Ernests Ivanovs
11 gadi, Salaspils
Esmu radošs, jauks, izpalīdzīgs un zinātkārs. Man ļoti patīk zīmēt un lasīt Mangas.
Iesniegtās recenzijas

Spoks un mākoņu pilsēta
1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu
Kad es sāku lasīt grāmatu “Spoks un mākoņu pilsēta”, man tā no sākumā likās skumja un drūma. Bet tad galvenais varonis Spoks satiek Noksu, un viņu sarunas par dažādām dzīves lietām man šķita ļoti interesantas un dziļas. Man ļoti patika, ka Spoks bija labs. Viņš palīdzēja galvenajam varonim saprast sevi. Grāmatā bija daudz jūtu, skumjas, prieks, pārdomas. Lasot, arī es pats sāku domāt par to, kas man dzīvē ir svarīgs un kas man sagādā prieku. Valoda bija viegla, bet reizēm likās ļoti skaista. Es lasot jutos tādā paša situācijā kā Spoks. Es ļoti vēlētos, lai šai grāmatai būtu arī turpinājums. Man ļoti interesē, kas notika ar Spoku pēc tam, kad viņš tika atstāts jaunajā pilsētā. Vai viņš atrada jaunus draugus? Vai joprojām domāja par Noksu? Man šķiet, ka autore vēlējās mums pateikt, ka bērni arī jūt daudz, un ka ir labi ticēt saviem sapņiem un būt sev pašam. Es ieteiktu šo grāmatu bērniem, kas grib izlasīt kaut ko neparastu un sirsnīgu.2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā
Ja man būtu iespēja uz vienu dienu kļūt par kādu no grāmatas "Spoks un mākoņu pilsēta" varoņiem, es gribētu būt Nokss. Man viņš šķita visforšākais tēls visā grāmatā. Man patiktu būt Noksam, jo viņš nav parasts varonis viņš ir kā noslēpums pats par sevi, un tas man ļoti patīk. Viņš bija noslēpumains, klusais, bet gudrs. Es gribētu būt viņa vietā, jo viņš daudz zina un jūtas it kā nedaudz citā pasaulē. Viņš redz lietas, ko citi nepamana. Ja es būtu Nokss, es varbūt palīdzētu spokam mākoņu pilsētā sazināties ar paziņām, piemēram atvest vēstules vai rakstus vai dāvanas, lai spoks varētu par visiem atcerēties. Man šķita, ka viņš bija mazliet vientuļš, un man gribētos, lai viņš justos vairāk kā daļa no šīs pasaules jo viņa vienīgās būtnes ko viņš pazina bija prom, viņš nezināja kā viņiem klājās, vai viņi ir vispār vēl dzīvi. Es arī noteikti vēlētos pavadīt laiku mākoņu pilsētā un izpētīt to līdz pašiem dziļumiem.
Mūmijas noslēpums. Lases un Majas detektīvaģentūra
1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu
Man ļoti patika šī grāmata. Jau no pirmajām lapaspusēm es jutos tā, it kā pats būtu viņu detektīvaģentūrā, ar lupu rokā un sirdi pilnu ziņkāres. Šajā grāmatā divi draugi Lase un Maja atklāj noslēpumu muzejā, kur sāk notikt visādi dīvaini notikumi.Man patika tas, ka Lase un Maja bija gudri un arī ļoti drosmīgi. Viņi nekaunās uzdot jautājumus un uzdrošinās darīt lietas, ko pieaugušie varbūt pat nespētu. Viņu draudzība man šķita īsta, viņi viens otru atbalsta, strādā kopā un nekad nepadodas Es arī novērtēju, ka valoda bija vienkārša, bet ne garlaicīga. Lasīšana man sagādāja prieku, un es pat aizmirsu, ka vispār lasu. Šķita, ka viss notiek manā galvā kā filma.
Ja man būtu jānosauc viena lieta, kas man mazliet pietrūka, tad tas būtu garums. Grāmata bija tik aizraujoša, ka es būtu gribējis, lai tā turpinās vēl vismaz 20 lapaspuses! Kad beidzās, es teicu pats sev: Visu grāmatu jau izlasīju? Tāpēc es noteikti lasīšu nākamo grāmatu no šīs sērijas.
Man šķiet, ka autors gribēja mums parādīt, ka arī bērni var būt gudri un spēj atrisināt lietas, ja viņi domā, ir ziņkārīgi un sadarbojas. Šī grāmata man iemācīja, ka nekad nevajag uzreiz noticēt visam, ko redzi vai dzirdi – reizēm aiz noslēpuma slēpjas pavisam cita patiesība. Un vēl – ka drosme un draudzība ir stiprākas par bailēm.
Es ieteiktu šo grāmatu visiem, kas mīl noslēpumus, piedzīvojumus un mazliet spriedzes. “Mūmijas noslēpums” nav tikai stāsts par detektīviem – tas ir stāsts par to, kā mazi cilvēki spēj atrisināt lielas lietas.