Everīne Ilstere

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Es izvēlējos lasīt šo grāmatu, jo es pabeidzu pirmo klasi un gribēju uzzināt kāpēc Olei Bolei gribējās iet uz skolu.
Man patika, ka Ole Bole ir tik uzmanīga un visu skatās un klausās, kas apkārt notiek un grib uzzināt vairāk un vairāk. Man patika, ka Ole Bole gāja uz dejām, jo viņai patika dejot ar skolotāju un Ole Bole varēja rādīt pārējiem bērniem dažādus deju soļus.
Man nepatika, ka Ole Bole saslima, jo slimot nav jautri, bet bija jauki, ka viņas vecākais brālis, tāpat kā mans vecākais brālis, kad es slimoju, iedeva Olei Bolei savu rotaļlietu ar ko paspēlēties.
Es domāju, ka autore gribēja pastāstīt, ka kamēr mēs kādā vietā neesam bijuši un to nepazīstam, tā var likties bailīga, bet īstenībā tur nekā bailīga nav. Tā kā Ole Bole uz skolu gribēja iet, jo brālis jau skolā gāja un stāstīja viņai savus piedzīvojumus, bet tad kad Ole Bole ieraudzīja skolu viņa nobijās, jo domāja ka tik lielā skolā var pazust un nevarēja saprast vai viņa varēs atvērt lielās skolas durvis. Tad, kad viņa ieraudzīja, ka no skolas iznāk citi bērni, kuri ir priecīgi, tad arī Ole Bole saprata, ka apmaldīties skolā nebūs nemaz tik viegli un lielās durvis var atvērt. Viņa saprata, ka nevar sagaidīt kad varēs iet uz skolu.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es gribētu būt Oles Boles vecākais brālis, jo viņš jau iet skolā, daudz zin par skolu un vienmēr skolā saņem desmitniekus. Brālis ir ļoti gudrs, viņš jau zin kādas sēnes ir ēdamas, zin ka gājputni lido kāšos. Sēņojot brālis salasīja daudz sēnes, es arī gribētu iet sēņot. Brālis mācēja arī peldēt, es arī gribu iemācīties peldēt. Brālis prata arī piedalīties kartupeļu talkā un lasīt kartupeļus. Man patika, ka brālis bija tik jauks, ka iedeva rotaļlietu Olei Bolei ar kuru paspēlēties, kamēr viņa slimoja.
Es šajā grāmatā neko negribētu mainīt, bet es gribētu redzēt vēl stāstus, kuros Ole Bole dodas uz vingrošanas nodarbībām, kurās taisītu špagatus, tiltiņus un ritentiņus. Vēl es gribētu redzēt, kā Ole Bole dodas uz zīmēšanas nodarbībām, kurās viņa zīmētu sevi, brāli, mammu, tēti, vecmāmiņu un vectētiņu. Gribētu redzēt, kā viņa spēlējas bērnu rotaļlaukumā - šūpojas, rāpjas, brauc no slīdkalniņa.
Es gribētu izlasīt grāmatiņu par Oli Boli, kad viņa jau iet skolā, es gribētu uzzināt kādi piedzīvojumi viņai tur būs.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Kad man šo grāmatu parādīja, es domāju, ka Pauls spēlēs dažādas spēles, piemēram augstāk par zemi, cirku, bet izrādījās ka viņš spēlēja spēļu konsoli.
Man patika ka Pauls grāmatā spēlēja konsoli, jo tur nebija ļaundaru kā citās spēlēs. Man patika, ka grāmatā Paula mamma aizveda Paulu uz festivālu, jo tur Pauls varēja klausīties mūziku spēlējoties rotaļlaukumā un varēja iepazīties ar citiem bērniem. Vēl man patika, ka Pauls aizbrauca peldēties un varēja pamācīties, kā makšķerēt. Man patika, ka Pauls spēlēja konsolē spēli kura bija līdzīga īstenībai - piemēram pirmajā līmenī bija jāizdara labi darbi - Pauls palīdzēja neredzīgam cilvēkam, aplēja puķes, salaboja kafejnīcas logu ar līmlenti un savāca izmētātos atkritumus.
Man nepatika, kad mamma atņēma Paulam telefonu, jo sākumā domāju, ka tas nav godīgi, bet pēc tam lasot grāmatu tālāk sapratu, ka tas bija labi, jo Pauls varēja darīt daudz interesantas lietas. Man nepatika, ka Paula mamma daudz dusmojas, es gribētu, lai Paula mamma vairāk klausītos mūziku, kas viņai patīk. Vēl man nepatika, ka Pauls sameloja mammai par to, ka viņš būvē lego pilsētu, bet īstenībā spēlēja atrasto konsoli, es priecājos, ka vēlāk Pauls tomēr pastāstīja mammai par atrasto konsoli.
Es domāju, ka autores gribēja pastāstīt, ka arī spēles, kur nav kaušanās un ļaundaru var būt interesantas. Vēl arī to, ja visu dienu spēlē spēles ierīcēs, tad var palaist garām daudz notikumus sev apkārt, piemēram Pauls nebūtu iepazinies ar Liliju vai nakšņojis teltī.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es gribētu būt Lilija, jo viņai ir 9 gadi un viņa ies 3. klasē, viņa jau ir liela un daudz zin par skolu un mācībām. Viņa var pastāstīt par skolu Paulam. Es arī gribētu mācīties spēlēt badmintonu ar Paulu, kā Lilija, jo izskatījās, ka viņiem ir jautri, viņi daudz smējās. Ja es būtu Lilija, es arī gribētu, lai Pauls man iedod paspēlēt spēļu konsoli, bet man gribētos, lai man spēļu konsoli neizrauj no rokām.
Es grāmatā gribētu mainīt notikumus ar festivālu, es gribētu lai Lilija varētu braukt līdzi Paulam uz festivālu, jo tad viņi kopā varētu spēlēties rotaļlaukumā. Man arī patīk spēlēties rotaļlaukumā ar brāli. Mums ļoti patīk spēlēties rotaļlaukumā kuru mēs nosaucām par kuģīti.
Vēl es gribētu mainīt to, ka Pauls meloja mammai par to, ka viņš būvēja lego pilsētu. Man labāk patiktu, ja viņš uzreiz būtu pastāstījis mammai par atrasto spēļu konsoli un būtu uzreiz mammai pastāstījis taisnību.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Es šo grāmatu izvēlējos lasīt, jo man patika uz grāmatas vāka attēlotais vāverēns.
Grāmatā man patika kā delfīns atrada vāverēnu, jo savādāk vāverēns būtu noslīcis jūrā. Man patika, ka vāverēns kopā ar draugiem iestādīja kokus, lai veidotu mežu un visiem atkal būtu mājas kur dzīvot. Man patika, ka vāverēns atrada mammu un tēti, jo ir jauki, ka ģimene atkal ir kopā. Man patika, ka dažām lappusēm apakšā sīkiem burtiņiem bija uzrakstīts izskaidrojums, vārdiem, kurus nesapratu.
Grāmatā man nepatika, ka mežs aizdegās, jo visiem zvēriņiem bija jāpamet mājas un daudz zvēru mazuļu pazaudēja savus vecākus. Es domāju, ka autore gribēja pastāstīt, ka pasaulē notiek trakas lietas un ir labi, ka ir draugi, kuri var palīdzēt, tā kā pēc ugunsgrēka vāverēnam palīdzēja delfīns un lapsas mazulis. Vēl es domāju, ka autore gribēja pastāstīt, ka ir labi rūpēties par dabu un palīdzēt tai grūtā brīdī, tā kā pēc ugusgrēka visi lasīja mežā atkritumus un stādīja kociņus, lai atkal izveidotu mežu.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es gribētu būt mazais vāverēns. Man patika ka viņš kopā ar lapsēnu skatījās uz lukturīšiem (es tagad zinu, ka tas ir bīstami, jo var sākties ugunsgrēks), domāju, ka lukturīši izskatījās līdzīgi salūtam. Ja es būtu vāverēns, es noteikti arī palīdzētu stādīt kociņus, lai izveidotos mežs, jo katrs palīgs tik lielā darbā ir nozīmīgs. Mazais vāverēns, lai gan bija mazs, tomēr spēja paveikt svarīgu lietu. Man patika, ka vāverēns pēc ugusgrēka atrada savus vecākus, jo ir jauki, ka ģimene atkal kopā varēs pavadīt laiku, rotaļāties un darīt vēl daudz citas interesantas lietas.
Ja es grāmatā varētu kaut ko mainīt, tad ugunsgrēks nebūtu tik liels, jo es lasot grāmatas sākumu nobijos, ka vāverēna vecāki netika ārā no meža. Ja ugunsgreks nebūtu tik liels, varbūt visiem zvēriņiem nebūtu jāpamet mājas un viņi varētu palīdzēt pieskatīt dzīvnieku mazuļus, lai viņi nepazūd. Ja ugunsgrēks būtu mazāks, to izdotos nodzēst ātrāk, un arī iestādīt kociņus būtu vieglāk, jo visi nebūtu nodeguši.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Es šo grāmatu izvēlējos lasīt, jo grāmata stāsta par piedzīvojumiem ziemā un man ziemā ir dzimšanas diena.
Grāmatā man patika stāstiņš par pikniku, jo es nebiju iedomājusies, ka piknikā var iet arī ziemā. Man patika, ka vārna Kārna ziemas piknikā iemācījās, ka ziemā var sasildīties dzerot siltu tēju. Man patika arī nodaļa par rīta vingrošanu, jo daudz maža iemītnieki vingroja kopā. Man patika, kad meža iemītnieki kopā krāsoja sniegu ar krāsām, es arī gribu krāsot sniegu ar krāsām lai pēc tam pa logu varu redzēt un priecāties cik sniegs ir krāsains. Man patika ziemas pasaku Ziemassvētki, jo meža iemītnieki tiem ilgi gatavojās un svinēja visi kopā, viņi kopā dziedāja, runājās, ēda piparkūkas un dzēra liepziedu tēju.
Man nepatika, ka alnis bija saslimis, jo es domāju, ka meža zvēriņiem nevajadzētu slimot. Vēl man nepatika, ka zaķim kāja iesprūda bundžā, jo cilvēki atstāja atkritumus mežā. Es domāju, ka cilvēki tā nedrīkstētu darīt.
Es domāju, ka autore gribēja patāstīt, ka ir jauki palīdzēt citiem, jo tad arī pašam ir prieks. Piemēram, Ebe, vārna un vilks uzbūvēja aizslietni, kurā meža dzīvniekiem paslēpties no vēja. Ebe un vārna bija noguruši, bet priecīgi par padarīto darbu.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es gribētu būt meža gariņš Ebe. Ebe palīdz meža iemītniekiem, tad kad tas ir vajadzīgs. Viņš palīdzēja izārstēties alnim, tamborēja šalles meža iemītniekiem, lai viņiem būtu silti, aizveda zebieksi apskatīt pilsētu, kurā viņa nekad nebija bijusi, palīdzēja lācim doties atpakaļ ziemas miegā, izveidoja sapņu ķērāju, kad zaķim bija slikti sapņi un arī citus darbiņus, lai palīdzētu meža iemītniekiem. Ebe ir gudrs, labsirdīgs, prot izgatavot daudz dažādas lietas un vienmēr zin kā rīkoties.
Es šajā stāstā neko negribētu mainīt. Ja es būtu Ebe, es gribētu pastāstīt par saviem piedzīvojumiem arī pavasarī. Jo katram gadalaikam ir savas lietas, ko tad var darīt. Es domāju, ka Ebem patiktu priecāties par pavasarī redzamajām puķītēm un kokiem, kuriem sāk augt lapas. Viņš varētu palīdzēt meža zvēriem pierast pie izmaiņām. Tad visi meža iemītnieki varētu gatavoties Lieldienām un svinēt tās.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Es izvēlējos lasīt šo grāmatu, jo es izlasīju grāmatu Lilī un burvju kaķis Bubass, un gribēju uzzināt, kas notiek tālāk.
Grāmatā man patika, ka vistiņa visu laiku klukstēja. Man ļoti patika Bubasa sūdzību grāmata, jo tur sūdzības varēja ierakstīt tikai bibliotēkas darbinieki - Bubass sūdzējās, ka ir daudz darba un nevar pagulēt, Roberts Pūks sūdzējās par to ka ir garš. Grāmatā man patika arī attēli, īpaši Lilī attēls, kurā viņa mazgā zobus, jo tur viņa izskatās skaista. Vēl man patika Čao Čanga un pitona attēls skatoties grāmatu un meklējot snaudas grāmatu. jo izskatās ka viņi ir draudzīgi un mierīgi. Man patika, ka rūķis runāja dīvainā valodā, lai gan dīvaino valodu man bija grūti saprast, man tā ļoti interesē.
Grāmatā man nepatika Larisa Apolinārija, jo viņa apmuļķoja bibliotēkas darbiniekus. Un viņa izdarīja tā, ka vilku atbrīvoja no cietuma. Vēl man nepatika, ka vilks ar lapsu aizbēga, man tas nepatika tāpēc, ka viņi ir ļauni un grib iznīcināt visas pasaules grāmatas. Man nepatika, ka rūķis nummur piecdesmitdivi zāģēja lietas, ko nevajadzēja zāģēt un izzāģēja caurumu pa kuru aizbēga vilks un lapsa. Un vēl man nepatika, ka bibliotekā bija ļoti daudz cilvēku.
Es domāju, ka autore gribēja pastāstīt, ka labi draugi ir ļoti svarīgi, jo viņi vienmēr palīdz, kad tas ir vajadzīgs. Grāmatā Bubasam nāca palīgā draugi, kad bija jāmeklē snaudas grāmata, un arī tad kad bija jānoķer vilks un lapsa.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es gribētu būt burvju kaķis Bubass. Es domāju, ka viņš ir ļoti gudrs un saprātīgs, jo viņš daudz lasa grāmatas. Es arī gribētu, lai man būtu burvju bibliotēka ar daudz dažādām grāmatām. Man patika, kā Bubass izveidoja sūdzību grāmatu, bet Bubasa vietā es ņemtu citu grāmatu, kuru pārveidot. Jo Bubasa paņemtā grāmata par suņiem varētu būt tomēr noderīga. Ja es būtu Bubass, tad es mazāk dusmotos, piemēram es nedusmotos uz Robertu Pūku tad kad viņš sievietei ar vistiņu iedeva grāmatu par vistas ēdieniem. Es nešņāktu un nedusmotos, uz vārnu Karu, kad viņa centās atbrīvot Bubasu no burvju vestes. Ja es būtu Bubass, es gribētu arī iet ārā no bibliotēkas - uz parku uzkāpt kokā, paspēlēties ar čaukstošām lapiņām, pastaigāt pa zaļu zāli un atrast vēl daudz interesantu piedzīvojumu. Es gribētu, lai bibliotēkā nebūtu tik daudz cilvēku, lai Bubass varētu gulēt un ēst ēdienu sēžot blakus Lilī.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Es izvēlējos lasīt šo grāmatu, jo man iepatikās meitene Lilī un vēl man patika kaķis, jo arī man bija ruds kaķis. Man patika, ka stāts nebūs par vienkāršu kaķi, bet ka stāsts būs par burvju kaķi.
Grāmatā man patika, ka katras nodaļas beigās bija uzdevumi. Man patika, ka meitene Lilī un burvju kaķis Bubass ar saviem draugiem uzveica ļauno vilku - lielo Bubasa ienaidnieku. Vēl man patika, ka Līlī pirmo reizi varēja nopirkt saldējumu, jo es arī gribētu pati nopirkt saldējumu. Man patika arī attēli grāmatā - Īpaši man patika kaķa Bubasa attēls pilnā augumā, jo viņš tur izskatās pūkains un jauks. Vēl man patika pandas Čau čanga attēls ar rozā koferiem.
Man nepatika, ka kaķis Bubass tik daudz dusmojas, domāju, ka viņam vajadzētu būt mierīgākam. Vēl man nepatika, ka ļaunais vilks ir tik nejauks Bubasa ienaidnieks. Man ļoti nepatika, ka ļaunais vilks piesēja Lilī pie krēsla.
Es domāju, ka autore gribēja patāstīt, ka bibliotēka ir ļoti interesanta vieta, jo tur notiek visādi notikumi un katrs var atrast sev interesantu grāmatu un grāmatas varoņus, tā noteikti būs vairāk nekā viena grāmata. Autore arī pastāstīja, ka nedrīkst ēst bibliotēkā, jo tā var sabojāt grāmatas, grāmatas nedrīkst arī savādāk bojāt. Domāju, ka arī mājās lasot grāmatas, nedrīkst ēst, lai nesabojātu grāmatu.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es gribētu būt Lilī, jo arī es gribētu apmeklēt burvju bibliotēku, kā burvju kaķim Bubasam. Jo tur notika visādi notikumi, piemēram, bibliotekā ielidoja putniņi, kuri izskatijās kā sniega pikas. Vai arī notikums, kad visi bija sagatavojušies ķert ļauno vilku, atvērās durvis un vilks paņēma vienu grāmatu un izgāja pa durvīm, bet neviens viņu neredzēja, jo viņš bija uzvilcis neredzamo apmetni.
Ja es būtu Lilī, es gribētu redzēt cik mazas grāmatiņas lasa skudras no skudru pūžņa.
Ja es grāmatā varētu kaut ko mainīt, es mainītu ļaunā vilka nejaucības. Man ļoti nepatika, ka vilks deva burvju brilles sliktiem cilvēkiem un viņi varēja visu ko izlabot grāmatās. Ja es būtu Lilī tad es sarunā ar vilku mēģinātu viņu pierunāt būt jaukākam un censties lai viņš savus ļaunos darbus maina un izdomā kā pārveidot labos darbos. varbūt Es vilkam piedāvātu atrast grāmatu, kurā būtu rakstīts, ka ļaunos darbus pārveidot labos darbos. Es grāmatā gribētu mainīt arī melnās gramatas spēku - padarīt to mazāku, lai tā nevarētu nodarīt tik daudz ļauna.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Es šo grāmatu izvēlējos lasīt, jo man iepatikās grāmatas vāks. Man patika attēlotā meitene Annija. Pamanīju, ka aiz Annijas var redzēt attēlu melnbaltā krāsā. Esmu ievērojusi, ka tas var nozīmēt, ka stāstīts tiks par seniem notikumiem. Man ļoti patīk klausīties un lasīt par seniem notikumiem.
Man patika, ka grāmatas noslēgumā izrādījās, ka Annija bija nosapņojusi visus notikumus, ka īstenībā viņa nebija nosalusi un nobijusies viena pati Vērmaņdārzā. Man patika Annijas sapņi par Lolitu un Olitu un viņu maizītēm, par trīs dejojošām pelītēm Do Re Mi, un par melno runci Fredi. Man ļoti patika, ka grāmatā blakus Annijas sapņiem bija aprakstīts un attēlos redzams Vērmaņdārzs.
Man nepatika melnā runča Freža izturēšanās - naudas vakšana. Vēl man nepatika Mollīgās izturēšanās pret Anniju, jo viņa paklupināja Anniju.
Es domāju, ka autore gribēja parādīt, ka daļa no sapņos redzētā var būt ir notikusi vai notiks īstenībā, jo pēc nosapņotā sapņa Annija satika melnu runci, Eņģelsonu zvirbuļa izskatā, dvīņu māsas Lolitu un Olitu. Vēl autore gribēja parādī Vērmaņdārza skaistumu.
Pēc grāmatas izlasīšanas es vēlos aizbraukt uz Vērmaņdārzu un, izmantojot grāmatā parādīto karti, apskatīties grāmatā pieminētos akmeni - obelisku kuru sargā divas lauvas veltītu Annas Vērmanes piemiņai. Vēlos redzēt arī strūklaku Gadalaiki un estrādi gliemežnīcas formā. Gribu aizbraukt uz Vērmaņdārzu svētkos un paskatīties, vai tagad tur svētkus svin tikpat krāsaini kā agrāk.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es gribētu būt Annija, jo man tāpat kā viņai patīk klausīties stāstos par seniem laikiem. Es tāpat kā Annija redzu interesantus sapņus.
Ja es varētu mainīt grāmatas notikumus, es mainītu runča Freža nejaucības - melošanu un naudas vākšanu. Es ļautu runcim Fredim Annijas sapņos vairāk spēlēt klavieres un kļūt jaukākam. Vēl es mainītu Mollīgās izturēšanos pret Anniju, jo viņa Anniju paklupināja.
Es gribētu, lai Annija mierīgi izkāpj no tramvaja un dodas izpētīt Vērmaņdārzu dienas laikā, tad vina varbūt ieraudzītu vēl interesantākus sapņus, jo gaismā var ieraudzīt vairāk nekā tumsā. Vēl es gribētu, lai Annija dzirdētu vairāk stātus par seniem laikiem, gan par Vērmaņdārzu, gan par citām vietām Latvijā. Katrā grāmatas nodaļā es gribētu redzēt mazu Vērmaņdārza karti, kurā būtu uzzīmēts kur Annija redz savu sapni. Jo tad būtu vēl interesantāk pētīt Vērmaņdārzu.