Aija Ambaine

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Es lasīju grāmatu "Baseina pārvaldnieks medī pīles". Grāmatā ir stāstīts par bērnu vasaras nometni, kurā notiek milzumlieli piedzīvojumi! Kāds kaut kur iestrēgst, kāds izlemj saukt spoku un kas tik vēl nenotiek! Es esmu bijusi nometnē, bet ne nakts, tādēļ man bija vēl interesantāk lasīt. Stāsts norisinās vienā vasaras nedēļā Melnalkšņu parkā. Galvenie varoņi ir Enija, Madara, Anna, Kaspars, Sandra un Kristīne. Enija ir apsēsta ar telefonu. Madara bija ļoti viegli nokaitināma. Anna ir diezgan mierīga un draudzīga. Kasparam ļoti padodas dziedāt. Es ļoti nopriecājos, ka visiem bērniem, kuriem gadījās nelaimes ekskursijās, beigās viss izvērtās pavisam labi. Mani mazliet pārsteidza, ka stāsta tēma nebija saistīta ar grāmatas nosaukumu. Īpaši smieklīgi man likās ka, zēni ielaida peldbaseinā pīles. Ja es tur būtu, es vārtītos pa zemi no smiekliem! Man gan bija drusku žēl baseina pārvaldnieka, ka baseinā radās "maza" problēmiņa. Šajā grāmatā mana mīļāka daļa ir pēdējā nometnes diena, īpaši "Lapsu" un "Vilku" kombinētā komanda.
Es nespēju noticēt, ka viens zēns dabūja visiem biļetes uz akvaparku. Kā man tas patiktu! Es ieteiktu šo grāmatu lasīt cilvēkiem, kuriem patīk lasīt piedzīvojumu pilnas grāmatas un arī cilvēkiem, kuriem īsti nepatīk lasīt, jo tā ir viegli lasāma un tajā ir intriģējoši piedzīvojumi. Manuprāt, autore vēlējās grāmatā pateikt, ka bērni ir katrs ar savām īpašībām, hobijiem un vēlmēm. Ja es varētu ko mainīt šajā stāstā, tad es mainītu "Vilku" un "Lapsu" strīdu.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es gribētu būt Enija, jo viņa ir drusku līdzīga man... Enija bieži skatās telefonā, un es arī gribētu mazliet biežāk skatīties. Lai gan es varbūt arī negribētu... Vispār man grūti pateikt, kāpēc es izvēlējos tieši Eniju no visiem cilvēkiem. Man viņa gan patika, bet ik pa brīdim ne visai. Pat ja viņa bija diezgan augstprātīga, Enija tik un tā ir un paliks mans mīļākais tēls. Ja es būtu Enija, tad es necenstos saukt nezin kādus spokus, garus un daudz ko tamlīdzīgu. Man ļoti gribētos mainīt arī to, ka viņa bija galvenais bērns, kurš izraisīja ķīviņu. Man nepatika, kā Enija arī lielījās ar to, ka viņai ir tas, kas citiem nav. Es censtos nebūt tik augstprātīga kā Enija. Lai gan viņa varēja būt vai visjaukākais cilvēks uz pasaules, viņa varēja būt arī nejaukākais cilvēks uz pasaules. Manuprāt, smieklīgākais un uzjautrinošākais Enijas gājiens ir pietiekami lielais ķīviņš un viņas negantības ar Roberta cepures veidošanu.