Ieva Pendrika
36 gadi, Ikšķile
Lasu jau kopš bērības, grāmatu izvēle bijusi visdažādākā. Savulaik izlasīta gan skolas romānu, gan "Sabrina - pusaugu burve" grāmatu sērija. Universitātes laikā iepazīti pirmie latviešu autoru darbi, ir bijis periods, kad intensīvi lasīti padomi bērnu audzināšanā. Šobrīd grāmatu izvēli nosaka gan darba vajadzības, gan pašas bērnu pieprasījums. Nu un pa drusciņai arī kāda lapa sev. Plaukts "Gribu izlasīt" ir krietni pāraudzis plauktu "Izlasīts", tāpēc ar nepacietību gaidu brīdi, kad grāmatu izvēlē būšu galvenā noteicēja. :)
Iesniegtās recenzijas
Dimantu noslēpums. Lases un Majas detektīvaģentūra
1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu
Ātri izlasāma, raitiem notikumiem bagāta un bērniem saprotama grāmata. Man patīk, kā autors ļauj Lasem un Majai pilnvērtīgi piedzīvot to, ko mēs attiecinātu tikai uz pieaugušajiem. Šajā grāmatu sērijā gadu skaits neuzliek nekādus ierobežojumus. Abi jaunie detektīvi iekārto savu aģentūru, kāpj torņos, iztaujā lieciniekus, novēro nozieguma vietas, raksta avīzei un galu galā saņem arī pienācīgu atalgojumu. Viņi ir līdzvērtīgi jebkuram pieaugušajam, un nemaz nav muļķīgi uzticēt nozieguma atklāšanu tieši viņiem. Autors prot saglabāt intrigu, jo noslēguma sarunas starp Lasi un Maju tiek paturētas slepenībā. Lasītājs nezina, ko abi detektīvi redzējuši un kā nonāk pie īstā vaininieka, taču var izteikt savus minējumus, iesaistoties notikumu atrisināšanā. Jāsaka, ka mani minējumi ne vienmēr izrādījās pareizi.Esmu izlasījusi visas četras sarakstā iekļautās "Lases un Majas detektīvaģentūra" sērijas grāmatas, taču recenziju rakstu par vienu, jo autors saglabā savu stilu un noziegumu atklāšanas taktiku. Mainās tikai pats notikumus un otrā plāna tēli.
Baseina pārvaldnieks medī pīles (un citi aizraujoši piedzīvojumi bērnu vasaras nometnē)
1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu
Grāmata šķita interesanta ne tikai aprakstīto notikumu, bet arī Ilzes Meisteres izvēlēto valodas līdzekļu dēļ. Vai zinājāt, ka balss var trīsuļot, noslīdēt, pacelties spārnos, glāstīt un karāties egļu galotnēs kā mazi zvārgulīši? Mēs varam iet zaglīgi un teciņiem, varam izspurgt, skriet, mesties un iebirt. Varam nicīgi nosprauslāt, skubināt, svarīgi paziņot un nopurpināt. Precīzi izvēlēts vārds ļauj uzburtu galveno varoņu tēlus un iejusties konkrētajā situācijā. Patika Sandras un Kristīnes pretstats, kolorītais autobusa šoferis un nometnē piedzīvotās dēkas. Gaiša, silta, pieņemoša, ar paļāvību rakstīta grāmata. Grāmata, kas ļauj saskatīt cilvēkos labo un māca uzticēties bērniem.
Pauls spēlē
1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu
Patika gan grāmatas vizuālais noformējums, gan plūstošā valoda. Nekā lieka, vienlaikus pateikts tik daudz. Laura Vinogradova raksta tā, ka pēc grāmatas aizvēršanas lasītājs turpina dzīvot galveno varoņu pasaulē. Te ir tā lielā atšķirība starp sasteigtu un literāri veiksmīgu darbu. Pirmajā gadījumā rodas jautājumi, jo lasītājs ir pārāk apjucis par iegūto informāciju. Otrajā - lasītājs PATS grib piedalīties stāsta radīšanā, un autors atstāj viņam izvēles iespējas. Mēs varam tikai minēt, kāpēc Pauls un mamma dzīvo tikai divatā un kā viņiem līdz šim klājies, taču abu siltās attiecības un atmiņu uzplaiksnījumi mums pasaka priekšā, ka viņi ir atraduši pareizo ceļu. Laura plūstoši apvieno mūsdienīgo (bērni un ekrāns, sociālie tīkli) ar dzīves pamatvērtībām. Bez pārspīlējumiem izstāstīts ģimenes stāsts, ko caurstrāvo vārdā nenosaukta mīlestība.
Lilī, Bubass un Snaudas grāmata
1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu
Līdzīgi kā lasot 1. daļu, bija sajūta, ka visa ir par daudz. Vienlaicīgi bija arī vieglāk, jo biju "piešāvusies" autores rakstīšanas stilam un nojautu, kas mani sagaida. Urdīja jautājums par šīs bibliotēkas slepenumu un galvenās varones Lilī ilgstošo uzturēšanos tajā. Ņemot vērā, ka bibliotēka atrodas virs Lilī dzīvokļa un influencere aktīvi informē savus sekotājus par notiekošo, šķiet savādi, ka meitenes vecāki vēl arvien neko nenojauš. Savā ziņā būtu saprotamāk, ja vecāki stāstā nebūtu pieminēti vispār, taču autore lasītājus informē par Lilī bailēm tikt pieķertai. Patika ideja par to, kā Bubass uztver policijas pieprasīto "Sūdzību grāmatu". Tas nudien ir kaķa garā - "Sūdzību grāmatu" ieviest, bet sūdzēties tajā pašam. Jauki ietverta doma par to, ka, uzrakstot kaut ko uz papīra, var kļūt vieglāk.