Dominiks Skride
6 gadi, Rēzekne
Kopā ar mammu šovasar lasīt mācīsies Dominiks Skride - 6 gadus vecs blēņdaris, kam priekšā pēdējais gads pirmskolas izglītības iestādē. Dominiks ir trīs brāļu pākstiņas vidējais zirnītis, kam patīk māksla, mūzika un dejošana. Lai dzīve būtu krāsaināka, brīvajos brīžos ar brāļiem tiek spēlēti kariņi un radīts haoss visā mājā.
Iesniegtās recenzijas
Divi brāļi. Piedzīvojumi mežā
1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu
Intervija ar Dominiku par grāmatu "Divi brāļi. Piedzīvojumi mežā".Mamma: Dominik, kā tev patika šī grāmata?
Dominiks: Ļoti, ļoti patika! Puiši bija drosmīgi un gāja visādos piedzīvojumos. Es iedomājos, ka pats esmu mežā ar brāļiem. Tur ir daudz aizraujošu lietu!
Mamma: Kāds bija tavs mīļākais brīdis stāstā?
Dominiks: Kad puišiem iedeva burvju pulti. Es domāju – oho, viņi tagad var darīt visu, ko vēlas!
Mamma: Vai bija arī kaut kas, kas tev ne tik ļoti patika?
Dominiks: Nu… man nepatika, kad viņi bija tumsā. Es pats arī reizēm baidos no tumsas.
Mamma: Ko tu domā, ko autors gribēja pateikt ar šo grāmatu?
Dominiks: Man liekas, ka viņš gribēja parādīt, cik svarīgi ir būt labam. Un arī, ka daba ir īpaša un mežā jāuzvedas kārtīgi.
Mamma: Kādu atziņu tu ieguvi no šīs grāmatas?
Dominiks: Mežā var būt gan bīstami, gan ļoti aizraujoši. Labi, ka tev ir kāds, ar ko uz turieni doties kopā.
Mamma: Ko tu gribētu darīt pēc grāmatas izlasīšanas?
Dominiks: Es gribētu doties kādā piedzīvojumā kopā ar saviem brāļiem! Un arī mammu un tēti, jo ar viņiem ir daudz drošāk.
Mamma: Vai tu ieteiktu šo grāmatu citiem bērniem?
Dominiks: Jā, ieteiktu visiem, kas mīl stāstus par dabu, piedzīvojumiem un mazliet brīnumiem!
Mamma: Lasīšanas vingrinājumi katrā lappusē bija tieši laikā, lai Dominiks sāktu lasīt pa zilbēm.
2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā
Mūsu ģimenē es esmu vidējais brālis. Ja es varētu būt kāds no grāmatas varoņiem, es gribētu būt vecākais brālis. Viņš bija drosmīgs un daudz zināja par mežu. Man patika, kā viņš palīdzēja jaunākajam brālim un sargāja viņu. Es arī gribētu būt tāds – stiprs, gudrs un tāds, uz kuru var paļauties. Mans vecākais brālis Olivers jau tāds ir un es gribētu būt tāds pats kā viņš.Ja es varētu kaut ko mainīt, tad es līdzi mežā paņemtu vairāk uzkodu, jo puišiem gandrīz aptrūkās ēdiens! Un vēl es gribētu, lai viņi neiet mežā slepus. Labāk, lai viņi pasaka vecākiem, kur dodas, un paņem telefonu vai kādu karti. Tad nebūtu tik bīstami.
Es iepazītos ar visiem meža dzīvniekiem un mēģinātu viņus saprast. Varbūt arī uztaisītu no koku zariem īstu mājiņu mežā – tādu kā slepeno bāzi, kur paslēpties no lietus un gulēt.