Telma Spole
6 gadi, Talsi
Esmu Telma, bet mani mīļi sauc arī par Meduli, jo man ļoti garšo medutiņš. Katru dienu es drīkstu apēst vienu karotīti medus. No rītiem man patīk ilgāk pagulēt, bet vakaros nevaru vien sagaidīt grāmatiņu lasīšanas laiku. Vēl man patīk kārtot māju. Man patīk dzīvnieciņi - visvairāk kaķi un vāveres. Puķes man arī patīk. Ejot pastaigāties es lasu puķes un lapiņas, kuras ielikt vāzītē. Taču vairāk par visu man patīk, ka man palasa kādu grāmatiņu. Arī pati es jau māku nedaudz lasīt, īpaši tās grāmatas, kurās ir lielie burti, kā piemēram, "Ķirbīša pavasaris" , "Trakā lapsa", "Kas par smaku" un citas no šīm grāmatām, kuras man ļoti patika.
Iesniegtās recenzijas
Miega rūķis Tillijs un brīnumzolīte nr. 31
1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu
Man patika šī grāmata, jo tur bija daudz visādi notikumi un misijas. Man patika miega rūķis Tillijs, kurš devās savā miega misijā un arī Zolīte bija forša un tas, kā viņa mērcēja kājas kafijā. Tas par tiem miega puteklīšiem, to jau es zināju, jo man mājās ir viena cita grāmata, kur ir par miega rūķi, kurš visiem bārsta virsū miega puteklīšus, lai viņi iemigtu, bet šī grāmata bija savādāka - foršāka. Un vēl man likās līdzīgi kā Kikas Mikas grāmatā par nekārtības rūķīti, kurš bērnu nesakārtotās mantas aiznes prom. Šajā grāmatā man ļoti patika, ka tur bija daudz smieklīgu notikumu.2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā
Es gribētu būt miega rūķis Tillijs, jo viņš bija draudzīgs un jauks. Es Tillija vietā gribētu būt drosmīgāka, kad satiktos ar kaķi, kurš nebija pārāk jauks. Es gribētu kādu dienu būt kā rūķītis, lai es būtu tik maza kā rūķītis un varētu visur paslēpties un neviens mani pat nepamanītu. No visiem rūķīšiem vislabāk es gan vēlētos būt Ziemassvētku palīgs - rūķītis. Arī Tillijam būt būtu lieliski, jo viņam pat nebūtu jāslēpjas – viņš var būt neredzams.
Zaķēna vārdu dārzs
1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu
Grāmatiņā var redzēt saticību un draudzību. Vislabāk man patika tas, ka sīlis iedeva zaķītim zīli. Viņi kļūdījās, jo sākumā domāja, ka sīlis tikai zog. Jauki bija gaidīt mazos asniņus. Var iemācīties, kā sēt stādiņus. Es pavasarī arī salasīju pieneņu pūkas un ieraku zemītē, lai izaug pienenītes. Bet es neaplaistīju. Nezināju, ka vajag. Beigās zaķītim izdīga asniņi un izdīga vārdi.2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā
Es gribētu būt zaķēns. Zaķēns grāmatā bija tas, kuram trūka vārdu un tad viņam visi palīdzēja. Tas ir jauki, ja tev visi nāk palīgā un atbalsta tevi. Susuriņš es gan negribētu būt, jo viņam visu laiku nāk miegs ;)
Trakā lapsa uz Lapsiņu planētas
1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu
Man patika šī grāmata. Man patika arī pārējās trakās lapsas grāmatas, kuras izlasīju. Un patīk arī trakās lapsas galda spēle, kuru mēs mājās kādreiz uzspēlējam. Man tā lapsa nemaz traka neliekas, bet gan forša. Grāmatā bija smukas bildītes par lapsas planētu ar ziedošām austiņām, actiņām un astītēm, ar melno caurumu kā lapsas degunu. Tā bija tāda iztēles grāmata, kurā viss bija tā kā sapnis, bet varbūt nebija.2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā
Ja varētu, es būtu lapsa, jo viņai bija tas foršais sapnis. Es velētos tādu sapni nosapņot. Grāmatā bija ļoti skaisti zīmējumi. Tas tiešām būtu burvīgs sapnis.
Postaža parkā. Aizvēstures pilsētas detektīvi
1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu
Aizvēstures pilsētā dzīvo divi gudri detektīvi - Dina un Zigis. Viņiem ir jāatrisina uzdevums un jāatrod vainīgais, kas pastrādājis visādas nelietības Aizvēstures pilsētā. Viņiem, protams, izdodas vainīgos atrast, bet ar to viss vēl nebeidzas. Viņiem vēl jānoskaidro tas, kāpēc tie palaidņi, kas to postažu sataisīja, to patiesībā izdarījuši.2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā
Es vēlētos būt detektīvs Zigis. Viņš ir ļoti gudrs un daudz zina par dabu, dzīvniekiem un visādiem kukaiņiem. Man patika, kā viņš visu tā nesteidzīgi darīja. Arī man, tāpat kā Zigim, garšo zivis un kāposti. Turklāt man patīk vienradži.
Pagalma detektīvs jeb Kas tad tas?
1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu
Es nemaz nebiju domājusi, ka lapsiņām ir tik interesanta dzīve, ka viņas visu dienu var medīt un dauzīties, rakt un tik labi visu var pasmaržot. Pasmaržo un pasmaržo gaisu, tad saprot, ka tā ir peles aliņa un tad atkal var parakties un pameklēties. Par gulbīšiem uzzināju, kā viņiem jāperē un kā oliņas jāsargā, lai kāda lapsa neaiznes. Gulbju tētis gan bija līdzīgs mūsu Talsu ezera gulbim, kurš visiem šņāc virsū, ja vien viņam nedod kaut ko ēdamu. Ja barojamais beidzās, tad ar viņš sāk šņākt. Man vislabāk patika tas, kā gulbji skaitīja savas olas tik nepareizi. Viņi galīgi nemācēja skaitīt. Viena ola bija pazudusi, bet viņi to pat nesaprata. Man prieks, ka gulbju olai viss bija labi beigās un bija jāsmejas, kad sapratu, ka lapsēns sivēna mantiņu zobos atnesis mammai atrādīt. Daudz kas bija smieklīgi šajā grāmatā, man ļoti patika. Un beigās viss tā forši beidzās un bija visi pieci gulbīši piedzimuši, no kuriem viens – tavu brīnumu – bija zils. Hmmm, laikam jau tādēļ, ka zilais kaķītis to oliņu arī bija drusku paperējis.2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā
Es, galvenais, nevēlētos iejusties kaķa ādā, jo viņam visgrūtākā dzīve. Sākumā viņu visi bērni opiņā staipīja, beigās viņam olu lika perēt. Kad viņš saprata, ka viņam liek olu perēt, tad viņš lūdza – varbūt es vienkārši varu opiņā? Viņš tik sauca, slikts plāns, ļoti slikts plāns, palīgā! :) Viņam bija lielas mokas. Es tad labāk varētu būt lapsu mamma. Viņai bija tāda jauka, mierīga dzīve.
Ole Bole grib uz skolu
1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu
Ole Bole gribēja būt liela, lai tikai varētu gulēt ilgāk no rītiem, un domāja, kas viņa būs, kad izaugs liela. Būšu dziedātāja, būšu aktrise, viņa domāja.Vissmieklīgākais grāmatā bija par televizoru. Ole Bole domāja, kad tad, ja viņa būs aktrise, bet filma būs gara vai ar vairākām sērijām, tad viņa izaugs un vairs netiks ārā no televizora. Un mamma būs liela un nevarēs tikt pie viņas televizorā. Es noteikti ieteiktu citiem šo grāmatu izlasīt, jo to lasot var pārsmieties. Man patika kā Ole Bole paķers, saķers D vitamīnu. Mamma teica, ka Ole Bole to jau saķērusi, kamēr bija piemigusi, bet viņa tik brīnījās- kā tad tā, ko tad noķēra, bet pat neredzēja, nesatika. Patika par puteklīšu slaucīšanu, tas arī bija smieklīgi.
2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā
Es no rītiem esmu tieši kā Ole Bole. Man nepatīk celties. Bet vispriecīgākā par Oli Boli es biju tad, kad darot visādus labus darbus, viņa Ziemassvētkos saņēma vislabāko dāvanu – kaķīti. Es tik ļoti gribētu kaķīti.
Miks un Lilī. Lielā talka
1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu
Man grāmatā patika tas, ka vardīte Lilī un kaķis Miks kopā strādāja un tas pamāca to, ka var darīt darbus tā, lai būtu arī interesanti. Un man likās mīļi tas, ka viņi uztaisīja mārītēm mājiņas. Varēju arī papētīt kā jātaisa mārītēm mājiņas un, ja mamma piekritīs, mēs mūsu dārzā arī tādas varētu sataisīt. Mārītēm grāmatā bija sazīmētas smukas mājiņas ar vanniņu, slidkalniņu, dušu, visādām foršām istabām, bet mamma teica, ka dzīvē gan tā neesot. Es gribētu, lai dzīvē arī mārītēm ir tik foršas istabiņas.2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā
Es gribētu būt kaķis Miks, jo viņš bija ļoti gudrs. Viņš daudz zināja par puķēm, par dārzu, par mārītēm un to, kā izgatavot viņām mājiņas arī par nātrēm. Upenes gan man ļoti garšo, bet domāju, ka zivju pīrāgs man varbūt negaršotu, bet neesmu tādu ēdusi.
Labestības mežs. Delfs un viņa komanda
1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu
Mežā bija sācies ugunsgrēks un zvēriņiem bija jāglābjas. Vissi izglābās un visi viens otram nelaimē palīdzēja. Viņi bija varonīgi un drosmīgi zvēriņi. Grāmata pamāca, ka aiz sevis ir jānodzēš ugunskurs un arī tie skaistie gaismas lukturīši var radīt ugunsgrēku. Viņi ir ļoti skaisti, bet es vairs tādus nekad nelidināšu. Jo vējš viņus var aiznest līdz mežam un var sākties ugunsgrēks. Grāmata pamāca visādas gudras lietas, arī to, kā var atjaunot mežu, ja bijis ugunsgrēks. Es uzzināju, ka ir tādi koki, kuri nedeg. Tie ir koki ar superspējām. Man patīk ka grāmatiņām ir arī kādi uzdevumi pievienoti, piemēram labirints un atšķirību meklēšana.2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā
Es vēlētos būt tas izgudrotājs, profesors Polimorfos, kurš var palīdzēt dabai un mežam. Profesori un zinātnieki ir ļoti gudri un visi viņus ciena. Tas būtu forši, būt tik gudrai. Profesors Polimorfos zināja, kā atjaunot nodegušo mežu, kā sastādīt jaunus kociņus un viņš bija izgudrojis tādu ierīci, kas pārvērš plastmasu skābeklī. Žēl gan, ka pagaidām tāda vēl nav izgudrota.
Ķirbīša pavasaris
1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu
Grāmata par jaukiem kaķīšiem un par ķirbīšiem. Mājās, kur dzīvoja jau viena draudzīga un gudra kaķenīte Izolde, ieradās vēl divi kaķēni - Strīpiņa un Ķirbītis. Man bija žēl kaķēnus, jo pirms tam viņiem nebija māju, bet tad bija prieks, ka viņi atrada sev mājas un varēja dzīvot kopā ar Izoldi. Strīpiņa un Ķirbītis bija vēl jauni kaķēni, tāpēc daudzas lietas nezināja un par tām brīnījās. Brīnījās arī par ķirbju sēšanu un kaķītis Ķirbītis domāja, ka podiņos izaugs rudi kaķīši. Domāju, ka Izolde mazajiem kaķiem visu pastāstīs un, tad kad izaugs zaļās lapiņas podos, tad mazie kaķēni visu sapratīs. Man ļoti patīk kaķi, īpaši mazie kaķēni un garšo ķirbīši. Šogad arī pavasarī sasēju ķirbīšu sēklas podiņos, vēlāk mamma tos izstādīja dārzā. Šajā grāmatā man ļoti patika zīmējumi. Visvairāk tie puķupodiņi ar kaķēniem. Un patika arī tas, ka šo grāmatu varēju jau lasīt pati.2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā
Es vēlētos būt kaķēns Ķirbītis, jo viņš bija drosmīgs un rotaļīgs. Viņam bija dzīvē paveicies, jo viņš bija atradis mājas, ļoti jaukas mājas - ar saimnieci, kura audzē ķirbīšus, ar citiem jaukiem kaķiem Strīpiņu un Izoldi. man vēl bildītītēs patika kāds viņš izskatījās - tāds dikti mīlīgs. Tādu gribas uzreiz papaijāt, pamīļot. Ja es būtu kaķītis Ķirbītis, tad arī mani visi noteikti gribētu pamīļot.
Kika Mika un koncerta diena
1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu
Man ļoti patīk Kika Mika. Man mājās ir visas Kikas Mikas grāmatas. Arī šī grāmata man ļoti patīk. Manuprāt Kikai Mikai ir interesanta dzīve. Mums nesen arī klausījāmies brīvdabas koncertu ar tiiiiiik skaļu varžu koncertu dīķī. Es pati nespēlēju nevienu mūzikas instrumentu, bet mans tētis un brāļi spēlē bungas. Koncerti man patīk, arī pašai dzidāt patīk, bet es dziedu vienīgi mājās. Man arī noteikti būtu bail dziedāt koncertā.2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā
Baidīties nav nekas slikts. Visiem drusku ir bail, pat mammai un tētim. Es gribētu būt Kika Mika, jo viņa beigās saņēmās, un saprata, ka nepamēģināt uzstāties būtu tāpat kā visu dzīvi noraudzīties kā citi ēd šokolādes saldējumu un nesaņemties, lai pagaršotu to. Un vēl Kikai Mikai ir tiešām interesanta dzīve. Būtu jauki uz dienu būt Kikai Mikai.
Kate Cukurvate pieveic frikadeļu zupu
1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu
Kate Cukurvate domāja par visādām interesantām zupām: zupu ar popkornu, saldējuma zupu, zemeņu zupu. Tādas zupas nav, bet varētu gan būt. Pašai gan viņai mamma lej šķīvī zupiņu ar burkāniem, zirņiem un slaidām dillītēm. Tur peld arī bumbiņas un Kate no mammas saprot ka tās ir krokodiles. Ko?! Viņa galīgi izbijās. Viņa domā par krokodiliem. Samētā nabaga frikadeļu bumbiņas. Pat tēta kabatā, somiņā, veļasmašīnā un citur. Nevienu neapēda, bet beigās atzinās mammai. Mamma beigās ar labiem stāstiem pierunā Kati uzveikt puncī krokodiles. Tā grāmatiņa pamāca to, ka ir jānogaršo jauni ēdieni un nevajag baidīties. Kamēr nepagaršosi, nezināsi vai garšo, vai ne.2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā
Es gribētu būt Kate, jo man gan garšo frikadeļu zupa un es labprāt to tagad uzēstu. Tā ir manas omes mīļākā zupa un viņa to ik pa laikam izvāra mums visiem. Man garšo arī visādas citādas zupas. Mana mīļākā zupa ir biešu zupa. Kate bija smieklīga un arī man patika tas, ka viņa beigās saņēmās pagaršot krokodilu frikadeles.
Kas par smaku? Aizvēstures pilsētas detektīvi
1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu
Mazdārziņos parādījās tāda briesmīga, briesmīga smaka. Sākumā viņi vainoja Hipo kungu, jo viņš bija uzvarējis purkšķu konkursā, taču izradījās, ka viņa purkšķi ir skaļi, bet nav smirdīgi un viņš to nodemonstrēja. Tad viņi domāja par smirdputniem, par blaktīm, bet nē – Zigis kā liels dabas un dzīvnieku pazinējs saprata, ka putniņš pupuķis ir smaku vaininieks, jo, kad šis putniņš ir sabijies, viņš palaiž briesmīgu smaku. Viens jaunais mazdārziņu kaimiņš bija racis zemi pie pupuķu ligzdiņas ar maziem pupuķēniem, tādēļ tā smaka tika palaista. Grāmata iemāca, ka dzīvnieciņiem ir visādi neparasti varianti, kā sevi pasargāt. Ļoti interesanti bija arī visi grāmatas dzīvnieki, jo kā izradījās grāmatas beigās, tad visi viņi ir kā dzīvnieki izzuduši un vairs nav uz mūsu zemītes satiekami.2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā
Es labprāt būtu kā Tasmija kungs – jaunais mazdārziņu iemītnieks. Lai gan viņš bija tas vaininieks, kāpēc tā smaka tur panesās, es tomēr gribētu būt tieši kā viņš, jo viņam bija problēmas ar ožu un viņš tādēļ bija vienīgais, kurš vispār nesajuta to briesmīgo smaku. Viņš mierīgi varēja rakt un rušināties.
Jukī satiek draugus, 1
1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu
Juki bija svešinieks pilsētā un viņš gāja pastaigāties, nokļuva pilsētas dārzā, bet beigās apmaldījās tur. Bīra Bo dzīvoja tajā pilsētā un viņš skatījās uz savu dārzu un domāja, ko lai tur iestāda un arī izgāja pastaigāties, lai par to padomātu, pafotografētu puķītes. Tā viņi abi satikās dārzā. Vārtiņus visus aizslēdza, jo bija vakars un dārzu slēdza ciet pa nakti. Ulla bija meitene, kura strādāja tajā dārzā un viņa bija palikusi ilgāk, lai padzertu tēju. Manuprāt viņai patika pasēdēt tā mierīgi dārzā. Tā viņi visi satikās. Padzēra kopā tēju un kļuva par draugiem.2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā
Stāstā es vēlētos būt Ulla, jo man patīk puķes un dārzi. Es zinu, kurus augus var ēst, piemēram, pieneņu lapas vai gārsu, egļu skujas, smilgu galus un daudz ko citu. Es vienmēr arī salasu puķītes, lai mājās būtu vāzē ko ielikt. Turklāt es tāpat kā Ulla arī esmu dzērusi zaļo tēju ar uzpūstiem rīsiņiem. Viņa tiešām garšo pēc popkorna.
Jukī muzejā, 2
1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu
Juki, Ulla un Bīra Bo devās uz vienu superīgu muzeju. Forši tādā muzejā būt, kur var pīties papīros un galvenais muzejā, kurā ir šokolādes ugunskurs. Es eju uz muzejiem, bet tik interesantā muzejā es vēl neesmu bijusi. To es gan gribētu ļoti. Es nesen biju šokolādes muzejā, tur bija karstā šokolāde, bet ne ugunskurs. Un vēl es atceros, ka es biju Lauksaimniecības muzejā, tur iekšā vienā mazā istabiņā kūrās īsts ugunskurs, bet ne no šokolādes. Tur toties cienāja ar medusmaizēm.2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā
Es būtu priecīga uz vienu dienu būt jebkurš no trim draugiem, lai es varētu doties uz šo interesanto muzeju un, protams, tikt pie tā šokolādes ugunskura. Nu, tad piemēram, es būtu Ulla, jo viņa galu galā bija meitene un es esmu meitene.
Jannis un Čapa. Vienu dienu ačgārni
1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu
Ačgārnajā dienā varētu ēst konfektes, cik vien grib un zobi no saldumiem nemaz nesāpētu. Tad nebūtu jāēd dārzeņi, jo no tiem sāpētu zobi. Man gan garšo visādi dārzeņi, tikai ne ķirbis. Man patiktu arī tas, ja istaba būtu jāvanda, nevis jākārto. Dažas lietas viņiem beigās sanāca tādas ne pārāk foršas. Ja visi sakautos, nevis apskautos. Tas būtu bēdīgi. Man ļoti patika zīmējums uz grāmatas vāka, kur viņi sēdēja ar dupšiem uz galda un ēda no krēsliem. To mums vajadzētu izmēģināt.2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā
Es gribētu būt Jannis. Man patika tā kaudze ar konfekšu papīriem. Es arī gribētu, ka man atļautu kaut uz vienu dienu apēst tik daudz konfekšu, ka vesels konfekšpapīru kalns izveidotos. Es vēl domāju, ka varbūt neviens nemaz nedeva Jannim tik daudz konfektes, bet viņam taču ir maska. Varbūt, ka viņš tajā maskā aplaupīja kādu konfekšu veikalu.
Jannis un Čapa. Kāpēcdiena
1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu
Tur gan nav jājautā, kāpēc viņi nenoķēra zivis, jo kā gan var noķert zivi, ja viens makšķerē ar pīlīti, bet otrs ar čupačupu. Gāmatā bija ļoti daudz – kāpēc. Mana mamma arī nezināja tos kāpēc. Piemēra, vai zivis čurā, bet viņa zināja, kāpēc zivis var elpot zem ūdens, bet cilvēks nevar. Mamma arī nezināja, kāpēc debesis ir zilas. Es gribētu, lai debesis ir rozā, ja varētu izvēlēties. Man grāmatā patika arī zīmējumi – kā Jannis cepināja zefīriņus pie saulītes, kamēr Čapa baroja koka muti. Pēdējais jautājums bija - kāpēc tu uz mani dusmojies.2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā
Tas būtu grūti būt Čapam visas dienas garumā, bet Jannim bija grūti aizmigt, jo viņs nesaprata, kāpēc Čapa uz viņu dusmojās. Tāpēc šajā grāmatā es gribētu būt varde. Viņa bija lapās paslēpusies. Es viņu atradu daudzās lapās uzzīmētu. Viņa arī visur piedalījās. Visās lapās laikam viņa nebija, vai arī es viņu nevarēju atrast.
Emīla vēstule
1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu
Man ļoti patika mazās peles. Viņas bija labas, darīja labus darbus. Viņām bija labas sirsniņas. Es domāju, kad, ja cilvēki būtu zinājuši, ka pelītes dara tik daudz labus darbus, viņi nebūtu mēģinājuši pelēm nodarīt pāri, kad piemēram, uzbruka pelei Bertai pastā un gribēja to sabradāt. Un patiesībā arī kaķis bija labais, jo viņš mācēja saskatīt to, ka pelīte grib viņam palīdzēt un neapēda viņu, lai gan viņam bija tukšs puncītis un ļoti gribējās ēst. Un beigās viss labi beidzās un visi bija tikuši pie drauga. Tās bija laimīgas beigas. Es domāju, ka, ja dara labus darbus, tad ir laimīgas beigas.2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā
Es, protams, visvairāk vēlētos būt pelīte Berta Garastīte, jo viņa darīja ļoti daudz labus darbus visiem un mācīja arī citiem būt labiem un arī tāpēc, ka viņa ieguva labus draugus pati sev. Ja ir daudz draugi, tad nav jājūtas vientuļam. Tad ir laba dzīve. Kad vārna mani medītu, tad gan man būtu bail, bet es jau zinātu, ka viss beigsies labi un es izglābšos pati un arī bulciņu izglābšu. Vēl es gribētu būt tieši pelīte Berta Garastīte, jo viņa daudz dzēra kakao un arī man ļoti garšo kakao.
Eju meklēt draugus! Poēma par surikatu
1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu
Mīļa, jauka grāmata. Grāmata ir par draudzību, par to kā mazais, mīļais surikāts devās meklēt draugu. Iesākumā viņam neveicās. No viņa gan muka, gan viņam uzbruka. Taču tad, kad viņš saskumis jau padevies sēdēja, draugi viņu pašu atrada.Man grāmatā patika arī zīmējumi. Tie bija nu tādi - mākslinieciski un arī jautri. Īpaši jau iesprūdušais kaķa dupsis putnu būrī. Jā un spēles grāmatas beigās, man patika tās spēles. Es un mans brālis, mēs spēlējām, to, kur kurš ilgāk nostāvēs uz vienas kājas. Es uzvarēju divreiz.
2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā
No visiem varoņiem es gribētu būt surikātu meitene, jo viņai ir paveicies ar to, ka viņai ir gan brālis ar kuru var spēlēties un draudzēties, gan arī viņa satiek jauno draugu Uvi. Ja kādam ir brāļi vai māsas, tad vienmēr ir interesantāk un nav tik vientuļi, pat tad, ja nevar atrast nevienu draugu. Man ir divi brāļi un man tas patīk.
Ebes ziemas stāsti
1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu
Man patika šī grāmata, jo tur bija par mīļām lietiņām, kuras var darīt kopā arī ar draugiem vai ģimeni, piemēram, cept piparkūkas, adīt, spēlēt ēnu teātri, taisīt sapņu ķērājus, iet vannā ar smaržīgām zālītēm, krāsot sniegu, taisīt Ziemassvētku apsveikumus, ēst dateles, vingrot. Grāmatiņa pamāca par to, kā viens otru var iepriecināt. Meža gariņš un vārna Kārna iepriecināja mazo zebieksti, kad paņēma to līdzi uz pilsētu – tas bija smuki un mīļi. Viņi iepriecināja alni, kad viņš bija slims un viņu veseļoja. Visus ar piparkūkām pacienāja. Eglīti var izpušķot arī mežā. Mēs arī tā kādreiz darījām, kad Ziemassvētkos mežā eglīti pušķojām, bet ne jau ar mantiņām – nē, mēs kāpostus un burkānus eglē likām.Grāmata pamāca, ka visiem vajag labus darbus darīt un draudzēties vienam ar otru.
2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā
No zvēriņiem grāmatā es vēlētos būt zebiekste. Viņa pirmoreiz piedzīvoja tādus piedzīvojumus - viņai bija visskaistākā diena mūžā un viņai patika lēkāt pa batutu. Man vienīgi vienai pašai lēkāt pa batutu ir drusku garlaicīgi. Man patīk lēkāt ar kādu kopā. Vienīgais, ja es būtu zebiekste, es negribētu nokavēt krāsošanu sniegā. Grāmatiņā bija daudz labas nodarbes, no visa visvairāk es gribētu izmēģināt krāsot sniegu. Jāgaida ziema.
Divi brāļi. Piedzīvojumi mežā
1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu
Grāmata bija par diviem brāļiem. Viņi pamodās un nezināja, kur ir palikusi mamma. Viņi glāba putniņus, slēpās no mežacūkas, jo viņai bija bērniņi. Viņi ieraudzīja piparkūku namiņu, bet tajā dzīvoja ragana, kura sāka viņus ķert. Tad izglābtie zvēriņi izglāba puikas no tās raganas. Zvēriņi uzdāvināja brāļiem burvju pulti. Viņi to izmantoja, lai kļūtu neredzami un izglābtu vēl pīli. Tas viss izrādijās sapnis. Grāmata pamāca, ka vajag būt drosmīgam, ka vajag palīdzēt zvēriņiem.2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā
Es gribētu būt ragana, jo viņa dzīvo piparkūku namiņā un piparkūku namiņš taču ir ļoti garšīgs. Žēl gan, ka piparkūkas cep tikai Ziemassvētku laikā. Es labprāt būtu ragana, kura dzīvo piparkūku namiņā un var ēst piparkūkas visu gadu. Ja es būtu ragana, tad es gan neķertu bērnus un putnus. Es ēstu savas piparkūkas.
Bizbizmāsiņa dārziņā
1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu
Man patika pirmā grāmata par bizbizmāsiņu un patika arī šī otrā grāmatiņa. Šoreiz man ļoti patika tas, ka Tīna paņēma savu draudzenīti bizbizmārīti līdzi uz dārziņu. Mārīte tur varēja justies omulīgi un viņai pat bija sava gultiņa puķupodā. Tas bija mīļi. Vislabāk man patika ballīte – kukaiņu ballīte. Ar maskām, protams. Man liekas ļoti forša ideja masku ballei. Jo kukainīši ir skaisti un dažādi, var uztaisīt visādas interesantas maskas.2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā
Es gribētu būt bizbizmārīte, lai man būtu tāda foršā lielā māsa un draudzene kā Tīna, kura par mani tā rūpētos. Ar viņu kopā var daudz ko piedzīvot. Ir ļoti labi, ja ir kāds labs draugs, kā bizbizmārīte un Tīna ir labas draudzenes viena otrai. Tad nav garlaicīgi un nav vientuļi. Es gribētu arī piedalīties kukaiņu masku ballē.
Bizbizmāsiņa
1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu
Grāmatiņā bija par bizbizmāsiņu un divām nedraudzīgām maijvabolēm. Tās abas lielījās par saviem piedzīvojumiem un bizbizmārīte saskuma, bet tikai īsu brītiņu. Vējš viņu pasvieda gaisā un nesa, nesa viņu, un tā viņa nokļuva pie vienas meitenes mājā. Meitene sabijās no bizbizmārītes, tad atkal bizbizmārīte no meitenes. Taču tad izrādījās, ka meitenei Tīnai ir apmetnis - skaists kā bizbizmārītes spārniņi. Viņas palika par bizbizmāsiņām, sadraudzējās. Viņas devās pie zemenītēm, pie gotiņām un pie vistiņām, dauzījās ar sunīti, vakarā kopā gāja gulēt. Tā bija mīļa grāmata.2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā
Es gribētu būt mazā, jaukā bizbizmārīte un visas tās lietas, piedzīvot pirmoreiz tā pat kā viņa. Jo pirms tam taču mārītei nebija nekādi piedzīvojumi. Viņa tikai šūpojās zāles stiebriņos un nekas īpašs nenotika, bet tad viņas dzīvē sāka notikt tik interesantas lietas, kādas citiem kukainīšiem nemaz negadās. Un, kad es satiktu atkal maijvaboles, man vairs nebūtu jāsaskums. Un man būtu jauka draudzene ar kuru kopā darīt foršas lietiņas.
Ābece. Burtu pasakas
1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu
Man patika šī grāmata par burtiem, jo to lasot varēja skatīties uz zīmējumiem un meklēt visus vārdus uz tāda burtiņa. Pasakas man likās interesantas. Vislabāk man patika burtiņa D pasaka par draugiem: dinozauru, dzērvi, dzeni un degunradzi. Viņi visi gribēja paspēlēt spēles, bet beigās sakašķējās, jo domāja, ka viens otram uzbrūk un kož degunā un pat dibenā. Taču viņi jau nezināja, ka tur ir tāds mazs un nejauks dundurs, kurš visus patiesībā sakož. Vēl man patika burtiņa K pasaka, kur visi gribēja pārliecināt citus, ka viņu mājas ir vislabākās, bet meitene Kate visiem paskaidroja, ka katram savas mājas ir vislabākās priekš viņa. Burtiņa L pasaka arī man patika, jo tur es iemācījos, ka uz burta L var nosaukt tik daudz dzīvniekus: leopards, lemūrs, lapsa, lūsis, lauva, lācis.Mēs ar ģimeni, kad braucam mašīnā, tad dažreiz spēlējam alfabēta spēli, kur uz kāda burta jāsauc visus vārdus, kurus var iedomāties. Tad šī grāmata būtu ļoti noderīga. Uz L burta es tagad varēšu saukt visus tos dzīvniekus.