Šarlote Logina

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Es izlasīju grāmatu “Atgadījums ar šausmīgo ēnu”. Tā ir ļoti aizraujoša, viegli lasāma un papildināta ar patīkamiem, sižetu papildinošiem attēliem. Lasot šo grāmatu, man īpaši patika bailīgā un noslēpumainā sajūta, ko tā radīja – bija grūti nolikt to malā. Šis stāsts māca, ka nedrīkst klausīties tajos, kuri tev saka: "Tu to nespēsi." Ir jāturpina ticēt sev, jāmēģina un jāsameklē patiesība, pat ja tas šķiet biedējoši.

Īpaši interesants un atmiņā paliekošs tēls bija vectēvs Nikodemuss – viņš pat vissaspringtākajos brīžos spēja ienākt istabā, ieslēgt skaļu mūziku un sākt dejot. Viņš iemācīja, ka humors un prieks var palīdzēt arī visgrūtākajās situācijās. Man patika arī galveno varoņu drosme un draudzība – viņi viens otram palīdzēja un neatteicās no mērķa. Šī grāmata pierāda, ka ne viss, kas sākumā šķiet biedējošs, patiešām ir ļauns. Es noteikti ieteiktu šo grāmatu arī citiem, jo tā apvieno spriedzi, humoru un vērtīgas dzīves atziņas.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es gribētu būt Birgitas vectēvs, jo brīdī, kad vectēva brālis man dotu nozagtās lustras, es tās noteikti paņemtu un nogādātu policijā. Es zinu, kāds ir Busters – viņš rīkojas slikti, melo un izdomā dažādas viltības. Viņam nevar uzticēties, un viņa rīcība bieži nodara citiem pāri. ''Vienvārdsakot, viņš bija grūti panesams cilvēks.''

Ja kādu iemeslu dēļ es nevarētu nodot mantas policijai, es centītos atrast īstos īpašniekus pats. Es izliktu sludinājumus, aprunātos ar cilvēkiem un meklētu pavedienus. Būtu svarīgi rīkoties godīgi un taisnīgi, jo tikai tā var palīdzēt atjaunot uzticību. Es uzskatu, ka darīt pareizi ir svarīgāk nekā slēpties ēnā, pat ja tas prasa drosmi.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Šī grāmata nav jālasa tikai lasīšanas pēc. "Skolas spoks" ir stāsts par aktuālām tēmām, kas saistītas ar skolas dzīvi — par apcelšanu, atstumtību un vientulību. Katram cilvēkam ir vajadzīgi draugi, ar kuriem dalīties priekos un raizēs. Ja to nav, kļūst ļoti skumji.

Grāmatas galvenais varonis Kaspars saskaras ar ierastām pusaudžu problēmām, taču veids, kā viņš tās risina, ir apbrīnas vērts — īpaši tāpēc, ka viņš pats ir pieredzējis atstumšanu. Es ļoti vēlētos, lai katrā klasē būtu tik drosmīgi zēni kā Kaspars — tādi, kuri prot aizstāvēt, iedziļināties un meklēt risinājumus.

Lasot šo grāmatu, daudz domāju par savu klasi. Par to, kā mēs dažkārt pasmejamies par kādu, pat neiedomājoties, cik ļoti tas kādu var sāpināt. Labi vien ir, ka mūsu skolā nav bēniņu...

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Ja es varētu būt kāds tēls no šīs grāmatas, tad noteikti izvēlētos būt pats spoks – Marta. Kamēr vēl būtu dzīva, es censtos nepalikt viena ar savām problēmām. Es tās izstāstītu mammai vai māsai, lai vismaz kāds mani sadzird un saprot. Kad būtu uzkrājies drosme, vērstos arī pie skolotājiem – viņi tomēr ir tie, kuri var palīdzēt un kaut ko mainīt.

Ja es būtu spoks, es noteikti nebūtu ļauna – neskrāpētu un nesagādātu fiziskas sāpes. Es būtu draisks un smieklīgs spoks! Es radītu visādus negaidītus pārpratumus – ieviestu dīvainas kļūdas Kristas prezentācijā, iebērtu mugursomā kukaiņus, uzmest banāna mizu uz kāda galvas, vai domrakstā nemanāmi nomainītu vārdus uz kaut ko pavisam muļķīgu. Es izspēlētu smieklīgas, bet apkaunojošas situācijas – tā, lai visi pamanītu.

Tomēr es arī apzinos – pat šādas it kā “jautras” lietas var kādu ļoti sāpināt. Arī spokiem ir jāmācās saprast, cik svarīgi ir būt iejūtīgiem.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Es izlasīju Olssonas Vallīnas grāmatu "Spoku birojs. Atgadījums ar vilcienu katastrofu". Šī grāmata mani aizrāva, jo tajā ir spriedze, noslēpumi un piedzīvojumi – īsts detektīvstāsts. Galvenajiem varoņiem, brālim un māsai, tiek dots uzdevums – noskaidrot, kāpēc kāds spoks cenšas panākt, lai vilciens neierastos stacijā.

Grāmata ir sarakstīta vieglā un saprotamā valodā, tāpēc to ir patīkami un ērti lasīt. Notikumi risinās raiti, un lasītājs tiek ierauts noslēpumainā pasaulē, kur realitāte saplūst ar pārdabisko.

Šis stāsts māca būt neatlaidīgam – pat ja sākumā kaut ko nesaproti, ir svarīgi nepadoties, bet turpināt meklēt atbildes un tiekties pēc patiesības. Tā ir grāmata, kas iedrošina būt drosmīgam un rīkoties tad, kad citi varbūt baidās.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Ja es būtu kāds šīs grāmatas varonis, es noteikti būtu stacijas dežurants Sige. Viņš bija atbildīgs, apzinīgs un centās darīt savu darbu pēc labākās sirdsapziņas. Ja es būtu viņa vietā, brīdī, kad man būtu jāpārmī sliedes, es vispirms rūpīgi pārbaudītu, vai viss mehānisms darbojas pareizi. Es pārliecinātos, ka nekas nav bojāts un viss ir droši pirms pieņemu lēmumu. Otrkārt, ja arī kaut kas noietu greizi un vilciens neierastos stacijā laikā, es neuzņemtos visu vainu tikai uz sevi. Tā nebija tikai Siges vaina – kļūme radās mehānismā, un tas ir jārisina sistēmiski, nevis jāuzliek atbildība vienam cilvēkam.

Taču es arī domātu, kā nākotnē uzlabot drošību, lai nekas tāds vairs neatkārtotos. Es ieteiktu ieviest papildu pārbaudes vai rezerves sistēmu gadījumiem, kad tehnika pieviļ. Sige ir varonis, kurš parāda, ka kļūdas var gadīties pat visatbildīgākajiem cilvēkiem, un svarīgākais ir mācīties no tām, nevis norobežoties vai sevi nosodīt.