Teodors Spole

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Tas bija stāsts par kādu skolu, kurā bija ļoti veci datori. Skolā ieradās “šauracainie” un gribēja šos datorus iegūt savam muzejam. Pretī viņi iedeva modernas lietiņas. Direktoram bija sapnis izveidot savu skolu tik modernu, ka tajā vairs vispār netiktu izmantotas tāfeles un burtnīcas. Kad viņš saņēma modernās ierīces, viss skolā tika pārveidots. Tas bija pilnīgs digitālais pirmais septembris. Direktors paziņoja, ka viss mainīsies un mainījās arī. Bija kāda stunda, kurā bērni vēlējās spēlēt spēli “Dusmīgie putni”. Tā arī visi, ieskaitot skolotāju, spēlēja stundā šo spēli. Es gribētu kādu tādu stundu savā skolā. Vēl daudzas citas stundas arī pagāja bezjēdzīgi, jo visi izmanto ierīces visādām muļķībām. Viss beidzas ar kautiņu starp klasēm. Kautiņā viņi tā mētāja somas, ka saplīsa visas ierīce. Tika pieņemts lēmums jaunas vietā nepirkt. Manuprāt tas bija pareizs lēmums.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es šajā stāstā vēlētos būt Gregors, jo tajā dullajā fināla cīņā, kurā cieta visas skolēnu ierīces un somas lidoja pa gaisu, Gregors manuprāt cieta vismazāk. Turklāt Gregora brālis bija veseru metējs un viņš tika vislabāk galā ar pretiniekiem pirmo klašu karā. Viņš lieliski meta somas.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Grāmata "Baseina pārvaldnieks medī pīles" bija par jautru vasaras nometni, kurā satikās un sadraudzējas bērni. Bērniem bija dažādi raksturi, viņi bija atšķirīgi, bet tik un tā nometnes beigās bija kļuvuši par draugiem. Šajā nometnē visi dažādie bērni nonāca kopā un tādēļ veidojās daudzi jautri notikumi un smieklīgi momenti. Visjautrākais, protams, bija zēnu salaistās pīles peldbaseinā. Nabaga baseina pārvaldnieks!
Grāmata pamāca to, cik svarīgi ir sadraudzēties ar citiem un arī to, ka tas var būt grūti. Arī sadarboties un sastrādāties komandā var būt grūti. Forši bija tas, ka šajā it kā trakajā nometnē bērni ieguva jaunus draugus un pat nolēma satikties pēc nometnes. Man patika tas, ka grāmatā bija daudzi stāsti. Tur bija gan par nedarbiem, gan arī labajiem darbiem. Par to, ka citus var kaitināt tikai tad, ja tā ir kā dauzīšanās un visiem ir jautri.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

No visiem daudzajiem bērniem šajā grāmatā man vislabāk patika Kaspars. Kaspars mācījās Rīgas Doma skolā un mācēja ļoti labi dziedāt. Viņš arī nebija tik trakulīgs kā citi. Nometnes pēdējā dienā katrai no bērnu komandām bija jāsagatavo priekšnesumu. Kaspars palīdzēja savai komandai uzvarēt un, manuprāt, tas bija ļoti drosmīgi. Komanda, pateicoties Kasparam, ieguva biļetes uz ūdens atrakciju parku.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Šis ir stāsts nevis par parastām pelītēm, bet par pasta pelītēm. Viņas ir ļoti čaklas, ļoti daudz strādā, lai visi cilvēki saņemtu savas vēstules, bet neviens par to pat nenojauš. Viņas citiem palīdz, lai gan cilvēkiem peles nepatīk un viņi cenšas tām nodarīt pāri. Ja viņi zinātu par peļu labajiem darbiem, es domāju, tad gan cilvēki ar viņām draudzētos un iedotu viņām vēl arī kādus kārumiņus. Pele Berta pati gan gandrīz kļuva par kārumiņu kaķim, bet beigās kaķis tomēr viņu pasaudzēja un pelīte palīdzēja viņam tikt pie siltām mājām un drauga Emīla.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es gribētu būt kaķis. Man vienkārši ļoti patīk kaķi. Un man bija jāsmejās, kad kaķis teica, ka “nevar uzticēties savām vakariņam” un teica, lai pele nerunā, jo “pļāpīgs ēdiens bojā apetīti”. Es, ja būtu kaķis, arī labāk ēstu nevis peles, bet gardumus, kurus man iedotu Emīls. Man arī patiktu būt kaķim, jo peles tomēr cilvēki trenkā, taču kaķus baro, paijā un mīļo.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Elsai un Kallem piederēja spoku birojs un viņi risināja neparastas lietas, kurās bija iesaistīti spoki. “Atgadījums ar mistisko saldumu spoku” bija interesants stāsts. Veikala īpašnieces Cukurbellas saldumu veikaliņā spokojās, turklāt spoks biedēja ne vien īpašnieci, bet arī apmeklētājus un tie vairs nenāca uz veikalu. Spoks ne vien spokojās, bet arī, piemēram, ietina iegrauztus saldumus atpakaļ papīrīšos. Protams, ka pircēji par tādiem nepriecājās. Spoks mētāja marcipāna siventiņus un sekojoši stāstā tiek izjautāts Marcipāna princis Oskas Orre, kuram kā izradījās ir liela saistība ar spokošanos. Lai gan šis stāsts bija arī skumjš, man toties patika šī stāsta atrisinājums, kurā tiek izlabotas pagātnes kļūdas.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Stāstā es vēlētos būt spoks, bet tikai uz vienu dienu. ;) Iejusties spoka ādā uz kādu laiku varētu būt interesanti. Iespējams pat varētu iet cauri sienām. Noteikti varētu spokoties. Un arī, būt par spoku tieši šajā stāstā šķiet būtu vislabāk, jo šeit spoks tika pie saldumu ēšanas.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Elsai un Kallem bija jāatrisina tas, kādēļ kāds no aploka naktīs izlaiž zirdziņu Violu. Šis stāsts man tiešām šķita spokains. Migla, kas mistiskajai meitenei Lea šķita kā dūmi no mājas, kura jau sen bija nodegusi. Tas šķita pat bailīgi, bet aizraujoši lasīt.
Daudzi cilvēki tiešām arī tic spokiem un es iedomājos, ka starp spokiem noteikti ir arī tādi spoki kā Lea, kuri patiesībā nesaprot, ka ir spoki un cenšas darīt kaut kādas lietas , kuras bija iecerējuši darīt, kad bija vēl cilvēki.
Drosmīgie Elsa un Kalle nolēma palīdzēt spoku meitenei Lea atrast atslēgu, kuru viņa miglainajās naktīs turpināja meklēt. Turklāt viņi palīdz spoku meitenei saprast, ka viņai vairs nav jābaidās.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Patiesībā es uz vienu dienu vēlētos būt zirgs Viola. Zirgi ir forši un spēcīgi dzīvnieki, bet galvenais viņi spēj ļoti ātri jāt. Man patīk ātri skriet, tieši tādēļ es vēlētos būt zirgs, lai spētu piedzīvot to ātrumu, kādā zirgs spēj jāt. Juatājums tikai, vai es gribētu, lai ar mani jāj spoks? - Nē, es nevēlētos :)

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Spoku biroja stāsti ir tik interesanti, ka ļoti ātri lasās un pēc tam gribās lasīt nākamos Spoku biroja stāstus. Šajā stāstā spoks lika šķēršļus uz sliedēm un neļāva vilcienam nokļūt jaunatklātā dzelzceļa stacijā. Kā izradījās, tad pirms 100 gadiem vilciens ir piedzīvojis sadursmi ar otru vilcienu un vilciena vadītājs Sige, kurš kļuva par spoku baidījās, ka tas varētu atkārtoties. Grāmata manuprāt pamāca to, ka spoki iespējams vēlas tikai palīdzēt un ir jāizpēta kāpēc viņi rīkojās tā kā rīkojās un, ka tam iespējams ir kāds svarīgs iemesls.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es vēlētos būt spoku biroja izmeklētājs, lai varētu darboties ar to unikālo ierīci – spoku pēdu meklēšanas ierīci. Es vēlētos izlasīt spoku rokasgrāmatu. Un vēl es vēlētos, lai man būtu tāds vectēvs kā Nikodemus, kurš zinātu visu par spokiem un varētu man to iemācīt. Spoku detektīviem ir jābūt tik pat gudriem kā parastajiem detektīviem, bet tikai vēl drosmīgākiem, jo viņiem nevar būt bail no spokiem un spokošanās.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Pie detektīviem spoku birojā ieradās kāds vīrs Franss Fransons. Viņš bija satraucies, jo viņa mājās spokojās. Detektīvi Elsa un Kalle devās pie viņa uz mājām. Fransonss stāstīja, ka viņa mājās tiek slēgta iekšā un ārā gaisma, un grūstas no plauktiem ārā grāmatas. Brigita Belmane dzīvoja vienu stāvu zemāk. Viņai bija cūciņa. Belmane pastāstīja par spoku, kurš bija iesaukts par Ēnu. Bērni satika arī mājas sargu. Sargs viņiem savukārt pastāstīja, ka Ēna spokojās tikai pašā augšējā dzīvoklī, bet ne visā mājā. Pēc visa uzzinātā, detektīvi devās mājas, lai ieskatītos savā lielajā spoku rokasgrāmatā. Tur viņi atrada tikai tādu faktu, ka spoki var būt arī kā ēnas. Tas gan neko daudz nedeva.
Atgriežoties pie mājas, viņi logā pamanīja ēnu, bet domāja, ka redzējusi Fransu. Viņi bija plānojuši pārnakšņot mājā ar Ēnu. Kad Elisa teica - Halo - spoks ieslēdza un izslēdza lampu un viņi saprata, ka spoks sāk sazināties ar viņiem. Atklājās, ka spoks bija kaut ko uzrakstījis aiz skapja, tādēļ tas bija gāzis no skapja ārā grāmatas. Rezultātā tiek atklāts atrisinājums sen pastrādātai lustru zādzībai, kurā nepatiesi tika apsūdzēta Ēna savas dzīves laikā un ielikta cietumā. Spoks atklāja arī īstā vainīgā vārdu.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es gribētu būt Kalle. Viņš arī palika pa nakti pie Fransa Fransuāna. Arī es vēlētos palikt pie kāda pa nakti, lai vaktētu spokus. Viens es negribētu palikt pa nakti mājā kurā spokojas. Tas pavisam noteikti. Jo nekad jau arī nevar zināt, vai spokiem ir kaut kas labs vai slikts padomā. Citi spoki tikai grib sazināties, lai kaut ko svarīgu pastāstītu dzīvajiem, bet varbūt arī tādi, kas tikai spokojas un biedē dzīvos, jo grib, lai viņus liek mierā.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Pie detektīviem Lases un Maijas atnāca Muhameds Karāts, kuram bija nozagti dimanti un viņi devās izmeklēt šo noziegumu. Viņš pastāstīja, ka tika nozagti 5 dimanti viņa veikalā un iepazīstināja ar visiem saviem darbiniekiem. Kas man likās aizdomīgi bija tas, ka viena sieviete Sīva Landere, kurai bija maz nauda, nēsāja zelta kaklarotu. Vēl aizdomīgi bija tas, ka Lolo katru dienu uz darbu ņēma ābolu, kuru nekad neapēda. Atrisinājums šim noziegumam bija tāds, ka Lolo bija ābolos slēpis dimantus, taču Sīva savas zelta rotas bija saņēmusi no sava pielūdzēja un patiesībā nebija vainīga.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Man patika šī grāmata, jo man ļoti patīk detektīvi. Es vēlētos būt slepenpolicists kad izaugšu liels. Tādēļ es vēlētos būt stāsta varonis Lase, kurš izmeklē noziegumus un atrisina sarežģītas lietas. Detektīvi, izmeklētāji, slepenpolicisti – manuprāt tās visas ir aizraujošas profesijas. Arī bīstamas, protams. To es arī saprotu. Tādēļ tādās profesijās strādājot ir jābūt ļoti uzmanīgam.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Vallebijas pilsētiņā tika filmēta filma “Salauzta sirds”. Vietējie arī vēlējās piedalīties šajā filmā kā aktieri, jo visiem tas šķiet liels notikums. Taču tad notiek zādzība optikas veikalā. Filmēšana bija jāaptur. Zādzību devās atrisināt detektīvi Lase un Maja.
Šis manuprāt bija sarežģīts noziegums, jo detektīvi apzināti tika maldināti. Vainīgā šeit bija ļoti gudra un noziegumu nebija nemaz tik viegli atklāt. Kad visi bija koncentrējušies uz nozagtā pulksteņa meklēšanu, noziedzniece devās meklēt savus dārgumiņus – dimantiņus. Ļoti viltīgi. Par laimi gudri detektīvi arī šādus viltniekus māk atmaskot.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Šajā stāstā un izmeklēšanā es gribētu būt policijas komisārs Randolfs Lāšons, tādēļ, ka viņš ir policijas komisārs un izmēģināt būt par policijas komisāru kaut uz vienu dienu būtu iespaidīgi. Tas ir ļoti nopiets un atbildīgs amats, kurā jāmāk atrisināt sarežģīti noziegumi. Es gan dzīvē, esot policistam, neļautu, ka mani apmuļķo un liek veselu dienu sēdēt būrī, lai viltīgs blēdis varētu pastrādāt ieplānotos noziegumus. Bet šajā stāštā tas, protams, bija smieklīgs moments un bija labi izdomāts.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Šajā detektīvu stāstā man patika dažādie notikumi un viltības. Bija jāpiedomā pie tā, kāds būs atrisinājums. Tas man patika. Izmeklēšanas gaitā tika atrasti pierādījumi, ka dinozaura skelets bija veidots no plastmasas. Manuprāt grāmata māca, ka nevajag melot, jo meli agrāk vai vēlāk tiek atklāti. Tas, protams, ir grūti dzīvē nekad nemelot. Man noteikti. Vēl grāmata māca, ka detektīviem ir jāuzticas savai intuīcijai.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Ja būtu iespējams iejusties kādā no grāmatas varoņiem, es izvēlētos detektīvu Lasi. Viņš ir ļoti gurds un lieliski kopā ar Maju spēj atrisināt sarežģītus noziegumus. Es ļoti labprāt īstajā dzīvē vēlētos uz dienu būt detektīvs, vai kaut vai tikai darboties kopā ar kādu detektīvu.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Arī šis no Lases un Majas izmeklētāju stāstiem man patika. Detektīvi Lase un Maja dodas apmeklēt izstādi muzejā, kurā var apskatīt īstas mūmijas. Muzejā mistiski pazūd vērtīga glezna un detektīvi ķeras pie darba. Detektīvi rūpīgi izjautā darbiniekus un vāc norādes, kas varētu palīdzēt atrisināt noziegumu. Manuprāt bērni dažreiz pat labāk par pieaugušajiem var pamanīt dažādas nozīmīgas lietas.
Kā izrādijās, tad muzeja apkopēja Kornēlija Hambere var būt tīri laba mūmija. Un ļoti viltīgi apmuļķot muzeja apsargu, lai tas neko nepamanītu.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es vēlētos būt detektīvs Lase. Manuprāt detektīviem jābūt ne tikai gudriem, bet arī stipriem, jo ar blēžiem var nākties pacīnīties. Vēl viņiem jābūt viltīgiem, jo blēži un krāpnieki parasti ir viltīgi un pastrādā viltīgus noziegumus, kurus ir grūti atklāt, tādēļ detektīviem ir jābūt viltīgākiem par viltīgajiem blēžiem.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Tur bija zēns – Pauls, kuram bija ierīču detoks. Ierīču detoks ir tad, kad tev vecāki nobloķē ierīces, ja tu par daudz viņas lieto. Pauls ar mammu pārvācās uz jaunu mājvietu un tukšā skapī nejauši atrada konsoli. Spēle viņam uzrakstīja – sveiks, vai esi gatavs spēlēt? Un, jā – Pauls sāka spēlēt. Viņam bija savā somā jāsaliek 7 priekšmeti un spēlē viņš nokļūst pilsētā, kurā viņš no sākuma nesaprot, kas viņam jādara, jo tur nav ne arvienu jācīnās, bet tad Pauls saprot, ka ir jāpaveic labi darbi, lai tiktu uz nākamo līmeni. Nākamie līmeņi ir ļoti interesanti. Tur ir līmenis ar purvu, līmenis ar gliemežiem, aisbergi un apslēpti dārgumi un pat jāuzzīmē kaut kas skaists. Man noteikti patika grāmatas beigas, kad Pauls atrada kabatā akmeni, kuru bija spēlē ielicis mugursomā.
Manuprāt Paulam šī bija ļoti laba vasara kopā ar mammu, kurai arī, manuprāt, bija ļoti labas brīvdienas. Grāmata pamāca, ka, ja noliek nost telefonu, tad ir daudz interesantas lietas dzīvē un forši cilvēki. Ir jāveido pašam sava dzīve.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Spēlē es viennozīmīgi gribētu būt Pauls, jo es būtu pārlaimīgs , ja vārētu uzspēlēt to mistisko konsoli. Es zinot, kas ir tajos līmeņos, labāk varētu iziet otro līmeni, nebungājot pa mākoņiem, lai nesarastos gliemeži pēc lietus. Man patiktu piedzīvot arī citas lietas, kuras Pauls piedzīvoja. Es labprāt aizbrauktu uz festivālu, padzīvotos laukos, iepazītos ar jauniem draugiem un gulētu teltī. Paulam bija jaukas brīvdienas. Šajā stāstā es nemainītu neko.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Bibliotēka, kurā saimnieko Lilī un Bubas ir kļuvusi ļoti populāra, taču klienti, kas lasa grāmatas sāk iemigt. Visi sāk domāt, ka vainojama varētu būt snaudas grāmata un ļaunais vilks. Tiek veikta izmeklēšana, taču neveicas tik labi. Tiek atsūtīta arī vēstule, kurā tiek pieprasīts, lai vilks tiktu atbrīvots, citādi snaudas grāmata tiks uzspridzināta un visa pilsēta iemidzināta. Vilks tiek atbrīvots, lai atgūtu snaudas grāmatu un pievilinātu to, kurš rīkojās ar snaudas grāmatu. Vainīgā neliete ir dizainere. Diemžēl gan vilkam, gan ļaunajai dizainerei Lapsacei ar sava izpalīga darba rūķa spējām izdodas izbēgt. Tas tikai nozīmē, ka noteikti būs arī turpinājums un tas ir forši, jo es labprāt lasīšu arī nākamo daļu.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es vēlētos būt burvju kaķis Bubass. Man patīk kaķi un īpaši jau šis, kuram ir kolekcija ar burvju priekšmetiem. Viņam ir teleskops ar kuru skatīties laikā, burvju lineāls, lai pārbīdītu grāmatas plauktos un tur ir vēl burvju melnā grāmata, kas var iznīcināt grāmatas un radīt jaunas. Es jau tāpat uz vienu dienu labprāt iejustos jebkura kaķa ādā, vēl jo vairāk es gribētu būt Bubass. Ja es būtu Bubass es vēlētos kaut ātrāk būtu sapratis Lapsaces viltības.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Burvju priekšmeti un burvestības bija tie, kādēļ man šī grāmata likās ļoti interesanta. Piemēram pazušana guļamgrāmatā man patika. Zīmējumi bija forši. Es biju pārsteigts, kad paskatījos, ka zīmējumi tapuši ar mākslīgā intelekta izmantošanu. Grāmatā bija arī interesanti varoņi, piemēram, kaķis Bubass, pūķis, vienradzis, vārna Kara, panda, eži un citi. Vilks bija ļauns un viltīgs, bet viņa ļaunie plāni izgāzās. Man patika uzdevumi. Tas šo grāmatu manuprāt padarīja īpašu. Manuprāt pret grāmatām jāizturas labi un to arī pamāca šī grāmata. Vēl viņa pamāca, ka pasaulē ir labais un ļaunais.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es gribētu būt kaķis, jo kaķiem ir ļoti daudz labu spēju, piemēram, kaķiem ir ļoti īpašas ūsas. Kaķi ar ūsām sajūt un saprot, vai viņi varēs izspraukties cauri kādai šaurākai vietai vai nē. Kaķiem ir interesantas acis un viņi ļoti labi redz tumsā, man patīk kā viņu acis tumsā spīd.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Grāmatiņa, lai visu kaut ko jaunu uzzinātu par Rīgu un Vecrīgu, par zvirbulīti Čiri un pilsētniekiem. Grāmata, manuprāt, grib bērniem vairāk iemācīt par mūsu Latvijas galvaspilsētu Rīgu, tā, lai tā būtu mīļāka mums visiem. Man liekas mūsu Rīga ir skaista.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Grāmatā es vēlos būt zvirbulītis Čiris. Es visiem varētu izrādīt Rīgu. Un man tad būtu daudz draugu. Ar kaķiem es, protams, nedraudzētos. Es varētu lidināties un redzēt visu no augšas.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Es atcerējos šīs grāmatas autoru Ili. Pagājušā vasarā es izlasīju viņa grāmatu “Puika, kas spēlējās ar lellēm”, kas bija par Lauri un viņa lelli Baibiņu un tur bija visādi interesanti stāsti par dažādām puiku un meiteņu atšķirībām. Tā grāmata man ļoti patika un man patika arī šī grāmata. Grāmatā ir septiņas pasakas. Katru no tām stāstīja vakarā veselu nedēļu pēc kārtas. Vislabāk man patika pasaka par tārpiņu. Tā bija interesanti uzrakstīta. Lasot nevarēja paredzēt, ka beigsies tik interesanti un par ko kļūs tārpiņš.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es vēlētos būt vienradzis, jo vienradžiem ir superspējas. Es gan gribētu būt vienradzis-vienradzis, nevis vienradzis-degunradzis. Jo šajā stāstā tur visādi varētu gadīties. Arī tārpiņš es gribētu būt, jo viņš uztrenējas. Es arī gribētu uztrenēties un kļūt stiprs. Stiprinieks vienmēr var sevi aizstāvēt un justies drošībā.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Meitene Annija tramvajā satika lielu, lielu dāmu – Mollīgo. Tā dāma nebija diez ko jauka. Saplēsa Annijas kurpīti ar savu lielo lietussargu un vēl tā iztaisījās, ka Annija viena bez omītes izkāpa Vērmaņdārza pieturā. Meitene viena sēdēja parkā uz soliņa. Omite bija aizbraukusi tālāk. Annija nezināja, kur iet, kur doties. Sēdēja un gaidīja un sāka piemigt, jo iestājās jau vakars un bija arī auksti. Tad sākās visādi neparasti notikumi. Viņa satika divas dāmas – Olitu un Lolitu, kaķi Fredi Ceturto, Eņģelsonu, policistu un citus ar kuriem viņa iepazīstas un beigās palīdzēja viņiem izkļūt no parka. Manuprāt grāmata pamāca par labestību, par to kā arī tad, ja ir grūti, nevajag padoties. Grāmatā man patika arī senie apraksti par Vērmaņdārzu un tās senās bildes. Un, ja tas bijis tikai sapnītis, tad kā gan Annija tik daudz zināja tagad par Vērmaņdārzu un kā kaķis uzradās pie viņas mājas?

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es vēlētos būt kaķis Fredis. Viņš no sliktā tēla kļuva par labo tēlu. Viņš liekas, ka viņš patiesībā visu laiku bija labs kaķis, tikai drusku nelamīgs kā man šķiet. Man arī vislabāk patika grāmatas beigas, kad Annija satika melno kaķīti pie savas mājas vārtiņiem. Man bija prieks, ka Fredis Ceturtais atrada sev mājas, kur pret viņu labi izturēsies un viņš varēs būt laimīgs.