Odeta Skurba

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Man grāmatā nepatika, ka meitenīte pazaudējās no savas ģimenes, jo tas ir skumīgi. Taču patika, ka viņa beigās atradās, jo tas ir labi un forši. Grāmatā bija interesanti tas, ka Olita un Lolita pavisam pēkšņi izgaisa un telefons arī. Mani smīdināja tas dīvainais teikums: “Visu, kas ir sarežģītāks par vienkāršo mēs varam saprast tikai ja to pasaka caur telefonu”. Man visvairāk patika Eņģelsons, pelēni un meitenīte. Patika arī runcis, jo viņš bija nedaudz interesants un viņš uztaisīja burvju trikus, tas bija forši. Eņģelsons man patika, jo viņš daudz jokojās un pelēni likās ļoti mīļi. Īpaši bildītē, kurā bija sataisīta sirsniņa.
Stāsts bija par ģimeni un to cik tā ir svarīga. Kā arī par Vērmanes dārzu un to kā bija vecākos laikos.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es gribētu būt meitenīte Annija uz vienu dienu, jo viņa piedzīvoja dažādus piedzīvojumus. Piemēram, satika jocīgās Olitu un Lolitu, viņai nebija kartes un bija tikai plāna jaciņa, bija jāskrien ārā no tramvaja, jo nebija apliecības un tā tālāk. Ja es būtu Annija, es Vērmanes dārzā satiktu supervaroņi meiteni, kurai būtu spējas lidot un viņa varētu iedot spējas arī man. Tad mēs abas lidotu virs Vērmanes dārza un redzētu arī pārējo Rīgu no augšas. Mums būtu arī spējas runāt ar dzīvniekiem, tad mēs uz Rīgas jumtiem runātos ar baložiem un skatītos uz Brīvības pieminekli. Un atrastu ģimeni ātrāk, jo varētu lidot.