Beatrise Maklere

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Galvenie varoņi dodas un saldumu veikalu, taču šoreiz, tas ir neparasti tukšs. Top skaidrs, ka šis būs stāsts par saldumu veikaliņu, kurā spokojas. Detektīvi noskaidroja, ka uzradies kāds, kurš iekož marmelādi un atstāj. Kurš gan tas vārētu būt? Lasīju uzmanīgi, sekoju katram atklātajam pavedienam. Patika, ka Elsa un Kalle palīdzēja Cukurbellai atrisināt jautājumu - kurš nokož Cukurbellas veikaliņa saldumus. Es uzzināju, ka Cukurbellas vectēvs ir Oskars, kurš ir arī Marcipāna princis.
Sekoju līdzi kā Elsa un Kalle atrada Oskara brāļa Kaspera noslēpto zīmējumu. Tas tika noslēpts saldumu veikaliņa desu pagrabā. Īstais spoks bija Marmelādes princis, kurš bija miris. Viņš vēlējās atriebties par brāļa nodarījumu. Autore gribēja parādīt cik postoša var būt neapdomīga rīcība, cik ļoti tā var sāpināt otru. Sadusmoties, izdarīt kaut ko sliktu, un atdarīt ar to pašu. Beigās var būt vēl sliktāk, var kādu zaudēt. Ja kāds spoks sāk spokoties, tad viņam nepieciešama palīdzība. Ģimenē jāpievērš uzmanība brāļu un māsu attiecībām. Necensties atriebties, jo nekas labs to tā nesanāks, labāk meklēt izlīgšanas ceļus, piedot.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Šķiet, ka es gribētu būt gudrais vectēvs. Viņš ir tas, kurš nemanāmi palīdz izmeklēšanā, sniedzot savus ieteikumus. Ir lieta, ko mainītu vectēva rīcībā. Bibliotēkā neslēgtu tik skaļi mūziku, kā to darīja viņš. Brīvdienās ceptu garšīgas pankūkas, ietu uz senioru deju kursiem, varbūt uz karatē, ēstu marmelādi un apmeklētu teātri.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Izrādās, ka abiem detektīviem ir vasaras brīvlaiks. Majai un Lasem jau vairākus mēnešu nebija nevienas lieta. Maja to steidza labot un atrada avīzē rakstu par zādzību muzejā. Grāmata, kā visas šīs sērijas grāmatas, ar lielisku sižetu, neparedzamu nobeigumu. Es līdz pat grāmatas nobeigumam domāju, ka tā ir muzeja vadītāja Bārbrū Palma. Muzejā esošā mūmija nozog gleznu. Vai tas vispār ir iespējams, tās ir senas, bet foto redzamā roka norāda, ka mūmijai ir pat nazis rokā. Bet mūmijai taču rokas ir piesaitētas pie ķermeņa... Grāmata sniedz nelielu ieskatu, kas ir mūmijas, kā tās tika ietītas, kāpēc cilvēku ķermeņi tika saglabāti tūkstošiem gadu. Manuprāt, autore aicina pievērt uzmanību vecajām gleznām, tās novērtējot, visus muzejus nepārvēršot par moderniem glezniecības centriem. Darbinieki zemu novērtē darba vadītājus ar skarbu vadības stilu. Šoreiz šāda muzeja vadītājas rīcība pamudināja apkopēju pārģērbties par mūmiju un nozagt gleznas, lai glābtu no pārdošanas.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Šoreiz gribētu iejusties kādā no aizdomās turamo lomām. Apdomāju un izvēlējos Pernillu Grēnu. Viņa bija pirmā, kura norādīja, ka muzejā ir problēmas ar uzkopšanu, viss putekļains un netīrs. Detektīviem jāpievērš uzmanība Kornēlijai Hammarberjai. Pārējie aizdomās turamie Bārbrū Palma - pārāk nejauka, Kristers Lenns - bailīgs, neatbilstošs apsarga darbam, Kornēlija jau pēc izskata bija biedējoša. Savukārt Pernillai Grēnai bija skaists, liels dzīvoklis, jaunas nodernas drēbes, dārgas rotas un draugs ar auto. Es kā Pernilla palīdzētu detektīviem Lasem un Majai noskaidrot, kas nozadzis gleznas.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Mani piesaistīja grāmatas vāka vizuālais noformējums. Koši dzeltens fons ar lieliem burtiem, trīs pīlītes un norūpējies baseina pārvaldnieks. Pārvaldnieka sejas izteiksme lika saprast, ka noticis kaut kas ārkārtējs. Grāmatā tiek raksturoti bērni, kuri dodas vasaras nometnē. Zēni Roberts un Ralfs domāja, ka viņiem nevajadzētu braukt uz nometni, jo domāja, ka tas ir nepareizi. Nonākuši nometnē bērni domāja grupu nosaukumus. Grupas tika nosauktas meža dzīvnieku vārdos, jo nometnes tuvumā atradās mežs. Smieklīgs notikums ar mērci, kad zēni nejauši iegrūda mērcē sāli un piparus. Bija pārsteigti, ka Rūdolfs ēda tik asu mērci. Draugi centās izmantot viņu un lūdza apēst arī viņu mērces, bet zēns atteicās "izdedzināt" sev iekšas. Man patika notikums ar Noru. Viņa nejauši iesprūda papildtelpā, kura vēl nebija paredzēta apmeklētājiem. Dēļ Noras katrs no nometnes dalībniekiem dabūja suvenīru. Es ieteiktu izlasīt šo grāmatu, jo tā stāsta par atgadījumu, kas var notikt ar jebkuru no nometnes dalībnieku. Visi piedzīvojumi norāda, ka nometnes vasarā ir “must have ”. Arī es gribu tikt uz tādu nometni kā grāmatā. Ceru, ka vasaras nometne augustā būs ar līdzīgiem piedzīvojumiem.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Šajā grāmatā, es sajutu sev līdzīgu grāmatas varoni -Noru. Lasot grāmatu, iejutos viņas lomā, izdzīvoju katru piedzīvojumu kā viņa. Man ir bail no čūskām, tāpēc zoodārzā es noteikti uz viņām īpaši neskatītos. Censtos ātrāk tikt prom, bet man patīk citi dzīvnieki. Norai patīk lasīt, tāpat kā man. Tas mums ir kopīgs. Es izvairītos no iesprūšanas, jebkāda veida telpās. Protams, šim notikumam bija arī savi ieguvumi, piemēram, par viņu rakstīja avīzes. Gribētu iegūt atpazīstamību, bet noteikti ne šādā veidā. Noras vietā es uzrakstītu grāmatu par piedzīvojumiem nometnē...

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Manuprāt, šīs grāmatas nosaukums atbilsts tajā aprakstītajiem notikumiem un direktora rīcībai. Otru reizi šo grāmatu nelasītu, jo man nepatika, tajā aprakstītie notikumi, direktora rīcība. Es negribētu mācīties šādā skolā, kaut arī viss, kas notika, tika saukt par digitālo pavērsienu. Mani apmierina pašreizējās grāmatas, darba burtnīcas un skolotāju darbs. Negribētu, lai mācību stundas laikā mēs mācītos izmantojot planšetes, spēlējot datorspēles, nepildītu mājasdarbu, veidotu profilus "Facebook." Aizdomājos, ko direktors teica zēniem, lai viņi nekaujas kameru priekšā, bet atrisina to sportiskā veidā vai labāk uzspēlē datorspēli. Protams, bija arī pamācoši ieteikumi, piemēram, ka hakeri, paroļu uzlaušanai, vispirms izmanto vārdu un dzimšanas gadu, tāpēc paroles jāveido sarežģītākas. Dīvaini šķita, ka direktors, izveidoja profilu Ketlīna Puķīte, sekoja sociālajos tīklos skolēniem, cenšoties noskaidrot, ko viņi dara. Mani priecēja tas, ka direktors saprata, ka ir kļūdījies un pašam ir jāmācās. Domāju, ka autors aicina lasītājus nepieļaut tik LIELU digitālo pavērsienu.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Lasot grāmatu man bija žēl Dāvi, kurš mājās lasīja grāmatas. Viņš izmantoja podziņtelefonu, un tādēļ zēnu apsmēja. Viņš bija tas skolnieks, kurš pierādīja, ka arī bez planšetes var daudz zināt par zinātni, vēsturi. Viņa rīcība bija pareiza. Neviena cita lomā es negribētu iejusties.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Grāmata sākas ar tekstu, kurš raksturo šī brīža ainu aiz loga. LĪST, cik pazīstami! Aizraujoša un viegli lasāma grāmata, kura aizrauj ar pirmajiem izlasītajiem teikumiem. Vilo tēvs ir mantojis tantes Alvīnas māju, bet Vilo mežu. Atmiņā spilgti palikusi aina, kur tiek aprakstīts mežs, tā burvību, smaržu varēja pat sajust. Mazliet biedējošs šķita namiņš meža. Kas gan tur varētu būt? Apdomā labi, pirms ej iekšās! Tādas bija manas pirmās domas. Galu galā meitene klejo viena pa mežu, uzticas lapsai, kura varēja aizvilināt jebkur. Neapdomīgi uzticēties kādam, kuru nepazīsti. Viss ko Vilo uzzināja meža namiņā viņu pārsteidza un nobiedēja, bija nepieciešamas laiks, lai atkal spētu ieiet meža. Autore skaisti attēlo cieņpilnās Vilo un tēva savstarpējās attiecības. Ik reizi, kad tika meklēta nākamā raganiņa, varēja just intrigu. Kura gan tā varētu būt? Kā izskatās? Vai ir jutusi sevī raganiņu? Protams, nojautu, ka visas raganiņas sadraudzēsies un būs vienotas. Priecājos, ka Vilo beidzot bija draudzenes. Mani piesaistīja melnā lappuse, kur bija aprakstīts, kādā mēness fāzē, kuras burvestības labāk veikt. Viņas atrada viena otra, rezultātā radās spēks – Vilo (uguns), Valentīna (vējš), Grietiņa (ūdens), Lotiņa (zeme). Kopīgi uzveica meža pircējus, pierādot cik daudz aizsargājamu augu aug meža. Ieteicu izlasīt šo grāmatu savām klasesbiedrenēm.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Kurš gan negribētu iejusties Vilo lomā? Mantot mazu mežu, kurā var atrast noslēpumainu namiņu, īpašo vietu, kas raganām dod spēku. Tāpat kā Vilo arī es neticu raganām, bet varbūt, tomēr … Nepieklājīgi bija klases biedru izteikumi, par Vilo izskatu. Domāju, ka es nespētu tos tik mierīgi uztvert, tāpat kā meitenes pielietotu burvestības. Es būtu uzmanīgāka, ieklausītos Leonas teiktajā, lai nerastos tāda situācija, kad Vilo atklāja, ka ir ragana, bet pretī saņēma naidīgus izteikumus no klasesbiedriem. Jāsaka, ka tas bija tas, kas palīdzēja atklāties īstajai raganiņai. Tāpat kā Vilo, aizstāvētu ar visiem spēkiem mežu, meklētu citus veidus kā apmaksāt mantojuma nodokli. Visdrīzāk es biežāk pielietotu apgūtās burvestības, piemēram, aizmiršanas burvestību. Vislabākais, ko iegūtu būtu trīs draudzenes, ar kurām būtu daudz kopīga, kuras saukt par sirds draudzenēm. Brīžiem Vilo neieklausījās draudzenēs, domājot, ka tikai viņas domas ir pareizās. Jāieklausās, jāizvērtē kā rīpoties pareizāk.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Man patika lasīt šo grāmatu, tā neizraisīja baiļu sajūtu. Lasīju un domāju līdzi. Es jutos kā piešūta pie grāmatas. Biju kā detektīve, sekoju spoku biroja katram pavedienam, līdz lieta tika atrisināta. Piesaistīja veids kā Lase un Maja palīdzēja Sallijai un viņa vairs nespokojās, Franss Fransons varēja atkal gulēt mierīgi. Negatīvi vērtēju Birgitas Beltmanes brālēna rīcību - nozaga trīs lustras, neatzina savu vainu un netika sodīts. Detektīvam vienmēr jābūt gatavam doties meklēt pavedienus, lai atrisinātu lietu. Līdzi ņemot spoku somu, kurā ir viss nepieciešamais. Manuprāt, šī grāmata aicina lasītājus analizēt, izvērtēt, pievērst uzmanību sīkumiem, noticēt saviem spēkiem un spējām. Autore aicina izvērtēt visus cilvēkus sev apkārt, saprotot, ka ne visas personas ir labas. Detektīvi uzklausa vectētiņa stāstījumu. Domāju, ka tas parāda kāda nozīme ir uzklausīt ar pieredzi bagātus, viedus cilvēkus. Ar nepacietību gaidu nākamās grāmatas, kuras iznāks no šīs sērijas.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Iedomājos, ka varētu iejusties Brigitas Beltmanes lomā. Piesaistīja viņas labās rakstura īpašības. Bija tik laba, ka atgrieza cietuma priekšniecei brālēna nozagtās lustras. Manuprāt, šāda rīcība ir reti satopama. Es novērtēju godīgus un labus cilvēkus, kuru nav nemaz tik daudz.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Grāmata sākas ar iepazīšanos. Mamma pastāsta par reindžeru Tomu - cilvēku, kurš, pēc viņas domām, ir viņas labs draugs. Savukārt, Mia un Karags uz viņu raugās ar neuzticību. Pēc šī atgadījuma Karags izjuta vēlmi iegūt sev draugu cilvēku, pat neapjaušot, ka draugus nevar iegūt vienkārši pieejot klāt aicinot atnākt pie sevis ciemos. Tā kā Karagam neizdevās sadraudzēties ar reindžeri, viņš vēlējās par tādu kļūt. Galvnokārt mainīgie cenšas noskaidrot, ko ieplānojis Milings. Interesantās e-pasta vēstules saturu pat es centos saprast. Daudzus pārsteidza patiesie Milinga plāni - kaitēt cilvēkiem, mainīgajiem visā pasaulē jāapvienojas, lai viņu paturētu. Autore skaiti apraksta mežu. Lasot es iztēlojos kā izskatās katrs koks, čiekurs, kurš nokritis zemē. Lēnām, Hollija un Karags, tuvinājās cilvēkiem, piemēram, slimnīcā bērni izrādīja mīlestību pret zvēriem.Karags saprata, ka viņus ir vērts aizsargāt. Vēlētos pajautāt autorei, kā tika izdomāts, ka Lū brāļus sauks par Melleni un Plūškoka ogu.Manuprāt, svarīgi ir novērtēt ikviena mainīgā centienus tuvoties un palīdzēt cilvēkiem.Spilgti atmiņā palikusi Karaga rīcība vētras laikās ar kalnākāpējiem. Karags kā puma deva savu siltumu, lai uzturētu cilvēku pie dzīvības. Apbrīnojami būtu, ja tā notiktu arī reālajā dzīvē. Karags rīkojās augstsirdīgi. To skaidroja ar to, ka cilvēki mēdz palīdzēt pilnīgi nepazīstamiem cilvēkiem, tad mainīgajiem no cilvēkiem. Grāmatas noslēgumā sniegti ieteikumi meža aizsardzībai. Attēlos redzami dažādi meža zvēri.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Nemainīgi, tāpat kā pēc pirmās grāmatas izlasīšanas, vēlējos iejusties Karaga lomā. Es, kā Karags, gribētu būt daudz apdomīgāks, izvērtētu vairāk situāciju, sekotu mūsdienu aktualitātēm. Mainītu to lēnīgumu un brīžiem dīvaino uzvedību, vēlētos, lai būtu apķērīgāks, kā situācijā ar e- pastu. Turpinot lasīt, es sapratu, ka Karaga loma man kļūst vienmuļa un es gribētu iejusties Frenkija lomā. Es to skaidroju ar to, ka Frenkijs bija spiegs un bija vistuvāk Milingam. Viņš kā spiegs sūtīja e-pastus, informēja draugus, vārdu sakot riskēja ar savu dzīvību. Bija radošs, jo izdomāja kā izbēgt. Tā paslēpšanās paciņā un paciņas aizlīmēšana no iekšienes... Protams, es nevēlētos būt mazā paciņā, bez gaisa un ēdiena un citām iespējām, bet ja tā bija patiesi vienīgā iespēja -izcils plāns.Frenkijs varēja vairāk pūliņu ieguldīt konkrētu Milinga plānu noskaidrošanai, jo tas atvieglotu draugu pūliņus viņu apturēt. Tomēr, Karags izdarīja ļoti cildenus darbus glābjot cilvēkus un cenšoties ar viņiem sarunāties, sadraudzēties. Tāpat kā viņš, arī es gribētu pierādīt sevi kā reindžeri. Varbūt pat kā slepeno reindžeri.Es secinu, ka tomēr, tuvāka loma būtu Karaga, jo es gribu draudzēties, palīdzēt, apturēt ļaunumu un atklāt patiesību.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Tā ir grāmata par zēna Karaga pārvērtībām no pumas uz cilvēku un otrādi. Mani piesaistīja zēna izteikumi par to, kā garšo pārtikas produkti no veikala - konfektes garšo pēc puvušiem augļiem. Manuprāt, šādi autors aicina lasītājus ēst nevis pārstrādātus produktus, bet svaigus. Karagu pārņem viens konkrēts jautājums "kāpēc mēs , mainīgie, nevara vienlaikus dzīvot, gan kā pumas, gan cilvēki?" Uz jautājumu atbilde tiek gūta grāmatas noslēgumā. Būt par dzīvnieku sniedz pat dzīvniecisku prieku.
Zēns 11gadu vecumā pieņem lēmumu doties uz pilsētu un dzīvot kā cilvēkam. Parastā skolā viņš piedzīvo apkaunojumu un nejauku uzvedību no pusaudžu puses. Viņš tos salīdzina ar "trakiem trušiem." Nespēj saprast kāpēc cilvēki negrib draudzēties ar tiem, kuri ir citādi. Likās interesanti, ka viņam nepatika cilvēku paradums paspiest roku. Piederīgs zēns jutās Klīrvoteras skolā, kur iepazina citus mainīgos, un ieguva jaunus draugus. Ar interesi lasīju un jutu līdzi Karagam, kad uz skolu atbrauca audžuvecāki, kuri nezināja, ka viņš ir mainīgais. Jau šajā situācijā ar bizoni varēja just tuvāko biedru atbalstu. Karags juta atbalstu un rūpes par audžuvecākiem, bet patiesi vēlējās satikt savu ģimeni, lai izstāstītu par saviem centieniem dzīvot abās pasaulēs. Man patika, ka visi notikumi tika tuvināti dabai mežam. Tā bija grāmata, kurā nebija svarīgi viedtālruņi, kā teica Anna, šeit tie neiederas. Piesaistīja grāmatas vāka noformējums.Grāmatā attēlota tikai puma, tas ļāva pašai iztēloties notikumus.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Karags= Džejs Es gribētu iejusties Karaga tēlā. Galvenokārt, tāpēc ka vēlos saprast un just kā tas ir būt mainīgajam. Vēlētos būt puma, jo viņas ātri skrien. Aizraujoša šķita iespēja sazināties telepātiski, kā arī saost citus mainīgos, saprotot cik tālu viņi ir, un kas viņi ir. Kurš gan negribētu dzīvot divas dzīves? Būt kā cilvēkam, tai pašā laikā būt saistītam ar dabu. Redzēt ne tikai skaisto, bet arī, uguns plosīto mežu un dzīvi tajā. Karaga vietā vairāk mācītos, pētītu sevi, trenētu savas spējas. Lai nebūtu tā kā gadījās viņam, ka nespēja sevī atrast pumu un izkrita eksāmenā. Tikpat pārbiedēta un nobijusies justos brīdī, kad viņam dzinās pakaļ četri medību suņi - to gan es negribētu piedzīvot. Bet šim piedzīvojumam bija sava nozīme, viņš atrada sevī pumu un spēja kontrolēti pārvērsties. Karags bija labs draugs, viņš vēlējās palīdzēt arī savam draugam Brendonam izmantot spējas kontrolēti.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Es teiktu, ka šī bija īsta piedzīvojumu meklētāja grāmata. Tās sižetā atklājās, ka zaglis īstenībā bija Lollo Smits. Negaidīti, vai ne? Pat negaidīju, tādu notikumu pavērsienu, jo manas aizdomas, kā liels āmurs, krita uz Tūre Mūdingu. Mana pēdējā laika aizraušanās ir detektīvu grāmatu lasīšana. Tāpēc droši varu apgalvot, ka manas, kā "detektīva" prasmes ir uzlabojušās. Manuprāt, grāmatas galvenā doma - neskatoties uz vecumu, jebkurš var spēt atklāt notikušas zādzības. Protams, neaizmirsīsim, ka šī lieta, galvenajiem varoņiem, nebija pirmā, viņus varētu nosaukt par profesionāļiem. Savukārt, visiem, kuri gribētu uzsākt detektīvu gaitas, ieteiktu izmēģināt savus spēkus kaut kādā vienkāršā "lietiņā". Ja es būtu autors, es nomainītu citu vainīgo. Manuprāt, grāmatā uz vainīgo norādīja pārāk maz pierādījumu. Man patika risināt detektīvu lietu kopā ar Maju un Lasi. Mani pat pārņēma sajūta, ka es esmu trešais detektīvs. Paldies autoriem, par radīto sajūtu!

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es vēlētos iejusties Lollo Smita lomā. Ja es būtu viņš, es noteikti rūpīgāk izplānotu zādzību. Tā es gribētu domāt! Visdrīzāk es nezagtu, jo domāju, ka tas ir nepareizi. Rīkotos tā, lai iegūtu iespēju strādāt labāku darbu. Tad man kā Lollo Smitam nebūtu jāzog dimantu dārglietas. Es iestādītu piemājas dārziņu un koptu to.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Lasot šo grāmatu mani urdīja nepārvarama vēlme neapstāties, lasīt tikai uz priekšu. Ļoti gribējās uzzināt, kas notiks tālāk. Aizkustinoši likās tas, kā Lilī pieveica Vilku un izglāba draugus. Man šķita nepieņemami, kā Vilks ievilināja meitenes grāmatā, tas bija nepiedodami.
Ieeja burvju bibliotēkā, arī mani spētu ievilināt. Es uz turieni dotos ar savu 1 un 8 mēnešus veco brālīti. Brālītim pagaidām patīk tikai skatīties attēlus. Tā būtu īsta grāmatu vētra. Kaķis Bubass to nevarētu sakārtot pat ar burvju spējām. Es, šajā bibliotēkā, gribētu atstāt grāmatas, kuras man vairs nav nepieciešamas. Mani piesaistīja burvju rīki - binoklis, un burvju grāmatas, kuras var lasīt no brīža, kad esi kļuvis pilngadīgs. Protams, ka es gribētu izņemt burvju grāmatas. Žēl, ka reālajā dzīvē nav tādu binokļu kā bija Lilī. Paskatītos pagātnē un redzētu lietu sākotnējo izskatu. Es to pielietotu tikai tad, ja būtu kaut ko svarīgu aizmirsusi redzēt. Izmantotu iespēju un apskatītu to, vai arī iedotu tētim.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Lasot šo grāmatu es sapratu, ka gribētu būt kā Lilī, jo es parādītu Vilkam, ka nebaidos no viņa lasītās baiļu grāmatas. Es būtu drosmīga! Es vēlētos, lai Lilī tiktu iedots pateicības raksts par Vilka uzvarēšanu un draugu pamodināšanu. Es, kā Lilī, censtos pierunāt Mēru mainīt likumus, lai guļamgrāmatas varētu lasīt un likt zem spilvena jau agrā vecumā. Lilī būtu superspējas - iznīcināt ļaundarus ar lāzer aci, kurai būtu brūna krāsa. Bubasa bibliotēkai pievienotu dažas grāmatas no T. Jansones krājuma par Muminiem.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Lasot šo grāmatu mani pārņēma skumjas, brīdī, kad sadega kūts un dzīvniekiem tajā. Manuprāt, tas māca, ka mēdz būt situācijas, kurās var pazaudēt daudz... Savukārt, mani priecēja, ka Kalle un Elsa palīdzēja Roberto zirgam Violai atkal būt mierīgai naktīs, kad ir migla. Jutos atvieglota, kad Kalle un Elsa atrada un nolika atslēgu paredzētajā vietā, un Viola vairs nespokojās. Es ieteiktu lasīt visiem, kam patīk īsti spoku stāsti ar neparedzamām beigām. Aizraujošs šķita spoku mikrofons, tas bija veids kā viņi noklausījās spoku balsis. Šajos momentos es jutos tā, it kā būtu viena no viņiem. Īsts palīgs bija vectēvs Nikodēmuss, kurš vienmēr deva īstos padomus. Lasīju ar interesi katru šīs grāmatas lappusi, jo man patīk sekot Elsas un Kalle domu gājienam. Grāmata, kā jau detektīvam pienākas, ieturēta tumšos toņos, lai radītu bailīguma sajūtu. Mani gan tas nebiedēja, jo parasti iedomājos savus tēlus un to kā notikumi varētu notikt. Attēli radīja savu noskaņu.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Varbūt skan tas dīvaini, bet es iejustos Violas lomā. Varbūt tāpēc, ka man ļoti patīk zirgi. Man patika viņas uzvedība dienā, bet mainītu to naktī. Es naktī vienkārši gulētu. Vēlētos, lai no krēpēm būtu sapītas bizītes, kuras rotātu sudraba spīdumi, saulītē tie vizuļotu. Iespējams, es Violai piešķirtu kaut kādas īpašas spējas. Es domāju, viņa varētu lasīt domas, tā saprotot visu gan teikto, gan nepateikto, bet nodomāto. Viņa varētu piedalīties izmeklēšanā, kā trešais detektīvs, kurš norādītu un vainīgo, bet liktu arī pārējiem komandas biedriem sekot pavedieniem. Es arī gribētu tādu komandu kā ir Elsa un Kalle.