Otto Stārostnieks

6 gadi, Dižstende

6 gadus jauns zēns, kas nesen ir apguvis lasītprieku, lai jau septembrī uzsāktu mācības Lībagu sākumskolas 1.klasē. Manas mīļākās grāmatas ir dažādas enciklopēdijas, grāmatas par dažādām valstīm un, protams, arī pasaku grāmatas. Lasu gan pats, gan kopā ar vecākiem.

Iesniegtās recenzijas

Kate Cukurvate pieveic frikadeļu zupu

Laura Ikauniece

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Šī grāmata man patika. Kate negribēja ēst zupu, jo nedzirdēja no mammas, ka tā ir frikadeļļu zupa, bet gan KROKODILES. Ko tādu Kate nebija gaidījusi un pamatīgi sabijās. Beigu beigās jau tās bija frikadellas un Katei tās garšoja, jo kļuva spēcīgāka. Arī man bieži tā ir, ka baidos pagaršot jaunas garšas, bet kad es tās pagaršoju, gandrīz vienmēr man tās iegaršojās. Vismīļākā ir mana bērnudārza skābeņu zupa, arī no tās es kļūstu spēcīgs. Tajā dzīvo skābenes, zirņi, bet KATRĀ zupā dzīvo dilles un tās man patīk ļoti.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Ja es varētu būt grāmatas varonis, es būtu Krokodile. Es zinātu, ka ēdot zupu kļūšu liels un spēcīgs. Apēstu visu šķidrumu, dilles, burkānus un zirņus, un kļūtu MILZĪGS. Lūk tad es būtu varena Krokodile, kas patiesībā kļūtu nevis par frikadelli, bet izaugtu par milzu kotleti, ko Kate varētu apēst.

Ķirbīša pavasaris

Anita Rupeika, Tatjana Toropova

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Pabeidzot lasīt grāmatu Otto iesaucās - “Cik mīļa grāmatiņa!”
Jautāju Otto vai viņš saprata par ko bija grāmata un atbilde bija - “Nu, protams! Par ķirbīša pavasari”.
Pēc tam šķirstot grāmatu Otto norāda, ka neesot patikusi kaste ar uzrakstu “MEKLĒ MĀJAS”, tas esot bijis ļoti bēdīgi, ka kaķīšiem nav māju un esot aizdomājies par to, ka tas esot līdzīgi kā bērniņiem, kuriem nav mamma, tētis un mājas. Tas esot ļoti skumji, tāpēc esot labi, ka ir labi cilvēki, kas gatavi pieņemt tik daudz kaķenus, tiem noteikti ir laba sirds.
Vissmieklīgākā lieta esot bijusi kaķa rotaļa ar puķu podu - uzgāzis to sev uz galvas, galu galā “ķirbītis” esot bijis viņš pats!

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Otto pārliecinoši saka, ka viņš būtu Ķirbītis un Ķirbītim ļautu iziet ārpus mājas, lai baudītu silto pavasara saulīti.
Gribētu, lai viņš dotos uz veikalu un nopirktu svaigu pienu, ko padzerties. Tad atkal dotos mājās un gulētu.