Everts Zaķis

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Grāmatu “Jannis un Čapa. Kāpēcdiena” man lasīja mamma. Tā bija ļoti interesanta, jo tajā bija tik daudz jautājumu – kāpēc, kāpēc, kāpēc? Man patīk domāt par lietām, bet pats daudz nejautāju, tāpēc šī grāmata lika domāt vairāk.

Man visvairāk patika tēls Čapa – viņš bija kā dīvains draugs, kurš palīdz Jannim atrast atbildes. Viss grāmatā bija ļoti krāsains un ar daudzām interesantām ilustrācijām, kuras es ilgi skatījos. Katrs zīmējums man palīdzēja saprast, kas notiek, un bija jautri skatīties, kā Jannis meklē atbildes.

Man šķiet, ka autore gribēja parādīt, ka jautāt “kāpēc?” ir labi un svarīgi. Dažreiz jautājumi ir pat svarīgāki nekā atbildes. Es pats daudz domāju klusumā, bet tagad man gribas vairāk jautāt.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Ja es varētu būt kāds no grāmatas varoņiem, es būtu Jannis. Viņš ir bērns, kuram galvā ir daudz domu. Es arī dažreiz domāju visādus “kāpēc?”, tikai ne vienmēr to saku skaļi. Jannis droši jautā, un viņam blakus ir Čapa, kas palīdz.

Es gribētu būt Jannis, lai varētu brīvi jautāt un nebaidīties, ka kāds smiesies. Man patiktu, ja man arī būtu Čapa – draugs, kas palīdz saprast pasauli.

Ja es būtu Jannis, es noteikti vēl uzdotu jautājumus par LEGO un kāpēc tie tik labi turas kopā. Varbūt es ar Čapu būvētu kāpēc-pilsētu no LEGO klucīšiem. Es neko nemainītu grāmatā, jo man patika, kā Jannis domā un kā viņš aug kopā ar saviem jautājumiem.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Grāmatu “Zaķēna vārdu dārzs” man lasīja mamma, un man tā ļoti patika. Es pats esmu puisītis, un man bija interesanti lasīt par to, kā zaķēns vāc vārdus. Tas bija neparasti — dārzā vākt vārdus, nevis burkānus! Vārdi bija kā dārgumi, un dažus es jau zināju, bet citus iemācījos no jauna. Es klausījos un skatījos bildes — tās bija ļoti jaukas un mierīgas, un man patika vērot, kā zaķēns iet pie citiem dzīvniekiem.

Man šķita, ka autore gribēja pateikt, cik svarīgi ir vārdi un kā mēs ar tiem draudzējamies. Es pats dažreiz esmu kluss, bet šī grāmata man palīdzēja saprast, ka arī klusie vārdus glabā sirdī.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Ja es varētu būt kāds no šīs grāmatas varoņiem, es būtu tas zaķēns. Viņš ir līdzīgs man — kluss, domīgs un uzmanīgs. Viņš iet un klausās, ko saka citi, un ar laiku viņam rodas savi vārdi, ko stādīt. Es arī dažreiz ilgi domāju, pirms kaut ko saku, un šī grāmata man lika justies labi, jo arī zaķēnam nav jārunā daudz, lai viņš būtu īpašs.

Es vēlētos būt viņš, lai staigātu pa dārzu un atrastu visādus vārdus — piemēram, “saule”, “mamma”, “LEGO”, “draudzība”. Es visus šos vārdus iestādītu rindā un katru dienu apciemoju, lai viņi aug.

Grāmatā es neko nemainītu. Man patika, ka viss notika lēni un ar mieru. Man liekas, ka zaķēna pasaule ir tāda, kurā ir labi būt — bez steigas, ar domām un sirds vārdiem.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Šo grāmatu man lasīja mamma, un tā man ļoti patika. Visvairāk man iepatikās Kate Cukurvate, jo viņai ir rozā mati kā cukurvate, un viņa bija ļoti drosmīga. Es smējos par to, ka viņa cīnījās ar krokodilu frikadeļu zupā — tas bija smieklīgi un arī mazliet pārsteidzoši. Grāmata bija krāsaina un ar ļoti skaistiem un jautriem zīmējumiem. Es ilgi skatījos uz attēliem, jo tur viss bija tik dzīvs — vislabāk man patika Kate ar karoti rokā.

Man šķiet, ka autori gribēja parādīt, cik svarīgi ir būt izdomas bagātam un nebaidīties — pat tad, ja priekšā ir krokodils! Šī grāmata iedrošina bērnus būt drošiem, priecīgiem un ticēt saviem spēkiem. Man ļoti patika arī tas, ka stāsts bija smieklīgs, bet vienlaikus nedaudz maģisks.

Es ieteiktu šo grāmatu arī citiem bērniem — tā iepriecina, pārsteidz un uzjautrina!

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Ja man būtu iespēja kļūt par kādu no grāmatas varoņiem, es gribētu būt Kate Cukurvate. Viņa ir ļoti drosmīga un izdomas bagāta. Man patīk, ka viņa nebaidās no krokodila zupā, un pati izdomā, kā visu atrisināt. Es arī gribētu būt tāds kā viņa — ar lielu karoti un rozā matiem kā cukurvate. Es noteikti visu dienu spēlētos virtuvē un gatavotu dīvainus ēdienus — piemēram, LEGO zupu, jo man patīk spēlēties ar LEGO, un tas būtu jautri.

Ja es būtu Kate, es, iespējams, zupā neielaistu krokodilu, bet varbūt kādu citu dzīvnieku — piemēram, LEGO pūķi. Es arī uzaicinātu citus bērnus uz savām izdomu vakariņām, kur visiem būtu jāizdomā savs dīvainais ēdiens.

Man patiktu būt Katei arī tāpēc, ka viņai ir daudz piedzīvojumu, bet viņa vienmēr izskatās mierīga un pārliecināta. Es pats neesmu daudzrunīgs, bet labprāt visu klausos un vēroju, tāpat kā Kate — viņa visu labi saprot un tad rīkojas. Es domāju, ka viņa ir ļoti gudra, un es gribētu būt tāds pats.