Oskars Kravalis
9 gadi, Rīga
Mani sauc Oskars. Man ir 9 gadi. Es eju 2.klasē. Vislabāk man patīk spēlēties ar draugiem, patīk spēlēs videospēles, braukt ar riteni, un lasīt "Dogmenu". Kā arī ļoti patīk Lego un Minectaft. Nepatīk atrasties mājās vienam, jo tad liekas, ka tur ir spoki. Vislabāk man patīk vasaras, jo tad var peldēt, braukt ekskursijās un vēlāk iet gulēt. Šovasar pirmo reizi piedalīšos Dziesmusvētkos.
Iesniegtās recenzijas
Spoku birojs. Atgadījums ar mistisko saldumu spoku
1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu
Es no sākuma domāju, ka man šī grāmata vairs neliksies tik interesanta kā pirrmā, jo nevar jau izdomāt neko jaunu par spokiem, kas spokojas, ka būs līdzīga pirmajai daļai, bet tomēr arī šī daļa man ļoti, ļoti patika. Visinteresantākā vieta un tajā pašā laikā visskumjākā vieta grāmatā bija tā, kur tas pusiītis nomira. Bija interesanti to uzzināt, bet ļoti skumji, ka tāda īstenībā ļoti maza negadījuma dēļ - ka paslīdēja kāja un sagāza sniegu, kas tāpat būtu kaut kad izjucis un nokusis, izveidojās tik liels kašķis un notika tik liela nelaime. Mēs ar māsām arī bieži strīdamies, būtu ļoti žēļ, ja tādu sīkumu dēļ kādas mūsu ģimenē un arī citiem kaut kas notiktu. Tajā brīdī mēs par to nemaz neiedomājamies. To saprot tikai tad, kad jau ir par vēlu un neko vairs nevar mainīt, vienalga, cik ļoti žēl būtu. Tāpēc vajag censties vienmēr būt laipnākiem un piedodošākiem.2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā
Es gribētu būt Kalle, jo man šķiet, ka viņš ir visdrosmīgākais no visiem. Es zinu, ka es neesmu dzīvē tik drosmīgs un man gribētos būt mazliet, kā viņam. Viņš vienmēr parūpējas par māsu un tas ir ļoti jauki, palīdz citiem kaut arī pašam reizēm ir bail un kopā ar māsu un vectēvu priecājas. Ir svarīgi gan izdarīt darbiņu, gan būt labam pret citiem cilvēkiem, gan arī priecāties pašam.
Spoku birojs. Atgadījums ar šausmīgo ēnu
1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu
Man grāmata ļoti patika. Man patika, ka grāmata bija ļoti bailīga. Es, lasot grāmatu, nevarēju vairs nosēdēt dīvānā, jo bija bail, ka var atnākt spoki un kaut kas var notikt - nokrist grāmatas, vai šūpoties lampa. Tāpēc paņēmu segu un ietinos, lai drošāk.Grāmatā vislabāk man patika, ka izrādījās, ka tā kalpone nav vainīga, ka viņa nebija zagle, bet bija ļoti žēl, ka viņa nonāca cietumā un saslima, un nomira. Ja viņa nebūtu apcietināta, varbūt viņa nodzīvotu garu mūžu. Es tagad domāju - grāmatā cietumā bija 83 ieslodzītie, ja nu kāds vē no viņiem nav vainīgs? Un vai īstajā dzīvē arī kāds ir ieslodzīts nepatiesi?
Grāmatu bija ļoti viegli lasīt, jo nodaļas ir īsas un ļoti interesantas. Kad izlasīgi vienu nodaļu uzreiz gribējās lasīt nākamo, lai uzzinātu, kas tālāk notiek. Parasti, man tā nav, jo apnīk tik daudz lasīt, bet šī grāmata lasījās ļoti ātri.
Patika, ka vienā vietā bija sajaukts un vārda "Elsa" vietā bija uzrakstīts "Elza", to daļu es izlasīju priekšā Elzai (māsai), lai viņai prieks.
Forši, ka grāmata tiešām bija par spokiem, kuriem vēl piedevām var palīdzēt, nevis, ka izrādījās, ka trokšņi trubās ir no remontniekiem un gramatas krīt un lampa šūpojas no zemestrīces, kuru citi vienkārši nejuta. Patīk, ka grāmatā par spokiem ir izstāstīts tā, it kā viņi būtu pilnīgi normāla dzīves sastāvdaļa un izskaidrots, ka spoki pāri nedara, ka viņiem vienkārši vajadzīga palīdzība.