Aija Ambaine

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Es lasīju Dainas Ozoliņas grāmatu “Vilkaču meža gids”. Stāsts norisinās Mežkalnē, kur ir vispārdabiskākās būtnes visā pasaulē! Stāsts ir par parastiem jauniešiem, kuri atklāj visdažādākos noslēpumus: kā uzrodas astoņkāja Iku Turso mazdēls vai viltus vilkaču bariņš, kā skolā sāk norisināties briesmu lietas un vēl citi notikumi. Izmeklēšanas laikā kāds iekuļas nepatikšanās. Grāmatas galvenie varoņi: Mārtiņš ir pārgalvīgs, Jānis ir ļoti uzticams, Ludvigs ir lapsa, Ralfs ir negants, Irbe ir gudra, vecmāmiņa ir stingra. Man patika šīs grāmatas žanrs, un es labprāt lasītu vēl šāda veida grāmatas. Vēl man patika ilustrācijas, kas, manuprāt, ir mākslīgā intelekta bildes. Man nepatika ķekatas un Ziemassvētku tirdziņš, jo notikumi abos pasākumos nebija patīkami. Dažas ilustrācijas bija drusku biedējošas. Es nobijos, ka vecmāmiņa sūtīs Mārtiņu uz internātskolu... Helsinkos! Es pat nezināju, kas ir internātskola! Tieši tāpēc tas ir jauns vārds manai vārdu krātuvei. Es ieteiktu lasīt šo grāmatu tiem, kuri nebaidās no visādām ilustrācijām un bildēm, bet neieteiktu lasīt tiem kuri ļoti viegli notic un baidās no visādām lietām. Es gribētu autorei pajautāt, kādā laika periodā notiek stāsts. No šīs grāmatas var mācīties, ka nevajag darīt kaut ko, ja zina, ka tas var beigties ar slikti, ja vien nav ārkārtas gadījums kur uz spēles likta Tava un citu drošība.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Mans izvēlētais tēls ir Mārtiņš. Man patiktu būt Mārtiņam, jo viņš ir ļoti atjautīgs un viņš nebaidās no visādām meža būtnēm. Man vislabāk patika, ka Mārtiņš ir gatavs uz visu, lai iekļautos ar savā ģimenes lokā un ka viņš zin it visu par visu Mežkalni. Es gribētu būt Mežkalnes meža gide, jo tas ir liels piedzīvojums, kur katrā reizē var atklāt kaut ko jaunu un piedzīvot to kas nekad nav piedzīvots. Es gribētu mainīt to, ka pūķošanās sacensības notika tajā dienā, kad parādijās Iku Turso mazdēls un izjauca sacensības. (Iku Turso mazdēls-liela jūras radība). Es gribētu, lai Mārtiņš uzlabo attiecības ar vecmāmiņu un lai Mārtiņš vairāk iesaista Irbi.(Irbe-Mārtiņa māsa) Vēl es gribētu, lai Mārtiņš kaut ko iemācās no visiem savās ekspedīcijās.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Es lasīju Žanetes Lazdovskas grāmatu “Meitene zilā kleitiņā”. Galvenie varoņi ir dažādi: Beatrise ir smieklīga, Agnese ir bailīga, Deina ir spoks, Dmitrijs ir aptracis večuks un Paula visu Beatrises klasi apceļ. Stāsts norisinās no ziemas vidus līdz vasaras beigām parastā pilsētā. Grāmatā ir stāstīts par ugunsgrēku, kurš notiek ziemas vidū, jo “nejauši” ir aizdegušās eglītes svecītes. Svecītes aizdedzināja Dmitrijs. Visa ģimene nomira, bet meitene Deina paliek šajā pasaulē un kļūst par spoku, kuru neviens neredz, izņemot Beatrisi... un pēdējās lappusēs arī Dmitrijs. Beatrise, Deina un Agnese visu vasaru atgādina Dmitrijam par izdarīto. Tas bija tik smieklīgi! Kādu laiku es pat ticēju lietām kā raganu stundai, zagļiem, kas atnākuši tieši pēc tevis... un vēl kaut kam. Es pat nezinu, kāpēc! Man ļoti patika viesošanās pie Dmitrija... visas reizes! Man tas pat neapnīk! Ja es būtu autore, es mainītu to, ka Beta pateica Dmitrijam savus personas datus. Droši vien arī to, ka Dmitrijs redzēja Deinu. Es ieteiktu lasīt šo grāmatu cilvēkiem, kuri uzreiz nenotic, ko viņiem saka, bet visu pārbauda. No šīs grāmatas var mācīties, ka vajag noticēt sev, pat tad, ja to ir pietiekami grūti izdarīt. Tāpat es iemācījos, ka nav jābaidas no lietām, par kurām es zinu, ka tās nav īstas.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es gribētu būt Beatrise jeb Beta, jo man patiktu spēja ātri noreaģēt īstajā brīdī. Man gribētos arī būt galvenajai varonei. Es labprāt gribētu iejusties arī citos tēlos, tomēr beigās es izvēlējos Beatrisi. Beatrise ir jauka, izpalīdzīga, smieklīga, bailīga, drosmīga un ar milzīgu fantāziju. Man liktos gan bailīgi vienīgajai redzēt spoku, gan arī ļoti noderīgi. Mani pārsteidza Betas rīcība vairākos brīžos. Piemēram, kad viņa izglāba slīkstošu Paulu, kad viņa špikoja no “Lauras” un citās reizēs. Man tāpat kā Betai patiktu Deinas kompānija, kura ir forša sarunbiedrene un draudzene. It īpaši, ja es ticētu lietām, kā raganu stunda, zagļiem, kuri nez no kurienes uzrodas tieši pēc tevis... un kam vēl tik viņa neticēja! Tas izklausījās pat drusku ticami - varbūt dažiem nē, bet man diezgan. Man patika, kā Beatrise, Agnese un Deina kopā izjokoja Dmitriju. It īpaši, kad viņas uztaisīja cilvēku siluetu, kāds viņš bija atnācis ugunsgrēka naktī. Nuu... arī mazās ziemassvētku eglītes jociņš, kad Dmitrijs gandrīz panāca, lai viņam notiek tas pats, kas ģimenei, kura nomira ugunsgrēkā. Grāmatas beigās man kļuva Betas žēl, jo Deina izgaisa. Tomēr es priecājos, ka Deina iemācīja Beatrisei noticēt pašai sev.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Es lasīju grāmatu "Baseina pārvaldnieks medī pīles". Grāmatā ir stāstīts par bērnu vasaras nometni, kurā notiek milzumlieli piedzīvojumi! Kāds kaut kur iestrēgst, kāds izlemj saukt spoku un kas tik vēl nenotiek! Es esmu bijusi nometnē, bet ne nakts, tādēļ man bija vēl interesantāk lasīt. Stāsts norisinās vienā vasaras nedēļā Melnalkšņu parkā. Galvenie varoņi ir Enija, Madara, Anna, Kaspars, Sandra un Kristīne. Enija ir apsēsta ar telefonu. Madara bija ļoti viegli nokaitināma. Anna ir diezgan mierīga un draudzīga. Kasparam ļoti padodas dziedāt. Es ļoti nopriecājos, ka visiem bērniem, kuriem gadījās nelaimes ekskursijās, beigās viss izvērtās pavisam labi. Mani mazliet pārsteidza, ka stāsta tēma nebija saistīta ar grāmatas nosaukumu. Īpaši smieklīgi man likās ka, zēni ielaida peldbaseinā pīles. Ja es tur būtu, es vārtītos pa zemi no smiekliem! Man gan bija drusku žēl baseina pārvaldnieka, ka baseinā radās "maza" problēmiņa. Šajā grāmatā mana mīļāka daļa ir pēdējā nometnes diena, īpaši "Lapsu" un "Vilku" kombinētā komanda.
Es nespēju noticēt, ka viens zēns dabūja visiem biļetes uz akvaparku. Kā man tas patiktu! Es ieteiktu šo grāmatu lasīt cilvēkiem, kuriem patīk lasīt piedzīvojumu pilnas grāmatas un arī cilvēkiem, kuriem īsti nepatīk lasīt, jo tā ir viegli lasāma un tajā ir intriģējoši piedzīvojumi. Manuprāt, autore vēlējās grāmatā pateikt, ka bērni ir katrs ar savām īpašībām, hobijiem un vēlmēm. Ja es varētu ko mainīt šajā stāstā, tad es mainītu "Vilku" un "Lapsu" strīdu.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es gribētu būt Enija, jo viņa ir drusku līdzīga man... Enija bieži skatās telefonā, un es arī gribētu mazliet biežāk skatīties. Lai gan es varbūt arī negribētu... Vispār man grūti pateikt, kāpēc es izvēlējos tieši Eniju no visiem cilvēkiem. Man viņa gan patika, bet ik pa brīdim ne visai. Pat ja viņa bija diezgan augstprātīga, Enija tik un tā ir un paliks mans mīļākais tēls. Ja es būtu Enija, tad es necenstos saukt nezin kādus spokus, garus un daudz ko tamlīdzīgu. Man ļoti gribētos mainīt arī to, ka viņa bija galvenais bērns, kurš izraisīja ķīviņu. Man nepatika, kā Enija arī lielījās ar to, ka viņai ir tas, kas citiem nav. Es censtos nebūt tik augstprātīga kā Enija. Lai gan viņa varēja būt vai visjaukākais cilvēks uz pasaules, viņa varēja būt arī nejaukākais cilvēks uz pasaules. Manuprāt, smieklīgākais un uzjautrinošākais Enijas gājiens ir pietiekami lielais ķīviņš un viņas negantības ar Roberta cepures veidošanu.