Ruta Vjakse

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Šo grāmatu biju priekšā lasījusi kā vakara pasaciņu savam tad sešgadīgajam dēlam. Viņam patika kaķi. Viņš skuma, ka kaķis bija pazudis, bet priecājās, kad kaķis atradās. Kaut gan laikam pareizāk ir teikt, ka kaķis atrada savu saimnieci - meiteni Baibu. Bagātīgās ilustrācijas ne tikai rosināja sarunas par visiem attēlos redzamajiem dzīvniekiem, bet arī palīdzēja uzburt īsta zoodārza ainas. Lieki piebilst, ka vakara pasaciņas laiks ieilga, jo teksts bija interesants un ilustrācijas bija jāskatās. Un sarunas pat turpinājās vairākas diena vēlāk. Šoreiz pārlasīju vispirms pati, tad dēlam. Bija citāda sajūta, nedaudz reālāka. Interesanti, ka dzīvnieki atbalstīja viens otru, nebūdami pat, piemēram, vienas mājas vai šinī gadījuma viena būra iemītnieki. Tie bija mežonīgie meža kaķi un istabas runcis Muris, kas rada kopīgu valodu, un rezultāts laimīgs. Lai palīdzētu otram, nevajag būt augstprātīgam, un citādam ir jāiejūtas - laikam tāda ir stāsta morāle.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Jau vāka noformējumu redzot, sajutu mazās kamenītes trauslumu un drosmi vienlaicīgi. Lai arī viņa nebija drosmīga pacelties spārnos uzreiz, viņa bija drosmīga un neatlaidīga, lai rastu atbildes uz saviem jautājumiem. Viņa nepadevās. Tas ir svarīgi ne vien grāmatas auditorijas vecumam, bet arī jebkuram. Ja pieaugušie nebūs drosmīgi, vai tad bērni to vēlēsies? Kaut visi pieaugušie būtu kā ārsti Dunduri, kas spēj motivēt un neuzkrītoši pamācīt, nenosodīdami par bērna trauslo bailīgumu. Skumji, ka kamenītei bija jāsatiekas ar ne tik labvēlīgi noskaņotiem un aizņemtiem kukaiņiem. Taču tāda ir dzīve, lai gūtu pieredzi un pieaugtu. Prieks par grāmatas noformējumu, kas rosina tekstu izjust emocionālāk. Mājas apkārtnē ir daudz ziedu, kur nereti ciemojas kamenes. Varbūt vēl kādai no tām ir gadījies tieši tāpat iemācīties lidot? Lai izdodas visiem nebaidīties, būt neatlaidīgiem. Ļoti labprāt vēl izlasītu kādu citu autores grāmatu, vai aplūkotu mākslinieka ilustrācijas citā grāmatā, jo šīs ir tuvas.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Man un maniem bērniem patīk Agijas Stakas daiļrade - gan rakstnieces, gan mākslinieces talants. Ir lasītas daudzas viņas grāmatas, taču šī pārsteidza. Tik dauuuddzz ilustrāciju! Un tas viss ietverts grāmatas saturā. Tā arī es sajutos kā detektīvs, jo vēlējos ātrāk uzzminēt vainīgo zagli nekā tas ir rakstīts. Neuzminēju, bet aizdomīgo sarakstā žagata bija arī man. Autore ļoti prasmīgi to slēpa un tikpat asprātīgi to norādīja. Nu ja, žagata taču zog dārgumus. Manuprāt, šī grāmata ir ļoti augstvērtīga, jo bērns - arī manējais - te gan redz, gan dzird, gan pēta, gan pats var izlasīt ne tikai tiešo teksta līniju. te tiek veicinātas daudzas paralēlas tēmiņas, kas ir svarīgi izrunāt bērnam tagad un tūlīt. Paldies autorei par grāmatu un līdz ar to par iespēju baudīt interesantu stāstu ļoti interesantā veidā. Var pat teikt, ka grāmata ir nevis 2D, bet gan pat 4D, jo šķiet, ka lappuses pašas runā un detektīvi strādā gods godam.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Šī grāmata man atgādināja pašas meitu, kurai arī bija svarīgas lietas, mīļākās lietas un lietas, kuras labāk nepiedāvāt. Viņai bija noteikti arī savs viedoklis un pamatojums par vai pret kādai no tām. Tādā veidā viņa apguva runātprasmi un argumentēšanas mākslu. Tas ir tik mīļi, ka Annai ir svarīgas lietas, kas nebūt nav svarīgas pieaugušo izpratnē. Tas ir tik mīļi, ka viņai tas netika pārmests, bet gan kopā runāts par to un sargātas tās. Grāmata mums māca saudzēt ne tikai lietas, bet bērnu un viņa bērnību. Jo kā zināms bērnībai ir ļoti liela nozīme. Gan jau arī daudziem pieaugušajiem ir dārgumu lādīte, kur glabājas lietas no bērnības. Lai netiek samazināta dārgumu vērtība, gadiem ejot. Izlasot šo grāmatu, tika atritinātas daudzas pašas vai savu bērnu bērnības atmiņas. Ir patīkami pakavēties atmiņās, tas šķiet nesen esam. Bet laikam arī vēlāk mūsos katrā ir tas bērns, kas prot sargāt auklu. Lai izdodas nosargāt!

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Cik daudzveidīga ir pasaule mums apkārt! Es ticu, ka viss apkārt dzīvo savu dzīvi un sandalītes sarunājas ar citiem apaviem. Piedzīvojumi bija interesanti un ļoti pamācoši. Nedrīkst darīt sliktu speciāli. Jābūt uzmanīgiem un nedrīkst atpalikt, bet, ja esi pazudis, jāmeklē palīdzība drošās vietās. Jāieklausās savos draugos, it īpaši brāļos un māsās (sandalītes taču bija māsas), jo nedrīkst darīt to, ko otrs negrib vai lūdz nedarīt. Arī manam dēlam vai man ir mīļākie apavi, kuri nelabprāt tiek nomainīti. Ļoti jaukas ilustrācijas, grāmatas noformējums. Kaķis Kvestiņš pacietīgi klausījās stāstus, spēlējās ar sandalītēm nerātnību laikā un bija draugs zēnam Artim. Draudzība, pieklājība, drosme.....
Šo grāmatu lasīju kopā ar septiņgadīgo dēlu. Un daudz izrunājām tēmas, kam ierosmi sniedza tieši šī gramata. Piemēram, ko viņš darītu, ja būtu nomaldījies pilsētā? Ko darītu, ja sastrīdētos ar savu labāko draugu (teorētiski sandalītes viena otrai taču ir labākie draugi)? Vai prastu arī piekāpties? Vai viņš saprot, ka joki ir tikai tad, kad smejas abi? Grāmata bērniem, bet ļāva aizdomāties plašos tēmu spektros. Paldies grāmatas autorei par gudrību bērnu grāmatā.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Grāmatu izlasīju tieši pirms darba nometnē ar bērniem no audžuģimenēm. Recenziju rakstu vienu dienu pēc. Bija laiks pārdomāt rakstīto. Grāmata ir skumja un skaista, bet ne klasiskā izpratnē, vienlaikus. Skumja, jo meitenes Sannas un zēna Andreja likteņi ir vijušies arī bērnunamā. No tā izriet daudzas likumsakarības, ko laikam man nesaprast līdz galam, bet tikai nojaust. Skaista, jo Sanna satiek savu mīlestību, taču skumja, jo, vai tā ir patiešām patiesa un citos apstākļos būtu bijusi? Skaista, jo mīlestība pret meitu Liu ir patiesa, bet skumja , jo tā neilgst ilgi. Skaista, jo Ritas tante ir vieds eņģelis viņu dzīvju vidū, bet skumja, jo tā nav īstā mamma. Skaisti, ka ir mīlestība, bet skumji, ka tā tiek kritizēta no citiem ļaudīm. Meitai Lia, cerams, ka citāds ceļš ejams, jo viņai blakus tomēr īsu brīdi, bet bija mamma, un ir tētis, kas pārdzīvo, bet ļoti mīl un lepojas. Skaisti, ka Andrejs spēja nostāties malā no visiem spļāvējiem un mīlēt savu ģimeni, bet skumji, ka nācās daudz strādāt, lai pierādītu sevi. Dilemma, iespēja vai problēma, skaistais un skumjais, pārdomas ik lappusē, ik rindkopā, ik teikumā. Tāda ir dzīve, ko attēlo autore. Skaista un skumja. Kaut mazāk cilvēkiem būtu skumji!

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Man ļoti patīk lasīt grāmatas. Tāpēc noteikti iztēlojos gan Rintaro vectēva grāmatveikalu, gan pārējo lielās un plašās bibliotēkas, gan stikla aizslēgtos plauktus, gan grāmatu plēšanu un mešanu pa logu... Cik ļoti priecēja Rintaro izteiktie vārdi par grāmatām, tie bija vectēva stāsti atmiņās un izjusti. Piekrītu jaunieša teiktajam. Katrs citāts ir vērtīgs un izraisa lielas pārdomas, ko un kā es teiktu savādniekiem, kas neciena grāmatas. Cik skumji, ka ir arī tādi neprašas, kas izliekas, bet nemīl grāmatu.
Kaķis Tīģeris arī šķita ļoti likumsakarīgs tieši tāds, kā aprakstīts. Sadzirdēju pat viņa murrāšanu. Viņa attēlojums uz grāmatas vāka rosināja iztēli, ka grāmata būs nedaudz mistiska, un es taču nekļūdījos. Paldies tās ilustratoram.
Draudzība un jūtas, kas dzimst nelaimē, laikam ir ļoti stipras, un ticu, ka palīdzēja zēnam ne tikai atrast īstos vārdus, pieņemt lēmumu par palikšanu dzimtajā mājā, bet arī sniegs spēku un pareizo lēmumu saglabāt vectēva mantojumu ne tikai grāmatu izskatā, bet arī sirdsgudrībā.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Kaut arī nebija iespēja izlasīt tieši šo izdevumu tādā jaunā ampluā, vēlreiz pārlasīju jau vairākas reizes lasīto iepriekšējo. Mīļums, mīļums un vēlreiz mīļums. Gan sajūtot dzimtās Latgales valodas un ikdienas kolorītu, gan smaidot par daudzajām situācijām iz īstās bērnības. Mīļums, ko J.Klīdzējs ir nodevis jau pat vairākām paaudzēm, un ticu, ka to lasīja ne tikai mani bērni, bet lasīs arī mazbērni. Atsevišķs stāsts ir par filmu, kas ir tik pat mīļa, taču laikam priekšroku dotu arī vēlreiz grāmatai, jo vēlos to turēt rokās un šķirt. Daudzi citāti un personāži ir ieguvuši pielietojumu ikdienas situācijās, un apkārtējiem nav nekas jāpaskaidro. Ļoti interesanti būtu izlasīt turpinājumu par mazā Boņuka pieaugšanu un dzīvi aiz bērnības sliekšņa.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Grāmatu vispirms lasīja meita pusaudze. Tā tika diezgan ātri izlasīta un teica, ka patika. Es lasīju ar nelielu skepsi, jo kā gan komiksa veidā var pavēstīt emocijas par tiem laikiem un izjūtām. Autorei kopā ar mākslinieku izdevās 100%! Esmu diezgan izteikts vizuālais tips, tāpēc tas ir mans veids, kā izzināt. Vienkāršā veidā eleganti, izsmalcināti un tanī pat laikā drosmīgi tika attēlots un pavēstīts skarbais stāsts par ļoti skarbiem laikiem. Kaut arī grāmata ir paredzēta pusaudžu auditorijai, man asaras tecēja pašplūsmā, jo grāmatas kopsaucējs tik ļoti uzrunāja, ka citādi nevarēja būt. Tā ir grāmata, kas jāizlasa cilvēkiem, kas jūt, un it īpaši pusaudžiem, lai iemācītos just. Priecājos arī par grāmatas izdevumiem citāda formātā, kas noteikti atradīs savu lasītāju..

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Grāmatu lasīju kopā ar savu mazo dēlu. Viņš bieži ir prasījis suni, bet bieži neesam mājās, tāpēc sunītis netiek iegādāts. Izskatās, ka pēc grāmatas izlasīšanas, dēlam ir kļuvis skaidrāk, ko esmu es arī teikusi – ka par sunīti ir jārūpējas, tas ir jāpieskata. Grāmatā ar krāsainām ilustrācijām un vienkāršos īsos stāstiņos ir izstāstīta un attēlota sunīša un viņa saimnieku ikdiena kopā. Protams, tā piemērota arī lai iemīlētu mazo sunīti Šīlu, kuras piedzīvojumi ir reāli patiesi. Grāmata vēsta par interesantu, bet piepildītu laiku, kas atbildīgi jāpavada kopā. Tā ir mīļa, bet ļoti pamācoša grāmata. Ļoti noder, ja ģimenē ir sākusies saruna par sunīša iegādi.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Grāmata ir viegli lasāma, bet tanī ir apslēpta dziļa doma. Katrs savā vecumposma vai pēc pieredzes sajutīs ko citu, bet visi noteikti vēlēsies palīdzēt ciemam. Bērni ir asprātīgi un drosmīgi. Viņiem izdodas atrast meklēto leģendāro ābeli, izdodas iecerētais, jo ir arī vecvecāku atbalsts. Cik mēs, pieaugušie, ticam leģendām? Vai mēs savā aizņemtībā iesim meklēt nezināmu ābeli? Domāju, ka būs arī entuziasti, kas to darīs. Uz tādiem cilvēkiem arī balstās pasaule, kas nedomās tikai par savu ērtumu, bet palīdzēs. Paldies grāmatas autorei, kas lika par to aizdomāties un priecāties kopā gan ar bērniem, gan ar ciema iedzīvotājiem un viesiem. Arī sajutu ābolpīrāga smaržu un garšu mutē, jo arī būtu skumja, ja nevarētu to cept ar īpaši gardiem āboliem un pasniegt mīļajiem. Lai visiem izdodas nosargāt vai sameklēt savu brīnumābeli!