Dārta Lagzdiņa

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Cik noslēpumaina kļūst apkārtne miglā! Bet vai zināji, ka spokiem migla nepatīk un daži pat domā, ka tā ir tas pats, kas dūmi? Ja vēl ne, tad ir laiks izlasīt Kristīnas Olsones grāmatu “Atgadījums ar bīstamo miglu”. Šoreiz Spoku biroja detektīvi Elsa un Kalle palīdz “Liestusdārza” īpašniekam Roberto Gonsalesam. Kāds naktī no aploka izlaiž laukā viņa zirgu Violu. Un tas notiek tieši tajās naktīs, kad ir migla. Abi bērni atklāj, kas reiz noticis “Lietusdārzā”, un dara visu, lai palīdzētu spokam.
Lasot šo grāmatu, es domāju par to, cik ļoti svarīgi mūsu dzīvē ir dzīvnieki. Viņi kļūst par ģimeni. Lai gan man pašai nav mājdzīvnieku ( ļoti gribētu), es saprotu, kāpēc Lea tik ļoti pārdzīvoja. Man patika, ka šajā grāmatā autore pastāsta, cik mīloši, iejūtīgi un atbildīgi var būt cilvēki. Lai gan ir traģiski notikumi, tas ir sirsnīgs stāsts ar ļoti skaistām Moas Vallīnas ilustrācijām.
Lasot šo grāmatu un skatoties ilustrācijas, es arī iedomājos par savām dienām laukos, ko pavadu pie omes un opja. Spoka noslēpumu vēl neesmu atklājusi, bet kaut ko garšīgu gatavojusi gan.
Es ieteiktu šo grāmatu lasīt vasarā, kad esi laukos un tuvumā ir kāds mīļš mājdzīvnieks.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Ja man būtu iespēja iejusties kādā no Kristīnas Olsones grāmatas “Atgadījums ar bīstamo miglu” tēliem, es izvēlētos būt Lea. Tad es varētu vairāk uzzināt, kāda bija viņas ģimene, kāda bija viņas dzīve “Lietusdārzā“. Man šķiet, ka Leai ļoti patika dzīvnieki. Viņa bija ļoti drosmīga un arī atbildīga, jo pat pēc tik daudziem gadiem joprojām centās atrast atslēgu kā solīja. Ja es būtu Lea, gribētu, lai vecāki pasaka, ka es neesmu vainīga. Domāju, ka Lea ļoti pārdzīvoja, jo viņa aizslēdza kūti un pēc tam nevarēja atrast atslēgu. Ja tas būtu iespējams, es cieši, cieši samīļotu un pateiktu, ka tā nav viņas vaina.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Vai esat kādreiz bijuši vietā, kur cilvēki stāsta, ka tur spokojas? Varbūt paši esat piedzīvojuši, ka pēkšņi izslēdzas gaismas, atskan dīvaini trokšņi vai kaut kas krīt un gāžas, bet neviena tur nav? Ja tā, tad Kristīnas Olsones grāmata “Atgadījums ar Šausmīgo Ēnu” būs šīs vasaras piedzīvojums. Kādu dienu Elsas un Kalles Spoku birojā ienāk Franss Fransons. Viņam nepieciešama bērnu palīdzība, jo dzīvoklī spokojas. Bet kā saka bērni: “Spoks nespokojas tādēļ, lai būtu ļauns. Tas spokojas, jo kaut ko vēlas”. Un to tad arī mēģina noskaidrot Elsa un Kalle. Liels palīgs viņiem ir vectēvs Nikodēmuss, kurš par spokiem zina daudz. Bērniem ir taisnība. Dzīvoklī esošais spoks Šausmīgā Ēna grib, lai bērni noskaidro patiesību par 100 gadus senu notikumu.
Mākslinieces Moas Vallīnas skaistās ilustrācijas atklāj daudzu stāsta varoņu izskatu. Tomēr lasot es prātoju, kā izskatījās Brusters Belmans. Viņš bija tas, kura vainas dēļ Šausmīgā Ēna nespēja rast mieru, kamēr nebija noskaidrota patiesība. Šis stāsts man lika aizdomāties, cik dažreiz cilvēki mēdz būt neiejūtīgi, skarbi, nejauki un arī dumji. Meli izvēršas traģēdijā. Priecājos, ka ir tādi bērni kā Elsa un Kalle, kuri tic, ka spoks spokojas tāpēc, ka viņam vajadzīga palīdzība. Es iesaku izlasīt šo grāmatu, jo tajā ir gan noslēpums, kas jāatklāj, satraucoši notikumi, gan arī drosmīgi bērni. Par spīti visam, kas stājas ceļā, viņi atklāj patiesību un sniedz mieru Šausmīgajai Ēnai.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Ja es varētu iejusties kādā no Kristīnas Olsones grāmatas “Atgadījums ar Šausmīgo Ēnu” tēliem, es vēlētos būt Elsa. Viņa ir gudra, jauka un labsirdīga. Elsa vienmēr saglabā mieru un kopā ar Kalli un vectēvu Nikodēmusu palīdz cilvēkiem, kuri ienāk Spoku birojā, un arī spokiem, kuri spokojas, jo kaut ko vēlas pastāstīt. Gribētu reiz piedzīvot, kā tas ir – satikt spoku un atklāt, ko viņš vēlas. Lasot bija ļoti interesanti, bet domāju, ka tas ir arī bailīgi un satraucoši atrasties naktī vienā telpā ar spoku. Ja es būtu Elsa, tad varbūt pēc patiesības noskaidrošanas mēģinātu sameklēt kādus Sallijas tuviniekus, jo viņai bija ļoti svarīgi, lai uzzina, ka viņa nav vainīga.