Labestības mežs. Delfs un viņa komanda
Jeļena Skuratova
1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu
Stāsta sākumā man patika, ka delfīns atrada vāverēnu uz baļķa. Patika arī tas, ka uz stāsta beigām vāverēns atgriezās mežā un no mazajiem stādiem sāka stādīt mežu. Biju ļoti priecīga, kad vāverēns satika vecākus. Pati mīļākā stāsta daļa bija kad vāverēns ar lapsu mežu nosauca par Labestības mežu. Uzkatu, ka meža nosaukums radās tapēc, ka tajā brīdī, kad atjaunoja mežu tika ielikta mīlestība un labestība. Nepatika, ka stāstā parādījās cilvēki, jo no pašā sākuma domāju, ka stāstā būs tikai dzīvnieki. Man likās, ka autors vēlējās pavēstīt, ka vajag uzticēties viens otram, sevišķi ja tiek piedāvāta paīdzība. Ar uguni ir jābūt ļoti uzmanīgam, īpaži meža tuvumā. Ja ir notikusi tāda nelaime kā ugunsgrēks ir labi meģināt to atjaunot pa jaunam, iestādot jaunus kokus un augus.
2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā
Ja man būtu iespēja, es kļūtu par vāverēnu, jo viņam interesēja kā radās ugunsgrēks. Vāverēns bija gudrs, jo izdomāja ka ar meža atkritumu palīdzību var pārvadāt jaunos stādus. Ja būtu iespēja, tad grāmatu rakstītu tā, ka tajos ir tikai zvēri, bez cilvēkiem.
