Meldra Duffy
6 gadi, Gulbene
Mani sauc Meldra un man ir 6 gadi, es aktīvi mācos lasīt un regulāri dodos uz vietējo bibliotēku pēc grāmatām. Mājās mamma man un mazajam brālim lasa priekšā gan pirms gulētiešanas, gan dažreiz pa dienu. Man arī patīk zīmēt, dejot un dziedāt. Es brīvi runāju angliski un gribu arī mācīties lasīt angliski.
Iesniegtās recenzijas
Eju meklēt draugus! Poēma par surikatu
1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu
Man patika kā vārdi viens ar otru atskaņojās, bet mamma teica, ka dzejā tā parasti ir. Stāsts bija interesants, dažreiz surikats izdarīja blēņas vai netīšām uztaisīja nepatikšanas. Man bija žēl zirnekļa, kam surikats saplēsa tīklu un kaķa, kurš uzbēga augstu kokā un nevarēja vairāk tikt lejā. Arī kaķa saimniece bija ļoti satraukusies, kas man lika justies bailīgi par to, kas notiks ar viņas kaķi. Surikats mēģināja draudzēties ar visādiem citādiem dzīvniekiem, bet beigās atrada citus draugus surikatus un tad bija priecīgs. Dažreiz tā ir, ka gribas draudzēties ar visiem, bet sanāk tikai ar tiem, kas ir tādi paši kā tu.2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā
Es gribētu būt surikats, bet es būtu uzmanīgāks un prātīgāks, ejot meklēt draugus. Ja arī gadītos saplēst zirneklim tīklu, es censtos palīdzēt salabot tīklu vai vismaz atvainoties par savu nedarbu. Kaķi es arī netramdītu, bet paglaudītu un samīļotu, varbūt tad mēs kļūtu draugi.
Bizbizmāsiņa
1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu
Man ļoti patika, kā meitenīte rādīja bizbizmārītei visas foršās vietas savā dārzā. Es nemaz nezināju, ka mārītes ēd laputis! Es domāju, ka viņas ēdīs zemenītes, bet tagad zinu kaut ko jaunu par mārītēm.Man nepatika tās lielās maijvaboles, kurām likās, ka mārīte ir garlaicīga. Arī pie mums dārziņā dažreiz lielie bērni nespēlējas ar mazajiem, jo saka, ka tas ir garlaicīgi. Bet pat mazajiem var būt super piedzīvojumi un labas idejas — vajag tikai klausīties!
Man liekas, ka autors gribēja pateikt, ka katram dzīvniekam un cilvēkam ir gan jautras, gan garlaicīgas dienas, bet katru dienu var notikt kaut kas pārsteidzošs! Tikai jābūt drosmīgiem, kā mārītei, kura neaizbēga, kad ieraudzīja briesmoni.
2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā
Ja es vienu dienu varētu būt kāds no grāmatas tēliem, es noteikti būtu mārīte! Man ļoti patīk, kā mārītes izskatās — tādas maziņas, ar punktiņiem. Un viņas var lidot un nosēsties uz puķēm! Man būtu sešas kājas, un es varētu rāpot pa lapām un zāli arī tad, kad būtu ar kājām gaisā!Kad es redzu mārīti mašīnā vai istabā, es vienmēr cenšos to uzmanīgi paņemt un iznest ārā, jo mārītes dzīvo dabā. Ja es būtu mārīte un netīšām ielidotu kāda bērna istabā, es arī labprāt paspēlētos, bet pēc tam gribētu, lai mani palaiž atpakaļ ārā.
Grāmatas beigās es kā mārīte pamostos uz meitenītes māsiņas spilvena, pasaku "labrīt!", izlidoju ārā un sameklēju maijvaboles. Tad es viņām izstāstītu visus savus piedzīvojumus, un viņas būtu tik pārsteigtas, ka apkristu uz mugurām un spirinātu kājas!