Evars Andrejs Ilsteris

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Man ļoti patika, ka šajā grāmatā stāsts sākās un beidzās ar Hildas un Herberta brīvdienu rituālu - sēdēšanu pie kamīna, pļāpāšanu un pīrādziņu ēšanu. Man patīk ģimenes rituāli, mēs katru svētdienas rītu ēdam garšīgas tostermaizes un izdomājam ko šajā dienā darīt. Man patika, ka Rino (Bruno) atrada vecvecākus, jo tad viņš ļoti priecājās. Viņš ļoti pārdzīvoja, ka citus bērnus adoptē no bērnunama, bet viņu nē, un vienmēr bija gribējis, lai vinam būtu ģimene. Man patika, ka bērnunamā strādāja Annija, kura bija ļoti jauka skolotāja. Iespējams tāpēc, ka pati bija augusi šajā bērnunamā, tāpēc viņa zināja, ka bērniem kas tur dzīvo vajag palīdzēt sarīkot spēles vai citas nodarbes, kur būt priecīgiem. Man patika, ka tad kad bērnunamā ieradās Vilis, tad viņam un Bruno (Rino) izdevās sadraudzēties, jo draugi ir ļoti svarīgi, īsti draugi vienmēr palīdz, kad tas ir vajadzīgs. Man patika, ka Rino un Vilis aizbēga no Silvijas, jo vina bija ļauna un gribēja puišiem nodarīt pāri, lai saņemtu mantojumā naudu. Man patika arī, ka tad kad Rino atrada savus vecvecākus, tad viņi piekrita adoptēt arī Vili un viņi kļuva par īstiem brāļiem.
Man nepatika, ka Berta raustīja puišus aiz auss, jo tas varētu būt sāpīgi. Man nepatika, ka Silvija bija tik ļoti ļauna un arī sasēja abus puišus, un tad viņi nevarēja pakustēties un parunāt.
Es domāju, ka autore gribēja pastāstīt, ka ja ļoti kaut kam tic, tad nedrīkst pazaudēt cerību, kā grāmatā darīja Herberts un Hilda un pēc 9 gadiem atrada savu mazdēlu.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es šajā grāmatā gribētu būt Vilis, jo es arī gribētu būt tikpat labs draugs, kā viņam tas izdevās. Es arī nelaistu savu draugu vienu pašu mežā, jo tas ir bīstami. Vilis pirmais nošļūca lejā pa sasietajiem palagiem, parādot Bruno, ka to var izdarīt un nav jābaidās. Vilis kopā ar Bruno runāja par to, ko darīt tālāk. Viņi bieži pārrunāja ko darīs, un tad bieži Vilis ieteica kādu ideju no spiegu filmām, kuras viņam ļoti patika.
Ja es grāmatā varētu kaut ko mainīt, tad es gribētu, lai Oskars nebūtu tik ļauns pret citiem bērniem bērnunamā, jo pats arī tur dzīvoja. Domāju, ka būtu labāk, ja viņš būtu palīdzējis Bruno un Vilim, jo viņš bija stiprs.
Es mainītu arī, to ka Bruno īstais vārds izrādījās Rino, es labāk gribētu, lai bērnunamā viņa vārds nebūtu mainīts un viņa īstais vārds būtu Bruno, jo lasot grāmatu es pie šī vārda pieradu un beigās lasot bija nedaudz sarežģiti saprast, ka viņam mainījās vārds.
Es gribētu arī mainīt to, ka Silvija varētu nebūt tik ļoti ļauna un varbūt saprotot, ka Vilis un Bruno ir visu sapratuši, atklātu viņiem patiesību un aizvestu pie vecvecākiem.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Man grāmatu palīdzēja lasīt krāsainie zīmējumi, man ar krāsainiem zīmējumiem lasit bija interesanti.
Man patika, ka grāmatā Lasem un Majai bija skolā uzdots pastāstīt par interesantu cilvēku, kurš dzīvojis Vallebijā agrākos laikos, man arī patiktu tāds mājasdarbs. Es arī gribētu meklēt informāciju par kādu cilvēku vecajās avīzēs. Man patika ka Rūne bija priecīgs un palīdzēja, kad Lase paprasīja pastmarku no Rūnes kolecijas, jo parasti Rūne ir uz visiem dusmīgs. Domāju, ka Rūne ļoti priecājās, ka beidzot var kādam palīdzēt ar savu pastmarku kolekciju. Man patika, ka Lase uzrakstīja viltus vēstuli, lai izmantotu to par ēsmu nozieguma atklāšanai. Domāju, ka tā bija ļoti interesanta doma un es esmu priecīgs, ka viņam viss izdevās.
Man nepatika, ka bibliotekāre Kārina neļāva nevienam bibliotekā sarunāties, es domāju, ka klusām runāt drīkst. Man nepatika, ka lomu atlasē Muhamedu nosauca par resnu, Rūni par vecu un par Dino teca, ka viņš jocīgi runā, jo tā runāt par cilvēkiem nav pieklājīgi. Tā runājot var kādu cilvēku apvainot.
Es domāju, ka autori gribēja pastāstīt, ka ne vienmēr ir tā kā sākumā izskatās, tā kā Lase, Maja un policijas komisārs sākumā domāja, ka vainīgais noziegumā ir vīrietis, bet izrādījās, ka tā bija maskējusies sieviete Magdalēna.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Šajā grāmatā es gribētu būt policijas komisārs un kopā ar Lasi un Maju atrisināt sarežģīto noziegumu. Es komisāra vietā nebūtu piekritis sēdēt būrī, jo man jau sākumā tas likās aizdomīgi, ka pilsētiņas vienīgais policists sēž iesēgts būrī. Domāju, ka tas nebija pareizi, jo policijas komisāram ir jārūpējas par drošību pilsētiņā, bet sēžot būrī to izdarīt nav iespējams. Es kā policijas komisārs arī gribētu tik gudrus paīgus kā Lase un Maja, jo viņiem visiem kopā izdevās atrisināt diezgan sarežģītu noziegumu.
Ja es varētu grāmatā kaut ko mainīt, es gribētu, lai ir vairāk policistu, kuri rūpējas par drošību pilsētiņā. Ja policijas komisāram būtu vairāk palīgu, tad iespējams visi ātrāk būtu sapratuši, kurš ir vainīgs.
Vēl es grāmatā mainītu filmas režisora, operātores un aktieru izturēšanos pret Muhamedu, Rūni un Dino atlasē. Es viņus neapvainotu, bet vienkārši pateiktu, ka viņi lomu nevar dabūt.
Es domāju, ka šajā grāmatā bija ļoti daudz tēlu, ja es rakstītu šo stāstu, es tajā iesaistītu mazāk tēlus, jo dažreiz bija grūti izsekot par kuru grāmatā tiek stāstīts.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Es izvēlējos lasīt šo grāmatu, jo man patīk detektīvstāsti.
Man patika kaķa attēls, kurā var redzēt, ka viņš skatās pa logu, jo tad varēja saprast, ka ļoti daudz var ieraudzīt pa logu un tas nemaz nav tik vienkārši saprast visu kas tur notiek, uzmanīgi skatīties pa logu ir liels darbs.
Man patika, ka kaķis bija tik gudrs un iedeva mazajam lapsēnam kaķa gardumus, kurus var aiznest mammai kā medījumu un ka gulbja ola atgriezās pie gulbjiem. Man patika, ka mazias lapsēns bija ļoti akrīvs un nevarēja nosēdēt mierā, jo tāpēc viņam bija daudz piedzīvojumu.
Grāmatā man nepatika, ka mazais lapsēns nozaga gulbjiem olu, jo tad gulbji sāka šaubīties par to cik olu viņiem bija. Man nepatika, ka gulbji nemācēja skaitīt un pat īsti nesaprata vai viņiem ola ir pazudusi vai vēl kāda ir uzradusies klāt. Ja kaķis viņiem nepalīdzētu, tad gulbji būtu pazaudējuši vienu olu. Man nepatika, ka gulbju tētis dzina ārā no ūdens cilvēkus, jo viņš atstāja nepieskatītu sev uzticēto ligzdu ar olām un arī cilvēks nemaz neskatījās uz gulbi vai viņa perētajām olām. Cilvēks gribēja tikai atpūsties pie ūdens, bet gulbis to neļāva darīt. Man arī vajadzēja vienu reizi ātri kāpt ārā no ūdens, jo pie krasta parādījās gulbji ar saviem mazuļiem.
Es domāju, ka autore gribēja pastāstīt, ka ir svarīgi mācīties, jo gulbji grāmatā tā arī nesaprata cik viņiem ir olas, tāpēc viņiem vajadzētu iemācīties skaitīt. Toties mazais lapsēns daudz trenējās un mācījās, lai tad kad izaugtu liels varētu nomedīt sev ēdienu.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es gribētu būt kaķis, jo viņš ir detektīvs. Es domāju, ka kaķi ir ziņkārīgi, gudri, drosmīgi un ātri. Ja es būtu kaķis es arī būtu noskaidrojis no kurienes ir pazudusī ola un būtu to nogādājis atpakaļ pie gulbjiem.
Ja es varētu kaut ko mainīt grāmatā, tad es mainītu bērnu izturēšanos pret kaķi. Bērnu vietā es neņemtu kaķi rokās, kad kaķis to negrib. Es arī neliktu kaķim sildīt gulbja olu, jo domāju, ka tas nav īsti kaķa darbs.. Es mainītu arī to, ka lapsēns nozaga olu, tā vietā es tikai ļautu lapsēnam paskatīties uz olām. Vēl es ļoti gribētu mainīt to, ka gulbji nemācēja skaitīt, jo mācēt skaitīt līdz pieci nav sarežģīti. Gulbji no kaķa varētu mācīties skaitīt grāmatas sākumā un tad vēlāk viņiem noteikti izdotos saskaitīt savas olas.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Es izvēlējos lasīt šo grāmatu, jo man bija interesanti, ko tik dullu skolā darīs ar datoriem, lai grāmata sauktos Datordullā skola.
Man grāmatā patika nodaļa - Pirmā stunda - Angry Birds, jo skolotāja atļāva visai klasei spēlēt spēli Angry birds, man arī patiktu, ja skolotāja reizēm atļautu uzspēlēt kādu datorspēli. Es gan negribētu spēlēt datorspēles katrā stundā, jo domāju, ka datorspēļu spēlēšana stundās nedod iespēju iemācīties kaut ko jaunu un vajadzīgu. Man patika arī nodaļa - Skolotāju mulsinātāji, tāpēc, ka tur bija runa par Minecraft. Mn ļoti patīk Minecreft lego un es esmu izlasījis vairākas grāmatas par Minecraf, visas šīs grāmatas man bija ļoti interesanti lasīt.
Man nepatīk, ka Antononkulis staigā ar koka kāju, jo piedaloties karā viņš kāju savainoja. Man tas nepatīk tāpēc, ka Antononkulis bija labsirdīgs, jauks vīrs un visiem vinš patika. Viņš pat bija ieguvis nosaukumu draudzīgākais darbinieks. Man nepatika, ka prmo klašu karā abas klases tik stipri mētāja savas somas, ka salauza planšetes. Es domāju, ka bērniem bija jāsaprot, ka planšetes var sasist.
Autors ar šo grāmatu gribēja gribēja patāstīt daudz lietas:
- Ne vienmēr tas kas sākumā izskatās, ka būs ļoti veiksmīgi, nozīmē, ka tā arī būs. Direktors sākumā ļoti priecājās par datoriem un interentu, bet beigās saprata, ka ne jau tas ir galvenais.
- Skolā vissvarīgākā ir gribēšana mācīties, ar datoru vai bez tā.
- Grāmatu lasīšana palīdz koncentrēties.
- Sameklēt atbildi inernetā, nenozīmē, to saprast.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es gribētu būt skolēns Dāvis, kurš mājās lasa grāmatas. Es mainītu klasesbiedru izturēšanos pret Dāvi, jo viņi sākumā smējās par Dāvi. Smējās, jo viņam bija podziņtelefons un nebija līdzi planšete. Domāju, ka tie nav iemelsi par kuriem būtu jāsmejas, jo smejoties par kādu cilvēku var viņu stipri aizvainot. Man patika, kā Dāvis šajā situācijā palika mierīgs un pierādīja, ka viņš jau daudz zin par fiziku, jo ir lasījis daudz grāmatas, ka viņam nav vajadzīgs inernets, lai atrastu pareizās atbildes, jo viņš jau tās zin. Viņš zināja vairāk nekā viņa klasesbiedri. No grāmatām var uzzināt daudz lietas - par vēsturi, dzīvniekiem, ko mēs ēdam un vēl daudz dažādas gurdrības.
Ja es grāmatā varētu kaut ko mainīt, tad es gribētu, lai pirmajā septembrī bērni saņemtu grāmatas, nevis planšetes, jo domāju, ka no grāmatām mācīties ir ineresantāk.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Es izvēlējos lasīt šo grāmatu, jo biju izlasījis Dinozaura noslēpumu un man šī grāmata ļoti patika. Es gribēju izlasīt kādi vēl interesanti piedzīvojumi bija detektīviem Lasem un Majai.
Man grāmatā patika, ka Lase novēroja veikalu ar binokli no baznīcas torņa, jo tas ir ļoti interesanti, ka lietas kas atrodas tālu, var redzēt pavisam tuvu. Man likās neticami, ka noziedznieks varētu slēpt dimantus ābolos. Man patika, ka Lase un Maja atrada zagļus.
Man nepatika, ka zīmējumi grāmatā ir melnbalti, domāju ka grāmatu būtu lasīt vēl interesantāk ar krāsainiem zīmējumiem.
Grāmatā uzzināju, kas ir ornitologs - ornitologs ir putnu vērotājs, persona, kuru interesē putni.
Es domāju, ka autori gribēja pastāstīt, ka tad ja kāds stipri lielās ar dārgām lietām, tas var citiem nepatikt, tā kā Lollo ar jauno, ātro mašīnu.
Kā arī, ja grib kaut ko ātrāk sagaidīt, ir jābūt pacietīgam un jāatrod ko citu padarīt, jo tad laiks ies ātrāk. Grāmatā Lase Maja gaidīja, ka kāds nāks pie viņiem pēc palīdzības un tikmēr lasīja detektīvromānus.
Autori runā arī par to, ka nedrīkst visu laiku tikai gaidīt, ir arī kaut kas jādara, lai atvestu notikumu pie sevis, tā kā Lase un Maja gaidot kad varēs atrisināt kādu uzdevumu Vallebijas pilsētiņā izvietoja sludinājumus par to, ka uzņemas atrisināt jebkādus uzdevumus.
Autori runāja arī par to, ka ir svarīgi sadarboties. Lase un Maja pārrunāja ko ir ieraudzījuši dienas laikā. Lase novērojot no torņa un Maja - veikalā. Sarunājoties viņi saprata kurš ir vainīgs.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es uz vienu dienu gribētu kļūt par Muhamedu Karātu. Es arī gribētu, lai man būtu veikals, kurā es pārdotu dimantus, ķēdītes, gredzenus, auskarus un citas dārglietas. Es arī dotos pie detektīviem, ja man no veikala sāktu pazust dimanti, bet es būtu devies pie Majas un Lases jau pēc pirmā pazudušā dimanta. Es savā veikalā noteikti ieliktu novērošanas kameras, lai ātrāk varētu saprast, kurš var būt vainīgs zādzībā. Es domāju, ka veikala īpašniekam jābūt gudram, drosmīgam un nopietnam. Es domāju, ka Muhameda doma par to, ka Lasem un Majai vajadzētu izlikties, ka viņi strādā veikalā un varētu slepeni novērot darbiniekus, bija ļoti laba. Es atšķirībā no Muhameda nebūtu tik daudz raudājis, jo tas nepalīdzēja atrisināt noziegumu.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Es izvēlējos lasīt šo grāmatu, jo man patīk dinozauri. Daži dinozauri bija gaļēdāji, citi pārtika no augiem. Daļa pārvietojās uz četrām kājām, daļa tikai uz pakaļkājām. Grāmatā pieminētais tiranozaurs bija lielāks par ziloni, viņam bija asi, gari zobi un ķetnām bija asi nagi. Viņš bija gaļēdājs.
Lasot grāmatu uzzināju kas ir apdrošināšana - ja ir kāda vērtīga lieta, to var apdrošināt un tad ja lieta saplīst, tad var saņemt naudu.
Man ļoti patika, ka es uzzināju, ka detektīvi izmeklējot noziegumus iegūst daudz pierādījumus. Var būt tā, ka sākumā visi domā, ka vainīgs ir viens, bet izrādās ka vainīgs ir cits.
Man grāmatā patika, ka detektīvi noķēra blēžus. Man patika grāmatā krāsainie zīmējumi, jo ar tiem grāmatu lasīt ir jautrāk. Man nepatika, ka dinozaura kauli atrodas baznīcā, jo es domāju, ka dinozaura kauliem tā nav piemērota vieta. Es dinozaura kaulus būtu licis muzejā.
Manuprāt autori grāmatā gribeja pastāstīt, ka nedrīkt melot, jo melošana var kādu sadusmot, daudzi tika piemuļķoti (ar plastmasas kauliem), meli tika atklāti.
Man par meliem patīk teicieni - Meliem īsas kājas - drīz var panākt. Labāk teikt īsu patiesību, nekā runāt garus melus. Kas deviņreiz melo tam netic kad desmitoreiz arī taisnību runātu.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es gribētu būt Lase, jo man varētu patikt izmeklēt noziegumus. Es domāju, ka detektīvam jābūt gudram, stipram, drosmīgam, nopietnam, izveicīgam. Detektīvi ievāc informāciju nozieguma atklāšanai runājot ar lieciniekiem un vācot pierādījumus, tā darīja arī Lase meklējot vainīgo kaulu nozagšanā, runājot ar Īviju, Dino, mācītāju, Saharu un Tobiasu. Pēc tam tika atrasti pierādījumi, ka dinozaura skelets bija veidots no plastmasas, pēc tam atrada telefonā bildi kurā varēja redzet, ka kauls pazudis jau no sākuma, pēc tam arī atrada šmaukšanos ar apdrošinātāju un Maja atrada blondu matu - Lase secināja, ka tādi paši mati ir Saharai. Es šajā stāstā neko negribētu mainīt, jo man šis stāsts patika. Bet ja man būtu iespēja, tad es gibētu ka Lase kopā ar Maju izmeklētu dinozaura olas pazušanas gadījumu. Stāsts sāktos ar Lases un Majas muzeja apmeklējumu, bet tad viņus pasauktu muzeja īpašnieks un pastāstītu, ka ir pazudusi dinozaura ola. Lase un Maja liktu uzreiz aiztaisīt muzeju, lai neviens netiktu ārā. Pēc tam viņi aptaujātu muzeja darbiniekus un apmeklētājus. Vēlāk, atrodot dažādas norādes, Lase atrastu dinozaura olu somā, un varētu secināt, kurš mēģināja nozagt dinozaura olu.