Meitene zilā kleitiņā
Žanete Lazdovska
1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu
Šajā stāstā man visvairāk patika meitiņa vārdā Betiņa kas sadraudzējās ar spoku. Kādā Ziemassvētku vakarā kad Betiņas mamma bija aizbraukusi projām Betiņa redzēja, ka blakus mājas dzīvoklis ir liesmās daudzi cilvēki jau bija ārā halātos un nosaluši. Nākamajā vakarā kad Betiņas māte atkal jau bija slimnīcā uz naktsmaiņu viņa pretējā mājā redzēja meitenīti zilā kleitiņā kas izskatījās pēc pidžamas. Bet tas nebija kurš katrs dzīvoklis tas bija tieši tas dzīvoklis kas pagājušo nakti bija liesmās sadedzis. Tomēr tur stāvēja meitene kas bija meitene Betiņas vecumā. Tad sākās visādas dīvainības. Meitene zilajā kleitiņā pamāja Betiņai un Betiņa pamāja pretī. Tad vēl meitene norādīja ārā uz soliņa un Betiņa uz reiz saprata kad viņa grib satikties. Kad Betiņa bija noskrējusi lejā viņa bija pārsteigta jo tur mierīgi sēdēja meitene zilā kleitiņā. Viņas ilgi un dikti runāja. Pēkšņi gāja garām Betiņas kaimiņiene taču viņa meiteni zilajā kleitiņā neredzēja. Man šajā stāstā nebija lietu kas nepatika. Es domāju ka autors vēlējās pavēstīt, ka jāuzticas vien otram dažādās situācijas un jāpalīdz.
2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā
Ja man būtu iespēja iejusties jebkurā no tēliem grāmatā es kļūtu par viņas mati. Jo viņa ir atbildīgs cilvēks kas rūpējas par cietiem un glābj viņiem dzīvības. Stāstā es nedaudz mainītu to ka māte varētu palīdzēt meitai atriebties tam cilvēkam kas tīšām nodedzināja nevainīgu v=cilvēku mājas. Es palīdzētu meitai pat ja neredzētu šo meiteni zilā kleitiņā kā Betiņas draudzene.
