Lizete Lediņa
8 gadi, Talsi
Lizetei Lediņai ir 5 gadi. Šovasar viņa patstāvīgi izlasīja savu pirmo grāmatu. Ģimenes lasīšanas vakaros Lizete ir izlasījusi/noklausījusies milzumdaudz grāmatu. Konkursam bija grūti izvēlēties, par kurām grāmatām pastāstīt citiem. Pirmā saskare ar grāmatu lasīšanu Lizetei jau ir kopš dzimšanas, jo mamma ne tikai dziedāja šūpuļdziesmas, bet katru vakaru lasīja mazulītei arī grāmatiņas. Lizetei ir bagāts vārdu krājums un arī viņa pati sacer ļoti interesantas pasakas par meža iemītniekiem, par dažādām lietām un pat priekšmetiem. Dažas no tām tiek arī pierakstītas un ilustrētas. Pievienoju vienu no Lizetes sacerētajām pasaciņām. Pasaka par vārnu un žagatu Reiz dzīvoja vārna vārdā Rozīne un žagata, kuru sauca par Emīliju. Viņas bija lielas sirdsdraudzenes, jo abām patika viss, kas ir spožs. Katru dienu viņas lidoja visapkārt un priecājās par visu, kas spīd – par saulīti, stikla lauskām, pudeļu korķīšiem, nozaudētām atslēgām un skrūvītēm. Kādu rītu žagata Emīlija devās pie vārnas Rozīnes, bet nesatika viņu. Rozīne bija kaut kur aizlidojusi un viņu vairs nevarēja atrast. Tad vārna Emīlija lūdzās: “Mīļo Dieviņ, lūdzu, atrod manu draudzeni Rozīni!” Dieviņš, pavisam samiegojies, atbildēja zemā balsī: ”Labi, pameklēšu! Nāc man līdzi!” Tā nu žagata Emīlija devās kopā ar Dieviņu meklēt Rozīni. Viņi gāja, gāja, un nonāca pasaules malā pie pēdējā krūmiņa pašos Ziemeļos. Te viņi atrada Rozīni galīgi nosalušu. Tad Dieviņš skaļi nosvilpās un izsauca taksometra kaiju. Drīz vien kaija bija klāt, visi sasēdās viņai uz muguras un lidoja mājup. Tad Rozīne un Emīlija pateicās Dieviņam un pēc tam visi dzīvoja ilgi un laimīgi.