Dace Maklere

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

“Bada spēļu” triloģijas pēdējā romāna grāmata, kuru nebiju ne lasījusi, ne arī redzējusi filmu. Tāpēc arī izvēlējos lasīt šo grāmatu, jo, ja būtu redzējusi filmu nerastos savas asociācijas, pieskaņotos jau redzētajām. Katnisa – meitene ugunī. Izdzīvojusi, bet viņas dzimtā zeme, tāpēc tika izpostīta. Izrādās, ka Trīspadsmitais apgabals patiesi eksistē, to veido dumpinieki, jauni līderi. Grāmatu pavada arī Katnisas mīlestība un izvēle starp Geilu un Pītu. Man bija diezgan smagi lasīt vietas, kur aprasktīti ne tik patīkami momenti. Grūti spriest vai jauniešiem būs interese lasīt, ja iespējams noskatīties filmu. Manuprāt, zemtekstā ļoti aktuāla tēma, pašreizējai situācijai pasaulē.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Mani pārņēma tāda, sajūta, kad pēkšņi vasarā ieraugi filmu par Ziemassvētkiem, un nodomā "kāpēc tieši tagad?" Šoreiz tā bija grāmata par Emīla vēstuli Ziemassvētku vecītim. Skaista grāmata! Gan vizuāli, gan sižetiskā līnija, pirms Ziemassvētkiem, radīs īstās svētku sajūtas. Kopīgi ar bērniem būs vesela diskusija. Kāpēc Ziemassvētku vecītis neizpildīja Emīla vēlēšanos, bet pelīte no pasta varēja? Varbūt Ziemassvētku vecītim sāks zust ticība... Kas tad ir īsts draugs, kurš vienmēr ir līdzās? Un pēc grāmatas izlasīšanas, vecāki jau varēs nojaust, ko Ziemassvētkos vēlēsies bērni. Es ceru, ka ikvienā pastā strādā tādas pelītes kā Garastīte un Ludvigs. Ja tā būtu, neviens sliktas ziņas nesaņemtu, bet dažreiz bez tām nevar. Protams, ja slepeni tās neatrisina Berta Garastīte.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Interesanta grāmata, ar atmiņā paliekošām ilustrācijām. Jukī - galvenais grāmatas varonis, students, topošais pētnieks. Manuprāt, tas ir savdabīgs stāsts par to, kā apmaldoties svešā pilsētā var iepazīties. Draugus nav nepieciešams meklēt, tie paši atradīsies. Pēc izlasītā, man šķita, ka vairāk kopīga bija Ullu un Juki. Bīra Bo bija nesteidzīgs krokusu fotogrāfs, kurš, ņemot vērā grāmatas attēlus, neizlaida no rokām telefonu. Nevar neuzteikt Ullu un viņas skaisto dārzu, cieņu pret saviem darbiniekiem, palaižot pus stundu ātrāk no darba - joprojām iegūstot skaistāko dārzu pilsētā. Patika dzert īpašas tējas, šoreiz tā bija brūno rīsu. Jukī nāca no tās vietas, kur dzēra zaļo tēju ar brūnajiem rīsiem. Bīra Bo noteikti visu filmēja un publicēja sociālajos tīklos.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Viena no mīļākajām un labsirdīgākajām pēdējā laika lasītajām grāmatām. Manuprāt, grāmata patiks zēniem, protams, vecākiem, jo tā noteikti jālasa kopā! Grāmatas galvenais varonis Jannis ir sasniedzis tādu vecumu, ko saucam par "kāpēcīša periodu". Tas ir burvīgs laiks, kad mazais pētnieks grib visu zināt. Par galveno jautājumu kļūst jautājums "kāpēc?" Šajā periodā rodas pirmie draugi, bieži vien tā ir kāda rotaļlieta, bet Jannim - paša izveidots krāmu vīriņš Čapa. Pēc Čapa izskata var secināt, ka Jannis ir radošs zēns. Kāpēcīša vecumā bērni aktīvi uzdod jautājumus. Dažkārt vecākiem un ne tikai, grūti atzīt, ka uz visiem jautājumiem viņi nezina atbildes. Grāmatā, katrs vārds "kāpēc", izcelts ar citu krāsu. Vecāki, pirms lasiet, sagatavojiet vismaz atbildes uz grāmatā uzdotajiem jautājumiem! Tā kā atbildēja Čapa, varbūt varēsiet atbildēt vienu reizi. Grāmata būs aktuāla pirmsskolniekiem. Lasot grāmatu atcerējos, šo īpašo vecumu, ko izdzīvoju kopā ar vecāko meitu, pēc pāris gadiem jau nākamais.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Šo grāmatu lasīju kopā ar savu mazo dēliņu Viesturu. Mums abiem tā ļoti patika gan ilustrācijas, gan apraksts par lapsu planētu, pilsētu. Īpaši uzrunāja tas, ka viss bija saistīts ar lapsiņām, pēc grāmatas izlasīšanas, dēliņa mīļākais dzīvnieks ir lapsa. Paldies Agnesei Aizpurietei par šo radoši ilustrēto grāmatu, kur katras lappuses ilustrācijas runā pašas par sevi. Kāds varētu teikt, ka grāmatā pārāk maz teksta. Manuprāt, autore sniedz iespēju lasītājam, pašam kļūt pār līdzautoru un izdomāt notikumus, kuri norisinātos lapsiņu planētā.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Man kā pirmsskolas skolotājai šī grāmata šķita ļooooooti saistoša. Nodomāju, kā gan tā gadījies, ka par to uzzinu tikai saistībā ar konkursu? Noteikti, iegādāšos to arī personīgai lietošanai. Pārlasīsim burtu pasakas ar bērniem, meklēsim vārtus attēlos. Pasakas interesantas, mūsdienu bērniem aktuālas un piesaistošas, tāpat kā attēli. Pasakas uzrakstītas "vieglā" valodā, viegli uztveramas, akcentu liekot uz konkrētā burta vārdu izmantošanu tajās. Lasītājus, nenoliedzami, piesaistīs pie katras pasakas pievienotais burta attēls. Tajos "paslēpušies" priekšmeti, parādības un daudz kas cits, kuru nosaukumi sākas ar konkrēto burtu. Man atmiņā palika pasaka par burtu D. Tajā bija rakstīts par draudzību un vasarai tik aktuālo tēmu dunduriem, jeb to kodieniem. Esiet uzmanīgi, jo tie ir aši, tik aši, ka var sabojāt draudzību starp labiem draugiem. Grāmatas noslēgumā pievienotas „Burtu atslēdziņas”- attēlu nosaukumi, kuri jāatrod grāmatas vāka ilustrācijā un burtu attēlos. Šāds uzdevums patiks bērniem. Ieteiktu vecākiem izvēlēties šādu grāmatu vakara pasaciņām, vienlaikus izglītojoši un izklaidējoši.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Grāmata ar izglītojošu nozīmi. Novērtēju grāmatā ietverto izzinošo informāciju par Vērmaņdārza aizsākumiem, pirmo dibinātāju Annu Vērmani, dārza veidotājiem utt. Lasot grāmatu "Annijas nakts piedzīvojumi Vērmaņdārzā" bērni noteikti iegūs jaunas zināšanas un uzzinās daudz ko jaunu. Uzskatu, ka šī grāmata noteikti nav tikai bērniem 7+, bērni, kas vecāki par šo vecumu arī droši var ne tikai skatīties, bet izņemt no bibliotēkas un izlasīt. Jaunas zināšanas garantētas! Stāsts par meiteni, kura kopā ar omi, brauca pa Rīgu ar tramvaju. Neveiksmīgi aizķeroties aiz lielā lietussarga izkrīt no tramvaja. Vienīgais, kas viņai atliek ir iepazīt Vērmaņdārza burvību. Pavadīt visu nakti parkā un iepazīt Eņģelsonu, dejojošus pelēnus, dvīņu māsas Olitu un Lolitu, Fredi IV, balerīnu Mollīgo. Iesaku izlasīt ikvienam, īpaši tiem, kuri tuvākajā laikā dosies vai jau ir bijuši Vērmaņdārzā, bet neko par to nav zinājuši.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Četru meiteņu raganiņu dzīve turpinās. Tikai šoreiz viņu mežs ir apdraudēts, jo tajā ir ieradušies zēni – Noa, Emīls, Karlo. Viņi vēlas uzbūvēt māju kokā, kādu mežs vēl nekad nebūtu redzējis.
Meitenes visiem spēkiem cenšas viņus apturēt. Protams, cer, ka izmantojot maģijas palīdzību, tas izdosies daudz ātrāk. Diemžēl, mēģinājumi zēnus padzīt no meža, nenotiek tik veiksmīgi kā cerēts. Meitenēm rodas ideja brūvēt mīlas dziru, lai Valentīnas mamma iemīlētos Vilo tēvā un Valentīnai nevajadzētu doties prom. Tomēr iecerētais neizdodas. Izrādās, ka Gundulai interesē Vilo tēvs.
Tikpat aizraujoša un vizuāli piesaistoša kā pirmā Vilo grāmata. Viegli un ātri lasās, jo gribās uzzināt, kā viss atrisināsies. Manuprāt, šo grāmatu sērija būs tuvāka meitenēm, kurām patīk raganas, burvestības, maģija, draudzība. Kā galveno atziņu, varētu minēt sadarbību, draudzību, kas noved pie spējas uzticēt savus pārdzīvojumus draudzenēm, ar ko kopā var paveikt visu. Lasiet un iztēlojieties, kas vēl varētu notikt burvju mežā?

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Jau ieraugot grāmatu, roka stiepjas to paņemt un apskatīt. Estētiski un reālistiski veidots grāmatas vāks, ar galvenās varones, meža namiņa atainojumu. Grāmata iesākās ar klasisku apraktu par tēvu un meitu, kuri jau daudzus gadus dzīvo vieni. Pārceļas no vienas vietas uz otru, nekur ilgi neuzturoties, bet tagad mantojuši tantes māju. Vienu brīdi es pat nodomāju, varbūt esmu redzējusi filmu pēc šāda sižeta? Kaut ko līdzīgu noteikti! Ieteiktu izlasīt šo grāmatu ikvienam, jo tā viegli lasās, katra nākamā lappuse aicina, kopā ar galvenajiem varoņiem, jaunos notikumos, kā, piemēram, raganiņu meklēšanā. Pēc grāmatas izlasīšanas man radās ideja, varbūt arī es, kā Vilo varētu izveidot herbāriju ar augiem un to nosaukumiem? Iespējams, arī vēl kādu lasītāju varētu pārņemt šāda nodarbe. Šī grāmata patiks tiem lasītājiem, kuri tic mistiskajam, raganām, patiesai draudzībai. Tā ir grāmata, kuru ir vērts izlasīt šajā vasarā. Lasot šo grāmatu noteikti jutīsies tuvāk dabai, vai vismaz vēlēsies tāda kļūt.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Grāmata par direktoru, kurš gribēja, savā skolā, mainīt ierasto darba veidu visu digitalizējot. Nenoliedzami, ka digitalizācija ienākusi katrā izglītības iestādē, bet ne tik dramatiski. Mani priecē, ka ar kolēģiem varam sazināties komunicējot, nevis attālināti – esot blakus kabinetā kā grāmatā. Direktors sākumā bija lepns, jo domāja, ka skola būs kā paraugs - veiksmes stāsts. Katram skolēnam planšete ar digitālām mācību grāmatām, darba burtnīcām. Viss šajā skolā ir digitāls, bet skolotāji vecmodīgi. Ja mēs nezinām, ko ar zināšanām darīt, tad var sanākt kā skolā – bērni spēlē datorspēles, izmanto sociālos tīklus, nepilda mājasdarbus – digitālā dīkdienība. Grāmatas noslēgumā direktors, tomēr saprot, ka pirms kaut ko ieviest, jānoskaidro kas ir digitālā izglītība. Grāmatu ieteiktu izlasīt katram, lai saprastu, ka dotās iespējas jāmāk pielietot tā, lai gūtu sev zināšanas, nevis nelietderīgi tērētu savu laiku.