Dārta Jēkabsone

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Man grāmatā patika, tas ka visi jau zināja, kas ir spoki, jo Kallē un Elsa strādāja spoku birojā. Kallē un Elsa mēģināja saprast, atrisināt kāpēc kāds zirgu Viola pa naktīm izlaiž no aploka. Bērni sākumā nevarēja saprast vai meitene, kuru viņi satika Lea, ir spoks vai nē. Jo viņa parādījās tikai naktīs kad bija migla un katru reizi devās pie ūdenskrituma jājot Violas mugurā, bet Lea viņu sauca par Labanu. Izrādījās Lea meklēja Rojsonu ģimenes atslēgu, lai atslēgtu nodegušās mājas durvis. Jo Lea domāja, ka migla ir dūmi no degošās mājas, bet māja jau sen ir nodegusi un viņa to nesaprata, jo pati īsti nesaprata ka ir spoks.
Interesanti likās, ka bērni izmantoja tādu lietu, kā spoka mikrafonu no savas spoku somas, lai saprastu ko Lea saka.
Man vēl patika grāmatas ilustrācijas Tās bija ļoti daudz un palīdzēja man iztēloties, kā visi izskatā. Viņas bija skaistas un interesantas.
Domāju, ka autors vēlējās pavēstīt, ka ir jāpalīdz tiem, kas ir nelaimē. Elsa un Kallē izlēma palīdzēt, lai Leai būtu vieglāk atrast atslēgu.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Ja man būtu iespēms kļūt par kādu no grāmatas tēliem, tad es gribētu būt zirgs Viola. Tad gluži kā zirsgs, varētu skriet uz ūdenskritumu.
Ja man būtu iespējams, tad grāmatā mainītu Kallē vārdu. Man viņš likās nedaudz dīvains un pilnībā nedzirdēts, tāpēc dažreiz traucēja lasto. Vēl gribētu, lai Roberto jau grāmatas sākumā būtu draugos ar bērniem. Tad viņi vairāk saprastos un tad būtu interesantāks stāsts.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Man šajā grāmatā patika, ka stāstā bija tikai dzīvnieki. Tur bija Triceratops jeb Trīsradžu dinozaurs un Vienradzis, kuri bija detektīvi un izmeklēja lielo postažu parkā. Viņiem bija jāatrod, kas to izdarīja. Ļoti patika ilustrācijas. Grāmata bija viegli lasāma.
Vienīgi, kas man nepatika, bija, ka grāmatā ir tikai divi galvenie varoņi. Vēlējos, lai būtu vairāk.
Domāju, ka autors ar grāmatu gribēja pastāstīt, ka pirms būvēt mājas vai parku juanā vietā ir jāpārliecinās vai tur jau nedzīvo kādi dzīvnieki. Var būt, ka tajā vietā dzīvo reti dzīvnieki, kurus nedrīkst traucēt un būvēt ko jaunu iznīcinot viņu mājas.
Un vēl autors vēlējās pastāstīt, ka maziem bērniem ir labi jāizguļas, lai nekļūtu kašķīgi un nedarītu nedarbus.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Ja man būtu iespēja es būtu vienradzis. Man viņš likās interesants, viņam visu laiku bija līdzi soma ar kāpostiem un visu laiku tos ēda. Man patika, ka vienradzis atrisināja lietu un uzzināja, kāpēc izveidojās postaža parkā.
Ja būtu iespēja tad grāmatā mainītu, to ka izmeklēšanā vairāk palīdzētu arī citi zvēri. Tad dinozaurs un vienradzis varētu labāk saprast, kas vai kurš viņiem jāmeklē. Būtu pierakstījusi vēl kādu lietu ko atrisināt, lai stāsts būtu garāks.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Stāsta sākumā man patika, ka delfīns atrada vāverēnu uz baļķa. Patika arī tas, ka uz stāsta beigām vāverēns atgriezās mežā un no mazajiem stādiem sāka stādīt mežu. Biju ļoti priecīga, kad vāverēns satika vecākus. Pati mīļākā stāsta daļa bija kad vāverēns ar lapsu mežu nosauca par Labestības mežu. Uzkatu, ka meža nosaukums radās tapēc, ka tajā brīdī, kad atjaunoja mežu tika ielikta mīlestība un labestība. Nepatika, ka stāstā parādījās cilvēki, jo no pašā sākuma domāju, ka stāstā būs tikai dzīvnieki. Man likās, ka autors vēlējās pavēstīt, ka vajag uzticēties viens otram, sevišķi ja tiek piedāvāta paīdzība. Ar uguni ir jābūt ļoti uzmanīgam, īpaži meža tuvumā. Ja ir notikusi tāda nelaime kā ugunsgrēks ir labi meģināt to atjaunot pa jaunam, iestādot jaunus kokus un augus.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Ja man būtu iespēja, es kļūtu par vāverēnu, jo viņam interesēja kā radās ugunsgrēks. Vāverēns bija gudrs, jo izdomāja ka ar meža atkritumu palīdzību var pārvadāt jaunos stādus. Ja būtu iespēja, tad grāmatu rakstītu tā, ka tajos ir tikai zvēri, bez cilvēkiem.