Gabriela Macanova
6 gadi, Olaine
Mani sauc Gabriela Macanova. Man ir 6 gadi. Es tikko pabeidzu pirmsskolu, un drīz jau būšu pirmklasniece. Mans bērnudārzs atrodas skolā, tāpēc es jau varēju justies kā skolniece. Pirmsskolā man patika zīmēt, mācīties latviešu valodu, rakstīt burtus un lasīt grāmatas. Protams, man arī ļoti patika pastaigāties bērnu laukumiņā un garšīgi paēst skolas ēdnīcā. Man nepatīk troksnis skolā un tas, kā lielie skolēni skrien un nemācās. Brīvajā laikā man patīk sportot, pastaigāties ar draugiem, iepazīt jaunus draugus, ciemoties pie vecmāmiņas, ostīt ziedus un dejot.
Iesniegtās recenzijas
Kas par smaku? Aizvēstures pilsētas detektīvi
1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu
Man ļoti patika grāmatas skaistie zīmējumi. Vēl man patika, ka detektīvi tika galā ar uzdevumu un atrada vainīgo. Man arī likās jautri, ka Zigis ēda kāpostu, karājoties kokā ar galvu uz leju.Man bija nepatīkami lasīt par Hipo kungu. Un pat ja viņš ir tikai trokšņu meistars, manuprāt, viņš tomēr ir purkšķis!
Es domāju, ka galvenā grāmatas doma ir tāda: īstiem detektīviem jābūt gudriem un nedrīkst padoties, pat tad, ja vairs nav nevienas idejas.
2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā
Es gribētu uz vienu dienu būt Dina, jo viņai patīk visu pierakstīt kladē un pētīt. Viņa ir gudra. Man arī patīk ēst burkānus!Ja es varētu kaut ko mainīt grāmatā, tad gribētu, lai Zigis būtu mazliet nopietnāks.
Bizbizmāsiņa
1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu
Man patika, kā mārīte sadraudzējās ar meiteni Tīnu un viņas kļuva par māsām.Man nepatika maijvaboles — tās bija ļaunas un lielījās ar saviem stāstiem.
Es domāju, ka autora galvenā doma ir tā, ka nav jāskumst, ja kāds negrib ar tevi runāt vai spēlēties, jo vienmēr atradīsies kāds, kam tu patiksi.
2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā
Es gribētu būt mārīte, jo viņa var lidot. Es gribētu, lai arī mani ņem rokās un aiznes uz jaunām vietām. Man patīk pašai atrast mārītes, noglāstīt tās un skatīties, ko viņas dara.Es domāju, ka vajadzētu mainīt maijvaboles uzvedību — tām jābūt laipnākām.
Jukī muzejā, 2
1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu
Man patika, ka muzejā bija milzīgas caurspīdīgas ieejas durvis, un vēl man patika, ka draugi nogaršoja šokolādes ugunskuru. Es ar prieku spēlētu tenisu ar vardi un sienāzi, kuri bija uzzīmēti uz gleznas.Man nepatika, ka muzejā bija glezna, kurā bija attēlots viens sunītis uz sēnes. Viņš bija viens pats, un viņam bija skumji. Man ir tikai viens jautājums: Kā suns varēja uzkāpt uz sēnes, ja viņš ir lielāks par to?
Man šķiet, ka autors vēlējās parādīt, ka ir gan jautras, gan skumjas gleznas, bet tās visas ir svarīgas un pret tām jāizturas ar cieņu.
2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā
Es vēlētos būt Jukī. Viņš ir mazs, aktīvs un viņam patīk doties izbraukumos. Viņam patīk valkāt cepuri, un man patīk valkāt keponu. Es gribētu, lai vectēvs Bīra Bo arī būtu jauns kā Jukī un Ulla. Un vēl – es domāju, ka par biļetēm uz muzeju vajadzēja maksāt vectēvam Bīra Bo, jo Jukī vēl ir students un nestrādā, bet Ulla ir meitene, par meitenēm ir jārūpējas.
Divi brāļi. Piedzīvojumi mežā
1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu
Man patika, kā brāļi Varis un Tedis, sadraudzējās ar meža dzīvniekiem un rūpējās par tiem. Zēni bija drosmīgi un atbrīvoja pīli no raganas. Bet visvairāk es gribētu tādu pašu burvju pulti, kādu viņiem pateicībā uzdāvināja lielais zaķis.Man nepatika, ka viņi paņēma gabaliņus no raganas jumta, jo jumts var salūzt, un ragana paliks bez mājām. Katram vajadzīga māja. Un vēl es domāju, ka brāļiem nevajadzēja vieniem doties mežā meklēt mammu.
Es domāju, ka autora galvenā doma ir tāda — nedrīkst iet vienam mežā bez vecākiem, un, ja esi mežā, tad jābūt saudzīgam pret dabu un dzīvniekiem.