Elizabete Skromule

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Mamma - Vai bija kas tāds, kas Tev īpaši patika vai nepatika?
Elizabete - Man patīk, kā iekārtota zirnekļa māja. Tā ir diezgan savāda. Paskaties - katliņš, karote, pat bilde, tējkanna, krūze un katla vāks! Bet man nepatika tas, ka skudras leca Uvim virsū.

M. - Kāpēc Uvim sākumā nesanāca sadraudzēties ar citiem?
E. - Viņam nesanāca, jo tie nebija kā viņš. Viņi bija citādāki, tāpēc ka viņus ir savādāk audzinājuši. Piemēram, runcim ļoti patīk kāpt kokos, bet surikats nemāk kāpt kokos.
Vēl viens iemesls ir tas, ka surikats var saplēst zirneklim tīklu un viņš var viegli to zirnekli nobeigt, un zirneklis droši vien baidās. Arī skudras Uvis var nospiest vai citādi nodarīt pāri. Ja ir bailes, tad draudzība īsti nevar notikt. Draudzība nevar notikt, ja nodara pāri otram. Draudzība var būt, kad var sarunāties, visu apspriest, kad ir daudz kā kopīga.

M. - Kā Tev šķiet, ko autors gribēja mums pateikt?
E.- Es domāju, ka autors šo grāmatu uzrakstīja, lai mēs saprastu, ka draugus atrast nav grūti. Tikam pašam vajag būt draudzīgam.

M. - Par ko šī grāmata Tev lika padomāt?
E. - Ir diezgan grūti, ja esi vientuļš. Ja tev ir draugi, tu vari ar tiem spēlēties. Ar draugiem var taisīt kaut ko jaunu. Var būt tādas dienas, kad jums ir lieli plāni, esat nolēmuši kaut ko izveidot, jums ir daudz kas jādara. Tad ir jautri būt kopā. Bet ir svarīgi, lai jautri ir abiem. Piemēram, ja viens uztaisa joku, bet otram tas nešķiet smieklīgs, tad nav labi.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Ja es būtu surikāts, es nerautu runci ārā pa logu, bet pieklauvētu pie durvīm un pajautātu, vai varam draudzēties. Es nevis rāptos uz zirnekļa trauslā tīkla, bet apspriesties ar zirnekli, lai paprasītu atļauju draudzēties. Un vēl es paskatītos uzmanīgāk, uz kā es sēžos vai kāpju. Jānāk ar mīļumu, nevis ar divu māju saplēšanu un mājdzīvnieka atņemšanu.

Mana diena būtu šāda.
Eju meklēt draugus. Ieraugu zirnekļa tīklu.
Saku: “Zirneklīt, vai būsi mans draugs?”
“Jā, būšu.”
Ejam kopā pie skudrām.
“Ei, skudriņas, vai būsiet mūsu draugi?”
“Jā, būsim.”
Ejam tālāk.
"Tuk, tuk, tuk! Vai drīkstam draudzēties ar Jūsu runci?”
“Jā, varat.”
Cik jauki, man ir jauni draudziņi!

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Mamma - Vai Tev patika šī grāmata?
Elizabete - Man patika šī grāmata, jo bija ļoti smieklīgas ačgārnās lietas. Taču bija daudzas situācijas, kas man vispār nepatika. Piemēram, ja cilvēki nevis apskautos, bet kautos, nevis sveicinātos, bet rādītu mēli, tas būtu ļoti nepieklājīgi.
Pavisam traki būtu, ja zobi sāpētu nevis no konfektēm, bet gan no dārzeņiem. Man tas nepatiktu, jo man garšo dārzeņi.
Vēl bija situācija, kad bērni apmainījās vietām ar pieaugušajiem. Bet mēs taču nezinām, kas darbā ir jādara. Kaut kas var noiet greizi. Piemēram, ja tu strādā kā pavārs - cilvēki kaut ko pasūtītu no ēdienkartes, bet tu nemācētu to uztaisīt un ēdiens būtu sadedzis vai vispār neēdams, vai indīgs. Bet, ja vecāki ietu uz bērnudārzu, tas būtu garlaicīgs bērnudārzs.
Ja istaba būtu nevis jāsakārto, bet jāsavanda, tad viss smirdētu un būtu pretīgi. Atkritumi būtu visur, piemēram, izlietnē. Tad mēs tajā nevis nomazgātu rokas, bet tās sasmērētu un pēc tam ēstu ar netīrām rokām un visur būtu mikrobi. Un tad var saslimt, un tad jāiet pie ārsta. Bet ārsti taču būtu bērni. Jo īstie ārsti ir kur? Bērnudārzā vai skolā.

Mamma - Kā Tev šķiet, ko autors gribēja pateikt?
Elizabete - Man liekas, viņš gribēja pateikt, ka nevajag pārspīlēt un gribēt, lai viss būtu ačgārni, citādi apkārt būtu īsts juceklis.

Mamma - Kāpēc juceklis ir slikts?
Elizebate - Jo tad viss kļūst pilnīgi nesaprotams. Cilvēkam ir vajadzīgi noteikumi, jo tie dod drošību, kārtību un mieru.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Ja es būtu Jannis, es rīkotos savādāk. Es ēstu daudz mazāk saldumu. Man vajadzētu ēst veselīgāk, piemēram, daudz dārzeņu un augļu, nevis klausīt Čapu un viņa ieteikumus par noteikumu maiņu. Nesalabot zobus, kad tie jau tāpat sāp un ēst vēl vairāk saldumu - tas taču vispār ir absurds! Ja sāp zobs, situācija tāpat jau ir ļoti slikta, bet to pataisīt vēl sliktāku - vispār kaut kas traks! Tā vietā, lai ietu pie zobārsta, Jannis pats grib labot zobus zobārstam. Un vispār viņš veselas grāmatas garumā runā ar savu draugu Čapu par to, kādas muļķības sastrādāt, nevis vienkārši aiziet pie zobārsta. Padomā - viņi izdomā veselu sarakstu ar lietām, kā mainīt pasauli, kad vajadzēja vienkārši aiziet pie zobārsta.
Ja es vienu dienu būtu Jannis, es to izmantotu, lai aizietu pie zobārsta. Pēc tam es parunātu ar Čapu par to, ka pārāk daudz ačgārnību radītu pārāk lielu jucekli.