Osvalds Vizulis

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Es zināju ka grāmata “Woodwalkers” ir fantāzijas romāns, un man tieši patīk tāda stila grāmatas, tāpēc arī es izvēlējos šo un ar prieku izlasīšu arī visas pārējās šīs sērijas grāmatas. Kad izlasīšu visas šīs grāmatas, es aiziešu uz Woodwalkers filmu, ko jau sen kāroju noskatīties!
Galvanais varonis bija “mainīgais” puma Karags – tas nozīmē, ka viņš var pārvērsties no pumas par cilvēku un atpakaļ. Viņa mērķis bija atrast viņa pumu ģimeni, ko viņš bija sen pametis mežā, lai pats sāktu dzīvot dzīvi cilvēka veidolā. Interesanta bija meitene Hollija, kas arī bija mainīgā un varēja pārvērsties par vārveri, un, kad viņa to izdarīja, viņa mēģināja viskautko nozagt, piemēram, kad Karaga cilvēku ģimene apciemoja “mainīgo” skolu, Hollija nozaga Karaga tētim maku, (ko pēc tam nepamanīti nolika atpakaļ vietā). Visbailīgākais brīdis bija, kad Karags atradās tālu no savas skolas teritorijas un viņam pakaļ dzinās mednieks, un viņam knapi paveicās ar kraukļu palīdzību izglābties no briesmām.
Grāmata noslēdzās bez nobeiguma tā, ka tas vēstīja, ka noteikti būs nākamā daļa. To arī es esmu iesācis lasīt. Ja es pats rakstītu grāmatas turpinājumu, tad tur noteikti būtu cīņa starp Karagu un Endrū Millingu, kas bija kļuvis par ienaidnieku, un Karags uzvarētu, un viņš beigās ar savu draugu palīdzību atrastu savu ģimeni.
Es šo grāmatu ieteiktu bērniem vecumā no 10 gadiem līdz 45. Galvenā atziņa, ko es ieguvu no šīs grāmatas ir, ka vienmēr ir cerība, pat, ja liekas, ka tu jau esi zaudējis.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Ja man būtu iespēja, es būtu Karags, bet man arī nepatiktu, ka mans istabas biedrs bizons Brendons pārāk bieži no satraukuma pārvērstos. Es gribētu pamēģināt pārvērsties par pumu, jo tad es varētu ātrāk skriet un man būtu vairākas citas priekšrocības, piemēram, asāki zobi, nagi un redze.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Šo grāmatu man ieteica mana mamma, un tā bija mana pirmā iepazīšanās ar Ilzes Meisteres grāmatām. Grāmata bija par bērnu vasaras nometni, kur notika ekskursijas un visādi interesanti notikumi. Man visbailīgākais šķita brīdis, kad bērni ar skolotāju bija zoodārzā un, kamēr viņi gāja cauri čūsku sadaļai, viena meitene nejauši iegāja čūsku mājā un visi pārējie viņu meklēja un beigās – atrada sēžam starp čūsku būrīšiem. Man nepatika, ka viens puika atvēra baseina aizmugurējās durvis un tad visas pīles ieskrēja iekšā. Man likās smieklīgi, ka dažas meitenes pa nakti mēģināja izsaukt spokus, jo tā bija ļoti muļķīga rīcība no viņu puses, jo pat maziņi bērni zina, ka spoki neeksistē.
Kopumā grāmata bija diezgan laba, mans vērtējums no 1 līdz 10, būtu 8. Lai būtu 10 man pietrūka, ka būtu vairāk smieklīgas epizodes. Man pašam šķita interesanti un viegli lasīt šo grāmatu, jo es pats vasarās arī braucu uz nometnēm. Noteikti iesaku izlasīt šo grāmatu citiem bērniem — īpaši tiem, kuri paši ir bijuši nometnēs vai sapņo par to!

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Jāpadomā. Es gribētu būt grāmatā pieminētās pilsētas priekšsēdētājs, bet es nebarotu bērnus ar negaršīgo kečupu. Tā vietā es viņiem būtu uztaisījis garšīgas mērces un saldējuma kokteiļus. Es būtu vairāk laika pavadījis nometnes atrašanās vietā, nevis tikai uz atklāšanu un nobeigumu, tad es varētu arī braukt līdzi bērniem un skolotājiem uz ekskursijām.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Šīs grāmatas autora Ilmara Tomuska stils man jau bija iepaticies no citām viņa grāmatām, kā “Izmeklētāji no 3a” un “Kriminālie cīsiņi mīklā”. Mūsdienās arvien vairāk tiek izmantoti datori, telefoni un citas digitālās ierīces gan mācību nolūkos, gan arī brīvajā laikā, un, manuprāt, rakstnieks ar šo grāmatas ideju ir trāpijis tieši mērķī, jo pašlaik tieši tā ir viena no galvenajām aktualitātēm pasaulē.
Grāmatas darbība norisinās skolā, kura no Japānas apmaiņā pret vecajiem datoriem, iegūst ultramodernas, jaunas iekārtas – datorus, interaktīvās tāfeles un planšetes. Sākumā visi ir sajūsmā par to, bet pēc tam, kad 1a un 1b izveido “Dusmīgo putnu” kautiņus un viņu planšetes saplīst, viņiem atkal vajag atgriezties pie vecajām grāmatām un burtnīcām. Svarīgākais notikums grāmatā ir 7.a un 7.b klašu sacensības, kura klase valsts pārbaudes darbā iegūs labāku rezultātu. 7a mācījās, izmantojot tehnoloģijas, bet 7b mācījās no grāmatām. Rezultātā 7.b uzvarēja, kas lika visiem apdomāt, ka tehnoloģijas ne vienmēr ir labākas par grāmatām un reālām zināšanām.
Es, izlasot šo grāmatu, sāku pārdomāt, ka, iespējams, ja cilvēki lietos pārāk daudz internetu Latvijā un pasaulē, ļoti maz cilvēki lasīs grāmatas, kurās arī slēpjas daudz zināšanu.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es gribētu būt direktora Margusa Medņa vietā, bet es izvēlētos, lai bērni ne tikai izmantotu digitālās ierīces, bet arī grāmatas. Man sķita smieklīgi, ka kaija viņam nozaga jauno telefonu - es viņa vietā noteikti nebūtu līdis tajā tornī, lai filmētu direktora runu mācību gada sākumā... Es vēl gribētu pamēģināt, kā ir sēdēt pie ekrāniem, kur var redzēt, kas notiek visās klasēs - gan jau būtu interesanti!