Jēkabs Zilgalvis

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Man nepatika tas, ka Kikai Mikai nokrita metalofona vālīte, bet man ļoti patika, ka zēns pacēla un pasniedza viņai vālīti.
Autors vēlējās man pastāstīt, ka no skatuves un uzstāšanās nav jābaidās. Es no šīs grāmatas iemācījos to, ka no skatuves nav jābaidās. Līdzīgā situācijā, ja es arī būtu vistuvāk, es arī palīdzētu kādam, kuram nokritis mūzikas instruments.
Manuprāt, “lampu drudzis” rodas, ja uzstājas pirmo reizi mūžā, bet jau pēc vairākiem koncertiem to būtu vieglāk pārvarēt. Man nav bijis “lampu drudzis”, bet manai mammai gan. Man pašam negribētos uzstāties ar mūzikas instrumentu, bet labāk spēlējot teātri. Man gribētos kādā ludziņā spēlēt galveno lomu.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Uz vienu dienu kļūstot par šīs grāmatas varoni, es vēlētos būt Kikas Mikas tētis, jo es gribētu nokļūt tai koncertā, kur Kikas Mikas tētis uzvilka savu īpašu kreklu un kārtīgi iztrakojās.
Ja es būtu Kikas Mikas tētis, tad es pirms meitas koncerta aizietu apskatīties, kā manai meitai iet un, ja viņa justos nobijusies, tad es viņu uzmundrinātu. Varbūt es nesēdētu pie skatītājiem, bet paliktu aizkulisēs, lai viņu atbalstītu.
Es negribētu neko mainīt tēta attiecībās ar citiem grāmatas tēliem. Uzskatu, ka Kikas Mikas tētis ir ļoti mīļš, jauks un gādīgs pret savu ģimeni un laipns pret citiem cilvēkiem.