Efraims Kostigovs

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Man patika šī grāmata "Filmas noslēpums", jo tur bija daudz interesantas vietas, ko es nevarētu atrisināt īstajā dzīvē. Piemēram, man likās interesanti tas, ka policijas priekšnieku ieslodzīja būrī uz nakti, lai iejustos filmas "Salauztā sirds" lomā. Tad man likās, ka viss tajā naktī būs labi, bet nebija. Optikas veikalā tajā pašā naktī ielauzās kāds cilvēks ar masku un tas pats cilvēks bija atnācis uz turieni tajā dienā, un optikas veikala vadītājai vajadzēja pat pagrabu izmeklēt. Kamēr optiķe Irēna Kovalenko bija pagrabā, tad pa to laiku novērošanas kamera bija apsmērēta ar vazelīnu un naktī nevarēja redzēt, kurš ir tas cilvēks. Viss bija lipīgs. Man šajā grāmatā tiešām patika viss. Parasti visās daļās ir tā, ka ļoti ātri atrisina visus notikumus, bet šajā grāmatā bija tā, ka tikai uz beigām kļuva vēl interesantāk un atrisinājums bija pašās beigās. Tieši tas man patika vissvairāk. Man liekas, ka autors gribēja pārsteigt lasītājus. Vismaz mani pārsteidza. Mana atziņa ir tāda, ka lasot par kādu, kurš ir rupjš, sapratu, ka es tāds negribētu būt.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Ja es varētu tad es gribētu būt režisors Omars Rauks uz to vienu dienu, kad viņi visi ieradās Vallebijā, lai uzfilmētu filmu. Es Omara Rauka vietā nebūtu bijis tik rupjš pret visiem tiem trim cilvēkiem, kuri gribēja piedalīties filmā. Es, piemēram, neteiktu, ka kāds ir par resnu vai nemēdītu cita vārdu, kā to darīja Omars.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Šī ir viena no grāmatu sērijām, kura man patika vissvairāk, tāpēc ka Kornēlija Hammarberja atzinās, ka tieši viņa nozaga divas vērtīgakās gleznas. Viņa arī izstāstīja visiem, ka naktssargs Kristers Lenns nevis naktī sargāja istabu, kurā bija gleznas vai meklēja kur varētu būt nozagtās gleznas, bet viņš ieradās darbā un parasti sāka skatīties televizoru. Tad viņš apēda līdzi paņemto ēdienu un gāja gulēt un neko nesargāja. Man likās tik interesanti, kā Maja un Lase vienmēr atrisina visus noziegumus, un vienmēr tas viss notiek mierīgi. Man sākumā likās, ka tā bija Pernilla Grēna, jo viņa katru dienu nāca ar jaunām drēbēm un jo īpaši tad, kad viņa pabrauca garām ar angļu sporta mašīnu kopā ar jaunu, elegantu vīrieti pie sāniem. Mana atziņa ir - ja tu esi kautko sliktu izdarījis, vajag atzīties, kā to izdarīja muzeja apkopēja. Man nepatika, ka muzeja vadītāja Bārbrū Palma izturējās tik slikti pret saviem darbiniekiem jo tā bija Bārbrū Palmas vaina, ka tur kāds zaga gleznas. Kornēlija beigās teica, ka viņa gribēja atriebties muzeja vadītājai. Man liekas, ka autors pavēstīja to, ka nevajag izturēties slikti pret saviem darbiniekiem. Es gan līdz galam nesapratu, kāpēc muzeja apkopējai vajadzēja aiznest vēlāk mūmiju uz tualeti, kā bija rakstīts grāmatā. Bet likās interesanti tas, ka mūmija izrādījās ļoti viegla pēc muzeja apkopējas teiktā.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Man šajā "Mūmijas noslēpums" grāmatā ir vairāki varoņi, kuru vietā es gribētu būt, bet es izvēlēšos divus. Uz vienu dienu es gribētu būt gribētu būt Lases vietā, jo es gribētu būt tikpat labs detektīvs, kāds viņš ir ar savu labāko draudzeni Maju. Tad arī es varētu atrisināt kādu noziegumu pa vienu dienu. Vēl arī es gribētu būt naktssargs Kristers Lenns, lai vismaz vienu reizi izdarītu darbu labi viņa vietā. Es nebūtu tāds, kurš atnāktu uz darbu noskatītos sporta kanālu un ietu gulēt, bet es paslēptos tādā vietā, kur es varētu redzēt mūmijas vietu, kur tā stāv un novērot, vai tā kustas. Ja es būtu rakstnieks, es noziegumu atrisinātu varbūt vēl noslēpumaināk un izdarītu tā, ka Lase un Maja katrs atrod savus pierādījumus. Tie būtu dažādi un viņiem rastos vairāk jautājumi. Un nebūtu tik viegli saprast, kurš vainīgais. Es mainītu to, ka Maja grāmatas sākumā pat iedraudzētos ar apkopēju Kornēliju. Tad noziegumu atrisinātu Lase un Majai būtu grūti, jo viņai Kornēlija būtu draudzene.