Efraims Kostigovs

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Šādu grāmatu nekad nebiju lasijis parasti nepatīk par spokiem, raganām un vilkačiem, bet šoreiz nolēmu pamēģināt. Bija ļoti interesants stāsts, jo īpaši man patika tas, ka tur bija latviešu vārdi varoņiem, piemēram, Jānis, Mārtiņš, Andrejs. Īpašas bija mākslīgā intelekta bildes. Dažas bija bailīgas piemēram, bilde ar purva velnu. Man nepatika tas, ka viens no varoņiem Olivers neklausījās Mārtiņā un kad Olivers bija iekritis purvā, viņi gāja kopā. Olivers pamanīja drēbes uz koka. Gan šis notikums, kad viņš gribēja skriet pakaļ drēbēm, gan citi, kurā bērni iekūlās, man likās ļoti neparasti.
Man liekas, ka autore Daina Ozoliņa gribēja man kā lasītājam pastāstīt to, kas varbūt jau ir aizmirsts. Par ko daudzās ģimenēs vairs nerunā, piemēram, vilkači, purva velns, meža meita, kas ir laikam latviešu senie stāsti. Es iemācījos jaunu vārdu - dukāts. Nebiju tādu dzirdējis, ka tā ir sena nauda. Grāmatas beigas bija interesantas, bija par draudzību.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es šajā grāmatā varētu būt Olivers. Un tad, kad viņš iekrita purvā, es būtu laikam klausījies uzmanīgāk, ko saka pārējie. Es būtu darījis to, ko saka un ātrāk ticis ārā. Es nebūtu arī skrējis pēc tām drēbēm tad, kad man to aizliedza. Olivers bija te kā pilsētnieks, bet es pazīstu arī tādus no pilsētas, kas nav tik spītīgi. Kas ieklausītos draugos, atrodoties dabā.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Lasot šo grāmatu "Dinozaura noslēpums", man patika tas, kā beigās tika atrisināts, kurš nozaga dinozaura kaulu. Lasot man likās ka vainīgais būs cits - Dino. Viņš jokaini uzvedās.
Mana atziņa ir, ka ir vērtīgi parādīt drosmi un stāties pretī bailēm, kā to izdarīja Dino. Manuprāt šī grāmata bija interesantāka pat par "Dimantu noslēpumu" šajā stāstā abi detektīvi interesantāk veica izmeklēšanu.
Šajā pasaulē ir godīgi un arī negodīgi cilvēki, man liekas, ka autors to gribēja pastāstīt. Vēl man nepatika tas, kad Dino bija mazs un kad viņš gāja uz skolu, tad citi bērni lempīgi stampāja ar kājām un sauca: "Dino-Dino-Dino-zaurs!" Viņš jutās ļoti slikti par to.
Bet vēl bija interesanti ka es uzzināju par jaunu profesiju un tās nosaukumu - Sahāra Krabāta kura bija paleontoloģe.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es gribētu būt pats Dino, jo es viņu visslabāk saprotu. Arī man kādreiz ir bijis tā, ka es no kaut kā baidos, bet es esmu pārvarējis savas bailes, kā viņš to izdarīja.
Bet vēl būtu interesanti iejusties man jaunā profesijā būt paleontoloģijas speciālistam, kā Sahāra Krabāta. Es domāju, ka es kā puisis iespējams pieņemtu citus lēmumus, kā viņa to izdarīja.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Man šajā grāmatā "Dimantu noslēpums" patika tas, ka pēc tam, kad Muhamedam Karātam nozaga dimantus, viņš bija aizgājis pie policijas. Man patika tas, ka policija to nevarēja atrisināt, jo ja policija būtu to atrisinājusi, tad grāmata beigtos, un nebūtu interesanti. Tomēr viņš aizgāja pie Lases un Majas detektīvaģentūras, jo viņš bija pamanījis uz laternas staba, ka tur ir kāda lapa. Uz tās bija rakstīts - "Lases un Majas detektīvaģentūra uzņemas jebkuru aizraujošu un bīstamu uzdevumu". Tad viņš izstāstīja to visu Lasem un Majai. Man nepatika tas. ka Muhameds Karāts tad. kad viņam zaga dimantus. mēģināja nevis kaut ko noskaidrot, bet viņš gulēja dīvānā un nekustējas. Man liekas, ka autors vēlejās pavēstīt to, ka nevajag neko zagt jo tāpat vienmēr uzzinās, ka tas biji tu, Mana atziņa ir, ka vajag darīt kaut ko savā labā, lai atrisinātu, kurš dara kaut ko sliktu.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es šajā grāmatā "Dimantu noslēpums" negribētu būt Muhameds Karāts, tāpēc ka viņš neko nedarīja, kad viņam zaga dimantus. Bet, ja es uz vienu dienu būtu viņš, tad es viņa vietā nevis gulētu divānā un neko nedarītu, bet mēģinātu kaut kur pastaigāt apkārt pa savu darbinieku kabinetiem un paskatītos, vai kāds kaut ko nedara aizdomīgu. Otrais - es varbūt gribētu būt Tūre Mūdigs, lai izmainītu viņa attiecības pret citiem tēliem, jo man nepatika, ka viņš bija rupjš pret citiem.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Man patika šī grāmata "Filmas noslēpums", jo tur bija daudz interesantas vietas, ko es nevarētu atrisināt īstajā dzīvē. Piemēram, man likās interesanti tas, ka policijas priekšnieku ieslodzīja būrī uz nakti, lai iejustos filmas "Salauztā sirds" lomā. Tad man likās, ka viss tajā naktī būs labi, bet nebija. Optikas veikalā tajā pašā naktī ielauzās kāds cilvēks ar masku un tas pats cilvēks bija atnācis uz turieni tajā dienā, un optikas veikala vadītājai vajadzēja pat pagrabu izmeklēt. Kamēr optiķe Irēna Kovalenko bija pagrabā, tad pa to laiku novērošanas kamera bija apsmērēta ar vazelīnu un naktī nevarēja redzēt, kurš ir tas cilvēks. Viss bija lipīgs. Man šajā grāmatā tiešām patika viss. Parasti visās daļās ir tā, ka ļoti ātri atrisina visus notikumus, bet šajā grāmatā bija tā, ka tikai uz beigām kļuva vēl interesantāk un atrisinājums bija pašās beigās. Tieši tas man patika vissvairāk. Man liekas, ka autors gribēja pārsteigt lasītājus. Vismaz mani pārsteidza. Mana atziņa ir tāda, ka lasot par kādu, kurš ir rupjš, sapratu, ka es tāds negribētu būt.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Ja es varētu tad es gribētu būt režisors Omars Rauks uz to vienu dienu, kad viņi visi ieradās Vallebijā, lai uzfilmētu filmu. Es Omara Rauka vietā nebūtu bijis tik rupjš pret visiem tiem trim cilvēkiem, kuri gribēja piedalīties filmā. Es, piemēram, neteiktu, ka kāds ir par resnu vai nemēdītu cita vārdu, kā to darīja Omars.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Šī ir viena no grāmatu sērijām, kura man patika vissvairāk, tāpēc ka Kornēlija Hammarberja atzinās, ka tieši viņa nozaga divas vērtīgakās gleznas. Viņa arī izstāstīja visiem, ka naktssargs Kristers Lenns nevis naktī sargāja istabu, kurā bija gleznas vai meklēja kur varētu būt nozagtās gleznas, bet viņš ieradās darbā un parasti sāka skatīties televizoru. Tad viņš apēda līdzi paņemto ēdienu un gāja gulēt un neko nesargāja. Man likās tik interesanti, kā Maja un Lase vienmēr atrisina visus noziegumus, un vienmēr tas viss notiek mierīgi. Man sākumā likās, ka tā bija Pernilla Grēna, jo viņa katru dienu nāca ar jaunām drēbēm un jo īpaši tad, kad viņa pabrauca garām ar angļu sporta mašīnu kopā ar jaunu, elegantu vīrieti pie sāniem. Mana atziņa ir - ja tu esi kautko sliktu izdarījis, vajag atzīties, kā to izdarīja muzeja apkopēja. Man nepatika, ka muzeja vadītāja Bārbrū Palma izturējās tik slikti pret saviem darbiniekiem jo tā bija Bārbrū Palmas vaina, ka tur kāds zaga gleznas. Kornēlija beigās teica, ka viņa gribēja atriebties muzeja vadītājai. Man liekas, ka autors pavēstīja to, ka nevajag izturēties slikti pret saviem darbiniekiem. Es gan līdz galam nesapratu, kāpēc muzeja apkopējai vajadzēja aiznest vēlāk mūmiju uz tualeti, kā bija rakstīts grāmatā. Bet likās interesanti tas, ka mūmija izrādījās ļoti viegla pēc muzeja apkopējas teiktā.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Man šajā "Mūmijas noslēpums" grāmatā ir vairāki varoņi, kuru vietā es gribētu būt, bet es izvēlēšos divus. Uz vienu dienu es gribētu būt gribētu būt Lases vietā, jo es gribētu būt tikpat labs detektīvs, kāds viņš ir ar savu labāko draudzeni Maju. Tad arī es varētu atrisināt kādu noziegumu pa vienu dienu. Vēl arī es gribētu būt naktssargs Kristers Lenns, lai vismaz vienu reizi izdarītu darbu labi viņa vietā. Es nebūtu tāds, kurš atnāktu uz darbu noskatītos sporta kanālu un ietu gulēt, bet es paslēptos tādā vietā, kur es varētu redzēt mūmijas vietu, kur tā stāv un novērot, vai tā kustas. Ja es būtu rakstnieks, es noziegumu atrisinātu varbūt vēl noslēpumaināk un izdarītu tā, ka Lase un Maja katrs atrod savus pierādījumus. Tie būtu dažādi un viņiem rastos vairāk jautājumi. Un nebūtu tik viegli saprast, kurš vainīgais. Es mainītu to, ka Maja grāmatas sākumā pat iedraudzētos ar apkopēju Kornēliju. Tad noziegumu atrisinātu Lase un Majai būtu grūti, jo viņai Kornēlija būtu draudzene.