Aija Stieciņa

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Man patika šī grāmatiņa. Es ieteiktu to bērniem līdz 10 gadu vecumam. Grāmatu ir viegli lasīt, ir interesanta, aizraujoša un bija saistoši uzzināt, kurš tad būs tas zaglis. Grāmatā ir bildes, kas rosina fantāziju. Tā kā tā ir Zviedru grāmatiņa, dažu brīdi grūti izsekot kura ir meitene un kurš puisis. Maja un Lase. Pēc vārda liekas abas meitenes, bet Lase ir zēns.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es gribētu būt Tūre Mūdigs, jo viņam tāpat kā man patīk zirgi. Viņš lika derības uz zirgu skriešanās sacensībām. Es ceru viņam izdevās vinnēt derības.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Jauks un vienkāršā valodā uzrakstīts bērnu detektīvs. Tas ir spoku stāstu, kurā Beatrisei jāatrisina noslēpums, lai palīdzētu spoku meitenei Deinai atgūt mieru pēc viņas un vecāku slepkavības ziemassvētkos. Tomēr dažas lietas šķita pārspīlētas un gribētos, lai īstajā dzīvē notiek savādāk (atmaksāt ar ļaunu kādam par viņa ļauno darbu). Daži notikumi bija paredzami, piemēram, Paulas slīkšana upē. Kaut kā lasot jau likās, ka tā būs.
Lasot grāmatu varēja iziet cauri dažādām sajūtam, gan bailēm gaidot mammu mājās no ārstes dežūras, gan draudzenes aizstāvēšana, gan kādas sekas ir pārbaudes darba atbilžu norakstīšana.
Visvairāk man patika brīdis, kur bija par daiļrunāšanas konkursu, jo arī man ir satraukums un galīgi negribas uzstāties.
Beigās sajūta, ka izaicinājumi ir uzveicami un to spējam mēs paši, ir tikai jāieklausās sevī, jāsaņem drosme un jānotic saviem spēkiem - jāvelk sarkanā kleitā!

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Ja man būtu jākļūst par kādu varoni, es būtu Beatrise un es nepieļautu, ka ļaundaris pierādījumus iznīcina, es jau laicīgi iesaistītu policiju, lai policija atrod to mēteli un atslēgas. Man likās, ka no policijas puses šis notikums netika atklāts, pasaule tā arī neuzzināja, kas notika. Es gribētu, ka ļaundaris pats atzīstās un iegūst sirdsmieru.
Es gribētu grāmatā ilustrācijas, tas palīdz iejusties tēlos un iztēloties, kā būtu.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Grāmata man bija aktuāla, jo arī mani vecāki ir šķīrušies, varēju nedaudz iejusties Raheles vietā. Varēju just, ka grāmata nav latviešu grāmata, cita kultūra. Kopumā grāmata likās tāda drūma. Tomēr likās, nav manam vecumam, vismaz labi, ka bija bildes, tad nedaudz vismaz bērnu grāmata. Labākais brīdis man likās, kad sapratu, ka Raheles tētis izglāba viņu, riskējot ar savu dzīvi, un ievilka meitu atpakaļ. Tēta lielā pašaizliedzīgā mīlestība. Tas bija labs brīdis. Grāmatu lasot bija grūti brīžam saprast, kas ir tagadne, kas pagātne, kas nākotne, viss savijies kopā. Beigās īsti nesapratu, kas ar to ūdens pudeli notika - tā Andersa vecmamma paslīdēja uz pudeles ūdens? Diezgan grūti saprotama grāmata, bet ko es sapratu, ka iespējams ceļot laikā nemaz nav tik labi, jo Rahele pēc tam jutās ļoti slikti, it kā aizmigusi, bez spēka, viņai pazuda savas identitātes sajūta. Uzrakstīta diezgan aizraujoši.
Es ļoti ceru, ka dzīvē nenotiktu tāds notikums kā grāmatā, kad Anderss bija basketbola laukumā ratiņkrēsla un par viņu ņirgājās, tas bija šausmīgi grāmatā, ceru nevienam tas nav jāpiedzīvo dzīvē. Es cenšos parasti aizstāvēt vājākos. Grāmata līdzinājās detektīvam, jo Rahele veica it kā izmeklēšanu.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Laikam ir tā, ka es negribētu iejusties nevienā no personāžiem, jo pilnīgi visiem, izņemot kaķi, ir skumjš liktenis. Katram ir kāda lieta, kas ir ļoti nomācoša. Rahelei bija jāizdara smagas izvēles, jāpiedzīvo vecāku šķiršanās, Andresam dzīve ratiņkrēslā un pēc tam it kā dzīve ar kājām, bet cik no grāmatas var saprast, ka bija pazudusi dzīves realitāte, nebija vairs dzīves spilgtuma un jaudas. Iejaukšanās nesa līdzi smagas sekas.
Es nezinu vai es gribētu mainīt grāmatas kādu notikumu, jo tad pazustu grāmatas ideja, bet ceru nav nekur tādas alas.
Ja nu man būtu par kādu jākļūst, es būtu grāmatas māksliniece un uzzīmētu krāšņākas bildes, vairāk bildes un vairāk gaismas, prieka. Ar ilustrācijām censtos smagos notikumus atainot dzīvespriecīgāk.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Nu ko, vasara ir sākusies un man likās šī grāmata ir tieši par vasaru, kura ir jāizlasa. Man ļoti patika, jo tajā bija bildes, mūsdienīga, tieši kā mana vecuma bērniem. Man patika, ka galvenā varone bija drosmīga un taisnīga. Visinteresantākais, bija moments par slepeno bunkuru, katra bērna sapnis, atrast slepenos dārgumus. Sižets bija azartisks, dinamisks ar negaidītiem pavērsieniem, tai pat laikā tāds viegls un gaisīgs. Izlasot grāmatu man radās drosme, vēlme arī sev padarīt piedzīvojumiem bagātu vasaru. Paldies par šo iespēju izlasīt šo grāmatu, ka tā tika iekļauta sarakstā, savādāk diez vai būtu izlasījusi. Grāmata bija ļoti labestīga, beigās uzvarēja draudzība, kopā būšana, tikai kopā var sasniegt mērķus. Man patika, ka draugi viens otru atbalsta. Ļoti iedvesmojoši likās moments, kur skolotājs mērķtiecīgi gribēja sarīkot Lieldienu pasākumu, sacensību gars, tas lika aizdomāties, ka vajag censties cik vien var lai būtu labākais rezultāts, kāds vien iespējams.
Lai dzīvo vasara!!! :)

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es gribētu būt sporta skolotājs Krauja, tāpēc, ka viņš lika man aizdomāties, ka cilvēki nav uzreiz gatavi, bet mācās. Es gribētu, tāpat kā viņš kādam iedot otro iespēju. Gribētu, lai pateicoties man, pasaule kļūst labāka, lai man esot notikumi pagriežas uz labo pusi. Lasot grāmatu, es biju bērnu pusē, bet tad kad skolotājs Krauja, pateica, ka neviens neslido perfekti uzreiz, es tikai tad sapratu, ka tiešām, arī skolotāji mācās būt par skolotājiem. Es arī gribētu, lai man iedod vēl vienu iespēju.
Notikumi kurus es gribētu mainīt ir brīdis, kad iekrīt upē telefons. Tas tika aprakstīts, tā viegli, kas tad tur, sīkums, telefons upē, bet ja tā padomā, tas ir bēdīgi, vecākiem ir papildus izdevumi.
Tāpat es negribētu būt skolas sekretāres vietā, no kuras e-pasta tika nosūtīta e-pasta vēstule, galīgi nebija labi. Es negribētu, ka man tā dara.
Vēl es gribētu, lai galvenajai varonei ir arī labākā draudzene.