Elza Kravale

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

M: Ko domāji par grāmatu?
E: Man patika! Man ļoti patika! Man patika tā mīla, un arī bija smieklīgi kā viņi lamājās un stīdējās. Un vispār bija ļoti interesanti, ka tie visi ir priekšmeti virtuvē. Es tagad domāju, kā ir mūsu virtuvē - vai tur arī visi sastingst tad, kad mēs ienākam virtuvē. Un vai tad, kad es ņemu, piemēram, Aktimelu, vai pārējie domā "nē, manu brāli tūlīt izdzers". Es tagad vairs nevarēšu neko leduskapī ņemt, man būs žēl.
M: Es jau domāju, ka viņi tieši priecājas un tas ir gods, ka var izpildīt to pienākumu, kam viņi ir radīti. Žēl būtu, ja nevienam nevajadzīgs stāvētu ledusskapī un pūtu.
E: Nu jā... Vēl interesanti bija par to raganas māju. Mēs arī varētu aizbraukt uz Kanāriju salu un aiziet ekskursijā uz to māju. Smieklīgi, kā vinai taisīja pedikītu, tāpat kā, kad tu mērcē kājas un vīlē nagus un smērē krēmu.
M: Vai tadman arī kājas ar tik trrakiem nagiem un izstaipītu ādu?
E: Nu tik trakas varbūt nē... Bet pedikīru tāpat vajag.
M: Kurš tev bija vismīļākais stāsts?
E: Es nevaru izdomāt - vai nu par kefīru un bietēm, vai arī par vaskadrānas gailīti un pērļu vistiņu. Jo tie abi bija par mīlu un man ļoti liels prieks, ka beigās viņi bija kopā. Es gribētu, lai arī pārējām lietām uzrastos pāris un visi būtu laimīgi.
M: Bet viņi jau var būt visi draugi un būt laimīgi tāpat. Redzēji, cik interesanti visiem gāja - balītē un brīnoties par mušu...
E: Nu jā, bet bet viņi var būt gan draugi, gan aprecēties. Jo precēties ir skaisti - es arī gribētu precēties!

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

M: Kāds grāmatas tēls Tu gribētu būt?
E: Es gribētu būt pērļu vistiņa?
M: Kāpēc?
E: Jo viņa ir ļoti skaista?
M: Kāda viņa izskatās?
E: Nezinu, laikam tāda zelta krāsā ar pērlītēm.
M: Vai tu zini, ka pērļu vistiņas pastāv īstenībā un izskatās citādākas nekā tu iztēlojies?
E: Tiešām? Parādi!
///Mamma parāda telefonā///
E: Aaa.... Tiešām - kā parasta vistiņa, tikai tādām pumpiņām kā pērlītēm. Nu tādā gadījumā varbūt labāk es gribētu būt tā biešu burciņa no pirmā stāsta.
M: Kāpēc?
E: Jo viņa bija ļoti jauka un smaidīga. Un nekas, ka viņa bija apaļa un nebija tik smalka kā kefīrs, kefīrs tāpat viņā iemīlējās.
M: Kā tu domā - kāpēc? Kas kefīram biešu burciņā iepatikās?
E: Nu, es domāju, ka tas, ka viņa bija smaidīga un draudzīga. Viņa neuzvienu nedusmojās, nestrīdējās tā, kā citi. Visiem jau patīk būt kopā ar priecīgiem cilvēkiem.
M: Bet priecīgie cilvēki arī reizēm bēdājas.
E: Jā... Bet kā tu vinmēr saki - jācenšas priecāties par to, kas tev ir, nevis skumt par to, kā tev nav.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Mamma: Ko tu domāji par grāmatu?
E: Man grāmata patika, bet bija ļoti jocīgi klausīties.
M: Jocīgi? Kapēc?
E: Jo Pauls ir tik līdzīgs Oskaram (brālim) - viām arī ļoti patīk skatīties telefonu, tu viņam reizēm atļauj, bet reizēm tev kaitina, ka viņs skatās telefonā, tad viņš paslēpjas un skatās. Un Lego viņam ļoti patīk. Un arī slinko, kamēr tu kaut ko krāmē. Un īstenībā arī tu esi kā Paula mamma, jo citreiz nevari izturēt, ka Oskars neklausa, un citreiz esi vēl dullāka pat par viņu - arī gribi kaut kur braukt, palikt teltī.
M: Var teikt, ka grāmata sarakstīta par mums!
E: Jā, tā var teikt!
M: Ko vēl vari pastāstīt par Paulu? Vai spēli?
E: Nu man jau liekas, ka tā konsole tāds pats telefons vien bija, jo tur tāpat bija spēlīte un ekrāns. Vienīgi labi, ka tur nevienu nešāva un nebija nekādi zombiji. Tur tā spēlīte bija labāka, jo, piemēram, pirmajā līmenī bija jāmeklē labie darbi un jāpalīdz, līdzīgi, kā dabaszinību spēlē Oskara mājasdarbā, kur bija jāvāc mežā mēsli un jāšķiro. Pēdējā līmenī bija jāatceras, tas trenē atmiņu tā, kā mēs reizēm sēlējam ar mazajām mantiņām , kad tu kādu noņem un man jāatceras, kura ir pazudusi.
M:Kā domā - labāk spēlēt tādu spēli, vai tomēr labāk īstajā dzīvē spēlēties?
E: Noteikti īstajā dzīvē, jo tad nebojājas acis un prātiņš.
M: Tad tomēr reizēm dzirdi, ko mamma tev saka..
E: Un īstajā dzīvē, kad tu kaut ko apēd, tu taču spēlē to nevari sagaršot un nemaz nesaproti, vai tev tas garšo vai negaršo. Un draugus jau arī iepazīt var tikai dzīvē.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

M: Kurš grāmatas tēls Tu gribētu būt?
E: Nuuu... Laikam Pauls, bet tas būtu jocīgi, jo tad tev būtu divi bērni kā Oskars. Bet Paulam man gribētos būt, jo viņš darīja interesantas lietas - brauca uz festivālu, nakšņoja teltī pie jūras, palīdzēja omei dārzā, man jau arī ļoti patīk palīdzēt Bubai (omei) dārzā, bet pat tad, ja es būtu Pauls, es tāpat noteikti ēstu sautējumu, jo tas man ļoti garšo.
Tad es iedomājos, ka es varētu būt tās draudzenes Ilzes vīrs, jo man viņš likās smieklīgs, bet vieniīgi, man negribas, lai man nav matu...
M: Nav matu? Kur tad tur bija teikts, ka viņam nebija matu?
E: Nu, es jau tev teicu, ka man likās, ka grāmata ir gandrīz kā par mums rakstīta, tāpēs es iedomājos, ka Ilze ir kā tava draudzene Karīna un tas Ilzes vīrs ir kā Karīnas vīrs. Un viņam taču nav matu!
M: Ak šausmas! Tādā gadījumā tik tiešām neesi Ilzes vīrs, lai tev var pīt bizes! :D
Ja Tu būtu Pauls, ko Tu darītu citādāk?
E: Es mammu vairāk samīļotu!

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Mamma: Nu, stāsti - ko domā par grāmatu?
Elza: Man ĻOTI patika grāmata! Man vispār patīk dzīvnieki. Īpaši kaķi un vilki. Un bildes grāmatā bija tik skaistas! Nūuuu... tikai nepareizas!
M: Nepareizas? Kāpēc?
E: Nu, piemēram, Kara ir vārna, bet zīmējumā ir kaut kāds ērglis, garastēm zīmējumā bija īsas astes, dažās bildēs Lilijai un Anabellai bija gaiši mati, citās tumši un ezis sprauda grāmatas uz adatām, bet bildē viņam bija mugursoma. Un vispār par ezi... Eži nedrīkst dzert pienu, tā vismaz tu man stāstīji, tad viņi var nomirt un arī sēnes un citas lietas viņi īstenībā uz adatām nesprauž.
M: Tā jau, meitiņ, ir grāmata un grāmatās var notikt visādas lietas, kas dzīvē nav, piemēram, ar vienu Melno grāmatu izdzēš citas grāmatas.
E: Jā, tas gan bija interesanti. Brālis noteikti būtu priecīgs, ja viņam tajā brīdī būtu atvērta matemātikas grāmata.
M: Taisnība! :D Ko tu varētu no šīs grāmatiņas iemācīties?
E: Nuuu... Es varētu iemācīties, ka labiem cilvēkiem ir draugi. Bet sliktiem nav tā, kā vilkam. Nu, vienīgi sekotāji internetā viņam bija. Bet internetā jau visādas muļķības cilvēki skatās. Tas, ka cilvēki noskatās kaut kādu video jau nenozīmē uzreiz, ka tas ir jauns draugs. Var jau noskatīties un nodomāt, cik muļķīgs video.
M: Tā ir! Internetā ir gan labas lietas, gan sliktas. Pašai jādomā ar savu galvu! Kura vieta grāmatā tev patika vislabāk?
E: Man patika tur, kur vilku saķēra un vinš tā... agahrrr... graa...
M: Gārdza!
E: Jā - gārdza. To tu smieklīgi izlasīji!

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

M: Kurš grāmatas varonis tu gribētu būt?
E: Es gribētu būt vilks!
M: Vilks? Tiešām? Bet viņš taču bija sliktais! Un Tu priecājies, ka viņu saķēra!
E: Jā, bet man vilki ļoti patīk un viņam bija visādas interesantas lietas, piemēram neradzamības apmetnis. Un, ja es būtu vilks, es darītu blēņas tikai līdz man kāds aizrādītu, tad es vairs nedarītu...
M: Jā! Kātad! Kāpēc tad tagad tu nepārstāj blēņoties, kad es vai kāds cits tev aizrāda?
E: Nu, jo es taču neesmu vilks! Es noteikti nezagtu gramatas. Labi, ka var paņemt bibliotēkā, izlasīt un atdot - tad nav jāmaksā nauda, nav visi plaukti mājās piebāzti ar grāmatām, atdod atpakaļ un ņem citu, kuru gribi. Un labi, ka bibliotēkas ir vairākas, jo, piemēram, mēs arī ejam uz vairākām bibliotēkām, bet mūsējā ir vistuvāk. Citiem cita bibliotēka ir vistuvāk - tā ir ērti. Ja būtu tikai viena bibliotēka, tad tur būtu miljons cilvēku un būtu jastāv rindās vēl vairāk nekā tagad.
M: Kāpēc negribēji būt Bubass? Tev taču kaķi arī ļoti patīk!
E: Jā, bet man žēl vilku, ka viņš ir tik dusmīgs par niekiem. Un, ka viņam nav draugu. Un es domāju, ka, ja viņam būtu kāds draugs, ar kuru varētu parunāties, tad viņš kļūtu labāks un varbūt nedusmotos uz visiem.