumu.
Tie, kuri lasa lapbrāt un jau biezākas grāmatas, tomēr arī šo grāmatu sēriju lasa ar aizrautību un seko izmeklēšanas gaitai stāstā. Tiem, kuri ar grāmatām vēl tikai sāk iedraudzēties, patīk tas, ka to var ātri izlasīt. Nozieguma izmeklēšana palīdz noturēt interesi līdz pat grāmatas beigām.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Populāro lietuviešu bērnu autori L.Žutauti esmu iepazinusi lasot citu brīnišķīgu un sirsnīgu grāmatu - “Ferdinands un Pū”.
Lai gan nav iespējams grāmatnīcās nepamanīt “Kikas Mikas” daudzās grāmatas un dažādos citus izdevumus, līdz šim pašai nebija sanācis lasīt ne vienu no tām. Līdz ar to šī man ir pirmā iepazīšanās ar Kikas Mikas ģimeni. Lasot pirmo reizi, man radās jautājums, kas ir spalvainais radījums, kas pašā stāstā netiek pieminēts, bet ilustrācijās diezgan bieži parādās?
Grāmatas pievienotā vērtība, kā jau teikts anotācijā, ir psiholoģes ieteikumi vecākiem. Šo grāmatu tikpat lieliski var izmanto ne tikai ģimenē, bet arī skolā, klases stundās kopīgi ar bērniem pārrunājot ierosinātos jautājumus: Kā tu jūties, kad kaut kas neizdodas? Kādi vārdi palīdz vai traucē mēģināt vēlreiz? Šie un daudzie citi jautājumi ir brīnišķīgi diskusijām, pārrunām ar bērniem arī pēc tam, kad grāmata jau ir izlasīta. Tikpat lieliski ir arī ierosinātie uzdevumi, ko pēc tam var izmantot reālās dzīves situācijās.
Bilžu grāmatas stāstā ir ietverts viens notikums, bet ilustrācijas vēl papildus stāsta savus stāstus. Lai gan pats stāsts ir īss un to var diezgan ātri izlasīt, tomēr ilustrācijas ir tās, kas rosina pētīt un izzināt vēl papildus - dažādos mūzikas instrumentus, komponistus, koncerta veidus (rokkoncerts, ielu muzikantu koncerts, varžu un kaķu koncerts). Grāmata ir vizuāli izzinoša, rosinoša meklēt un uzzināt vairāk. Var ņemt un lasīt vairākkārt, katru reizi pārrunāt un pētīt ko citu.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

`Par to, ka šī grāmata tiks lasīta kopā ar skolēniem, tuvojoties vasarai, zināju kopš brīža, kad ieraudzīju šo grāmatu. Pārsteigums un prieks bija, kad grāmata parādījās BJVŽ kolekcijā, pēc laika arī “Lasīšanas stafetes” grāmatu sarakstā. Vēl joprojām priecājos, ja bērniem varu ieteikt lasīt tieši latviešu autoru sarakstītas bērnu grāmatas.
Ilzes Meisteres grāmatu “Baseina pārvaldnieks medī pīles” lasījām kopā visa klase. Tas vienmēr ir daudz aizraujošāk, jo var kopīgi diskutēt par izlasīto.
Varbūt esmu palaidusi garām, bet neatceros, vai esmu lasījusi kādu citu grāmatu par šo tēmu. Domāju, šāda stāsta tēma par piedzīvojumiem nometnē, bērniem pietrūka. Mūsdienu bērniem apkārt tik daudz visdažādāko nometņu piedāvājumu. Tie, kas pabijuši vismaz vienā no nometnēm, noteikti var atrast ko kopīgo ar kādu no grāmatas varoņiem. Uzmanību piesaistošs ir jau arī šīs grāmatas vāks: saulains un košs. Noteikti tādu nometni ikvienam gribētos.
Arī kā pieaugušajam, mani bērnu grāmatās iepriecina, ja tās papildina ilustrācijas, pat ja nekrāsainas. Tas stāstu dara vēl interesantāku. Šīs grāmatas ilustrācijas ir sirsnīgas un jautras. Tās patiesi ir izdevušās. Izlasot šo grāmatu, sajūta, ka esmu noskatījusies kādu bērnu filmu. Cik noprotu, pēc notikumiem grāmatas beigās, varētu cerēt, ka turpinājums stāstam būs. Ļoti interesanti būtu sekot grāmatas varoņu gaitām tālāk. Paldies par šo grāmatu autorei! Lai top vēl!