Līga Sējēja

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Ļoti savdabīgs, bet aizraujošs stāsts par, manuprāt, sapīgu aktualitāti - aug paaudzes, kas vairs nesaskata vertību grāmatās. Japānu zēns Rintaro ar saviem piedzivojumiem liek lasītājiem atskatīties uz vertīgiem, tomēr šobrīd aizmirstiem daiļdarbiem. Taisni sagribejās tos ņemt un pārlasīt. Viena no, manuprāt, spilgtakajām epizodēm, kas man lika ļoti aizdomāties satikšanās ar izdevniecības prezidentu: "...bezjedzīgi izšķiežat papīru, radāt aizvien vairāk atkritumu." Tā kā strādāju skolas bibliotēkā, šo ļoti sāpīgi salīdzināju ar šobrīd notiekošo ar mācību literatūru. Skolas tik noraksta grāmatas, bet izdevniecības izdod praktiski identisku mācību līdzekli ar treknu uzrakstu "kompetenču" , kas tiek iepirkti...

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Konkursa uzdevumā bija prieks pārlasīt sen nelasītu, bet zināmu grāmatu. Šī ir vērtība, ko nedrīsktētu aizmirst, un prieks, ka kaut arī tikai fragmenti, bet jorpojām ir iekļauta skolas programmā. Saprotu, ka mūslaiku bērniem grāmatas attēlotās dzīves ainas Boņuka acīm nu jau šķiet tālas un nesaprotamas. Diemžēl ir mainījušās bērnu vērtības. Neticu, ka atrastos vēl daudz tādu puišeļu, kuru lielākais sapnis un ilgas būtu pēc sava kabatas nazīša. Un noteikti nostātos mācītāja pusē, ka mašīna ir ātrāka par Cikceru. Bet tās rakstnieku aprakstītās vērtība, kā draudzība, mīlestība, prieks pat par ikdienišķo ir aktuālas vēl šobrīd. Šo grāmatu lasot, gribi negribi, bet sāc domāt, atcerēties, salīdzināt savu bērnību. Mazliet ar skumju pieskārienu, jo tādu īstu lauku dzīvi saviem bērniem vairs nespēju sniegt.