Dārta Dumberga

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Par ko bija šī grāmata? Grāmata bija par meža gariņu Ebi un vārnu Kārnu, kuri ieradās uz dzīvi meža vidū, pamestā mājiņā.
Kas tev vislabāk patika? Man patika tas, ka Ebe sadraudzējās ar visiem meža dzīvnieciņiem un palīdzēja viņiem, kad tas bija nepieciešamas.
Kurš stāstiņš tev patika vislabāk? Man vislabāk patika stāstiņš par Sapņu ķērāju. Jo man arī reizēm ir slikti sapņi, tāpēc pēc šī stāstiņa izlasīšanas arī pie manas gultas tagad karājas rozā sapņu ķērās.
Varbūt bija kaut kas, kas tev nepatika? Man patika viss, jo grāmata bija laba.
Ko tu iemācījies izlasot šo grāmatu? Es iemācījos to, ka darot labus darbus, neprasot un negaidot neko atpakaļ, tu jūties labi un tev sirsniņā ir prieks. Kā arī visu vasaru jāvāc un jāmeklē visādas skaistas lietas un jāglabā tās kastītē, jo ziemā no tā var kaut ko skaistu pagatavot un kādu iepriecināt.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es, protams, ka gribētu būt meža gariņš Ebe. Man gribētos, lai man ir tik daudz draugu- meža dzīvnieciņu. Ja es vienu dienu varētu pabūt Ebes lomā, tad es labāk varētu saprast dzīvniekus un darīt viņiem labus darbus. Es gribētu izbaudīt dzīvi meža būdiņā, jo man liekas ka tur būtu ļoti omulīgi. Un darot visas tās foršās lietas, kuras darīja Ebe kopā ar saviem draugiem, būtu aizraujoši.
Es gribētu, lai grāmatai ir turpinājums. Piemēram, Ebes pavasara stāsti, Ebes vasaras stāsti un Ebes rudens stāsti. Jo katrā gadalaikā ir tik daudz ko darīt.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Par ko bija šī grāmata? Grāmatas galvenie varoņi bija britu zilpelēkais kaķis, lapsēns un gulbju pāris ar 5 olām.
Kas tev patika vislabāk? Man patika zīmējumi, jo tie bija tādi interesanti.
Kas tevi sasmīdināja? Smieklīgi bija kā gulbju mamma un tētis skaitīja olas. Kā no četrām olām, kuras perēja, varēja sanākt sešas.
Ko tev grāmata iemācīja? To, ka visiem ir jāmāk skaitīt, vismaz līdz 10.
Ko jaunu tu iemācījies izlasot šo grāmatu? Es uzzināju, kā gulbji perē savas olas. Uzzināju, ka mazie lapsēni ir nepaklausīgi un visu grib uzzināt, kaut arī mamma viņiem to neļauj.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es vienu dienu gribētu būt kaķis. Jo kaķi dara tikai to, ko paši grib un iet tikai pie tiem, kuriem grib iet. Visi kaķus baro ar kaut ko garšīgu un viņi visu dienu guļ saulīte.
Ja es varētu kaut ko mainīt grāmatas beigās, tad tas būtu tas, ka kaķis sēdētu un izperētu olu. tad viņš kļūtu gulbēnam par tēti. Smieklīgi būtu pavērot kā viņš tiktu galā ar mazo gulbēnu. Kā viņam mācītu peldēt un barotu viņu.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Par ko bija šī grāmata? Grāmata bija par detektīviem Dinu un Zigi, kuri atklāja, kāda postaža bija notikusi parkā.
Kura no abām grāmatām par detektīviem tev patika labāk? Man labāk patika pirmā grāmata (Kas par smaku), kuru lasīju, jo man vienkārši ļoti patīk pupuķi.
Vai grāmatas beigas tevi pārsteidza? Jā, jo es neko nezināju par tādiem parkšķiem.
Kas tevi sasmīdināja? Atvaino, purkšķis no izbīļa paspruka man, taču kukainis ir parkšķis.
Kurš grāmatas varonis tev vēl patika un kāpēc? Man patika Aizvēstures pilsētas mēre, jo viņai bija skaisti, lieli ragi un sarkanas lūpas.
Kādu mācību ieguvi izlasot grāmatu? Pirms kaut ko jaunu būvēt ir jāpārliecinās, vai neatņemam mājas kādam, kas tur jau dzīvo.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es gribētu būt triceratopsu dinozaure Dina. Zigis es negribētu būt, jo man negaršo kāposti. Es gribētu izlasīt vēl kādu grāmatu, kurā Dina kopā ar Zigi atklāj kādu noslēpumu un palīdz Aizvēstures pilsētai.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Par ko bija šī grāmata? Grāmata bija par mazu meitenīti, ar apaļām, oļiem līdzīgām ačtelēm, tāpēc to nosauca par Oli Boli.
Kas tev vislabāk patika? Man grāmata ļoti patika, jo es zinu, kā tas ir, kad tik ļoti gribas sākt iet skolā, tā pat kā mana māsa.
Kas tevi sasmīdināja? Mani sasmīdināja pantiņš par mārīti, kuras bērniņi kotletes ēd.
Kurš stāsts tev patika vislabāk? Man vislabāk patika “Ole Bole gaida ziemu”. Man arī vislabāk patīk vasara, kad visu dienu var dzīvot ārā un ēst saldētās suliņas. Man patīk arī ziema, kad var trakot pa sniegu un taisīt sniega eņģeļus.
Varbūt bija kaut kas, kas tev apbēdināja? Jā, man ļoti palika žēl Oles Boles stāstā “Ole Bole pošas uz dejām”. Tas bija ļoti bēdīgi, ka neviens draugs ar viņu negribēja dejot. Bet labi, ka bija skolotāja, kas ar viņu dejoja.
Ko tu iemācījies/uzzināji izlasot šo grāmatu? Es uzzināju to, ka skolā visu iemāca un tur var atrast atbildes uz visiem jautājumiem.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es jau esmu kā tāda maza Ole Bole. Jo izlasot grāmatu mums daudz kas ir kopīgs. Man arī patīk iet uz veikalu un es nesaprotu, kāpēc jāiet garām mantām un lellēm, jo tās taču ir vissvarīgākās. Man arī patīk ejot pastaigāties vai braucot ar riteni pilnu groziņu vai kabatas pielasīt ar akmentiņiem, lapiņām un puķītēm.
Es ceru, ka būs arī turpinājums stāstam par Oli Boli, jo es gribu zināt, kā viņai ies skolā un kādus piedzīvojumus viņa piedzīvos.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Par ko bija šī grāmata? Grāmata bija par to, kā Jannis visu laiku uzdeva jautājumu Kāpēc?
Uz kuru jautājumu tu zināji atbildi? Es zināju atbildi uz jautājumu: ”Kāpēc cilvēks nevar elpot zem ūdens ” un “Kāpēc puķes smaržo?”
Uz kuru jautājumu tu gribētu uzzināt atbildi? Kāpēc bites mirst, kad iekož? Atbilde: Tā to dara tikai aizstāvoties, sargājot savu māju vai izpaužot savus untumus sliktos laika apstākļos.
Kas bija grāmatas galvenie varoņi? Un kurš tev patika vislabāk? Jannis un krāmu vīriņš Čapa.
Bija kas tāds, kas tevi sasmīdināja? Jā, jautājums, vai zivis čurā.
Ko tu iemācījies izlasot šo grāmatu? Iemācījos to, ka ja tu gribi kaut ko jaunu uzzināt, tad vajag jautāt un uzdot jautājumu kāpēc. Bet vajag sagaidīt atbildi un tikai tad jautāt nākošo jautājumu.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es gribētu uz vienu dienu būt Jannis, kurš uzdot jautājumus. Jo es arī visu gribu zināt un man ir sakrājušies ļoti daudz Kāpēc!!! Piemēram, Kāpēc plāvā ir zāle vai smilgas? Kāpēc ir suņi? Kāpēc puķes ir rozā?

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Grāmatas galvenie varoņi bija vardīte Lilī un kaķis Miks. Grāmata bija laba un krāsaina.
Man vislabāk patika tas, ka pēc grāmatas izlasīšanas mēs ar mammu ņemot par paraugu grāmatas pirmo atvērumu izdomājām stāstu par katru ģimenes locekli. Kā sauc, kādas īpašības, kur dzīvo, kas garšo utt. Piemēram, tā- Iepazīsimies! Meitene Dārta. Bieži smejas un dusmojas. Dzīvo mājā. Ir īsta spītniece un enerģijas bumba. Mīļākais ēdiens saldētas suliņas. Baidās no sirseņiem.
Ko šī grāmata tev iemācīja? Izlasot šo grāmatu es uzzināju, cik nozīmīgas mūsu dārzam ir mārītes, kā uzbūvēt viņām māju. Kā arī to, ka var spēlējoties strādāt. Slieka mazākiem bērniem iemācīs figūras. Bija interesanti viņu meklēt, jo slieka slēpās visā grāmatā.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es gribētu būt Mika māmiņa jo man arī patiktu audzēt puķes un tās pārdot savā veikaliņā.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Par ko bija šī grāmata? Grāmata bija par trīs kaķīšiem-trīskrāsu kaķeni Izoldi, ziņkārīgu, apaļīgu rudu runci Ķirbīti un strīpainu, kautrīgu kaķenīti Strīpiņu. Un lielo noslēpumu- pavasari maisos.
Kas tev vislabāk patika? Man patika, ka grāmata bija krāsaina un ar lielajiem burtiem, tāpēc to bija viegli un ātri izlasīt. Man bija smieklīgi, kādus iztēlojās Ķirbītis ķirbjus podiņos. Būtu smieklīgi, ja ķirbji izaugtu apaļi, oranži ar ūsām un astīti.
Kurš varonis tev patika vislabāk? Man vislabāk patika Ķirbītis, jo viņš bija oranžs kā apelsīns un pūkains kā dzijas kamoliņš.
Ko tu iemācījies izlasot šo grāmatu? Iemācījos to, ka baidoties kopā, nav tik ļoti bail.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es gribētu būt Izolde, jo viņa bija mājas saimniece un viņa bija tāda gudra un izsmalcināta kā īsta dāma. Es mainītu to, ka Izoldes saimniece abus kaķīšus paturētu sev. Izoldei būtu draugi ar kuriem kopā spēlēties un mācīt visu to, ko viņa pati zina. Un es Izoldes vietā Ķirbītim neteiktu, kā audzē stādiņus, bet gan ļautu viņam pašam vērot un redzēt kā uz palodzes izaugs stādiņi un rudenī no tiem izaugs lieli, oranži ķirbji.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Esmu izlasījusi visas grāmatas par Kiku Miku. Šī man patika vislabāk, jo arī es esmu piedzīvojusi kā tas ir, kad ir milzīgs uztraukums pirms uzstāšanās. Es gan nespēlēju nevienu instrumentu, bet gan dziedāju.
Šajā grāmatā Kika Mika vēlējās kļūt par mūziķi, tāpēc jau nākamajā dienā vecāki viņu aizveda izmēģināt, kurš būs tieši viņai piemērotākais instruments. Es pati, laikam gribētu spēlēt vijoli vai klavieres. Kikai Mikai ļoti patika muzicēšana, tāpēc tik izziņots koncerts. Es jutu līdzi Kikai Mikai, kad viņai bija jākāpj uz skatuves. Man patika, ka kad viņai izslīdēja vālīte, tad kāds zēns to pacēla un viņai atdeva. Grāmata māca to, ka vajag pamēģināt un nebaidīties no tā, ka var arī kļūdīties. Jo nekas slikts jau nenotiks. Bēdīgāk ir tad, ka tu nobīsties un pat nepamēģini.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es , protams, ka gribētu būt Kika Mika un muzicēt uz skatuves. Es arī gribētu pamēģināt paspēlēt visus mūzikas instrumentus, jo kā tad var zināt, kuru patiks spēlēt vislabāk. Ja es kaut ko varētu mainīt, tad es Kikai Mikai uzvilktu skaistu kleitu, jo šis kombinezons man īsti nepatīk.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Par ko bija šī grāmata? Grāmata bija par vāverīšu ģimeni.
Kas bija grāmatas galvenie varoņi? Un kurš tev patika vislabāk? Galvenie varoņi bija Delfs ar komandu, Niks un Vāverēns. Man vislabāk patika Delfs, jo man patīk delfīni. Patika, ka viņš bija drosmīgs un nogādāja mazuli drošībā.
Varbūt bija kaut kas, kas tev apbēdināja? Jā, mani apbēdināja tas, ka mežā bija izcēlies ugunsgrēks un daudzi meža dzīvnieciņi un putni palika bez mājām. Kā arī tas, ka mazuļi pazaudēja savus vecākus un nezināja, vai ar viņiem viss ir kārtībā.
Kas tev vislabāk patika? Man vislabāk patika tas, ka grāmatas beigās lapsēns un vāverēns atrada savus vecākus. Un viņi visi kopā iestādīja jaunu mežu. Kā arī meklēja mežā plastmasas pudeles, un mežu padarīja tīrāku.
Ko tu iemācījies izlasot šo grāmatu? Es iemācījos daudz ko jaunu. Iemācījos to, ka nedrīkst gaisā laists degošus lukturīšus, jo tie var izraisīt ugunsgrēku. Uzzināju, kuri koki nedeg un kāpēc. Iemācījos jaunus vārdus: cipreses miza, piekarama ūdens tvertne un platuma grādi.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es gribētu vienu dienu iejusties profesora Polimorfusa lomā. Man būtu interesanti darboties baltā halātā laboratorijā ar mēģenēm un kaut ko jaunu izgudrot. Es arī gribētu krustot dažādus augus un palīdzēt izdarīt kādu labu darbu, kas palīdzētu pasargāt dabu.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Grāmata ir par Kati, kurai ļoti garšo saldumi, bet kuram bērnam gan tie negaršo!!! Arī es tos ēdu katru dienu. Jau lasot pirmo grāmatas lappusi sapratām, ka Dārta ir ļoti līdzīga grāmatas galvenajai varonei Katei. Abas ir spītīgas, zinātkāras un dzīvespriecīgas ar bagātu iztēli. Uz jautājumu, kas patika vislabāk, Dārta atbildēja, ka tas bija krokodiļu ceļojums uz visdažādākajām vietām. Dārta arī tā darītu, jo arī viņai negaršo zupa no frikadeļkrokodilēm.
Ko tu iemācījies izlasot šo grāmatu? Grāmata māca: Nogaršot jaunus ēdienus ir īsts piedzīvojums.
Grāmata bija krāsaina, interesanta un es to pati varēju izlasīt, bez neviena palīdzības.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es gribētu būt viena no frikadelēm. Laikam tā, kura ieleca mammai somiņā. Tad es varētu pavadīt visu dienu kopā ar mammu. Redzētu, ko viņa dara darbā. Kad man paliktu garlaicīgi es uzkrāsotu lūpas ar mammas lūpu krāsu un sasmaržotos ar viņas smaržām.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Grāmatas galvenie varoņi bija detektīvi Dina un Zigis, kā arī Pupuķis. Man šī grāmata ļoti patika, jo pupuķi ir mani mīļākie putni. Kā arī man patīk, ja izlasot kādu grāmatu var kaut ko jaunu uzzināt. Piemēram, šīs grāmatas beigās ir pastāstīts par grāmatas varoņiem, kuri jau ir izzuduši un vairs nav uz Zemes sastopami.
Grāmata ir aizraujoša un piemērota zinātkāriem bērniem, tādiem kāda esmu es. Forša grāmata, kuru var tā pat vien pašķirstīt un papētīt krāsainos zīmējumus.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Ja būtu tāda iespēja, tad es vienu dienu gribētu iejusties Dinas lomā. Mums ar viņu ir kopīgas īpašības, tādas kā centība un kārtība. Man arī garšo burkāni un ļooooti negaršo zivis. Man būtu pūkains blociņš, kurā es pierakstītu visu svarīgo informāciju un staigātu apkārt svarīga. Es gribētu uzzināt, kā tas ir, kad atklāj kādu noslēpumu. Es šajā grāmatā nemainītu neko, jo man patika negaidītās beigas un izvēlētais varonis.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Grāmatas galvenie varoņi bija Jannis un Čapa. Man grāmata patika, jo to varēja izlasīt ļoti ātri, 10 min laikā. Bija daudz, krāsainu bilžu. Man vislabāk patika notikums, kurā vecākiem būtu jāiet uz bērnu dārzu. Būtu smieklīgi paskatīties, ka viņi ēd biezputras un sēž mūsu mazajos krēsliņos. Man nepatika, ka ačgārnajā dienā būtu jāvanda sava istaba, jo man nepatīk dzīvot nekārtīgā istabā. Un nepatika, ka apskaušanās vietā būtu jākaujas. Tas vairs nebūtu jautri. Izlasot šo grāmatu es sapratu to, ka labi ir tā, kā ir…Un nekādu ačgārno dienu nemaz nevajag.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Šajā grāmatā es vēlētos būt Čapa un piedāvāt savas idejas dienai, kad viss ir jādara ačgārni. Piemēram…Kamēr vecāki būtu bērnu dārzā, bērni paliktu mājās. Man būtu interesanti uzzināt, ko tā mamma, kamēr es esmu dārziņā, viena pati dara mājās bez manis. Vai aizbraukt uz tēta darbu un iejusties viņa vietā. Kā arī varētu pa dienu gulēt un naktī palikt nomodā. Interesanti būtu pavērot kas notiek naktī, kamēr visi guļ.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Šo grāmatu es lasīju kopā ar mammu, jo tā bija gara un man ātrāk gribējās uzzināt vai un kādu draugu pelīte atradīs Emīlam. Bet es to noteikti izlasīšu arī pati.
Grāmatas galvenā varone bija kāda pasta slepenā darbiniece- Pele Garastīte. Tad pelītei uzradās palīgs- Ludvigs Mitrausītis un viņi abi turpināja darboties pa nakti, pastā kārtojot vēstules. Piedzīvojumi sākas, kad kādu nakti Berta atver vēstuli no kāda zēna…Vēstule bija adresēta Ziemassvētku vecītim.
Man ar Bertu ir viena kopīga īpašība- nepārvarama ziņkārība. Es arī visu gribu uzzināt. Tikai svešas vēstules gan es nelasu, varbūt tāpēc, ka to mūsu mājās nemaz nav tik daudz. Bet ja pelītei nebūtu šī netikuma, tad jau viņa nekad neizlasītu Emīla vēstuli un nevarētu zēnam palīdzēt. Reizēm ir jārīkojas neapdomīgi.
Man ļoti patika šī grāmata. Tā bija labsirdīga un aizraujoša. Grāmata māca to, ka labos darbus vajag darīt, kaut arī tu esi mazs un nezini vai tev sanāks. Labāk ir pamēģināt, nekā nobīties un nedarīt neko. Un noteikti izdarot kādu labu darbu ir gandarījuma sajūta un lepnums par padarīto.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es gribētu vienu dienu būt Berta, jo arī es esmu drosmīga, strādīga un labsirdīga. Esmu arī kārtīga un man patīk, ja mana istaba ir kārtībā. Es gribētu doties piedzīvojumā un mēģināt atrast Emīlam draugu. Es noteikti dotos šajā ceļojumā ar kādu kopā, iespējams paņemtu līdzi Ludvigu, jo divatā būtu gan vieglāk, gan interesantāk. Tā kā man labāk patīk suņi, nekā kaķi, tad es mainīto šajā stāstā to, ka Emīla jaunais draugs būtu sunītis. Manuprāt ar sunīti ir daudz interesantāk gan spēlēties, gan pavadīt laiku ārā. Varētu kūleņot ziemā pa sniegu un vasarā doties garās pastaigās.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Šī grāmata bija par surikatu vārdā Uvis. Grāmata bija par to, kā Uvis gāja meklēt sev draugu. Sākumā man bija ļoti bēdīgi, jo viņam nebija ne drauga, ne draudzenes, bet es zinu, cik tas ir svarīgi, lai tev pašam būtu kaut viens draugs, ar kuru kopā pavadīt laiku. Man ļoti patika šī grāmata, jo es to izlasīju ļoti ātri. No grāmatas iemācījos to, ka draugiem ir jābūt līdzīgiem tev pašam, lai varētu darīt kopā lietas, kas patīk. Man arī patika, ka grāmatas beigās bija 10 spēles, kuras var izspēlēt kopā ar saviem draugiem.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es gribētu vienu dienu iejusties surikata lomā. Bet negribētu, lai man nebūtu draugu, jo negribu piedzīvot kā tas ir- justies vienai un vientuļai. Tāpēc man jau pašā grāmatas sākumā būtu draugi un tad mēs kopā dotos piedzīvojumos. Iepazītos ar zirneklīti, glābtu kaķēnu, kurš nevarēja nokāpt no koka. Jo ar draugiem visu kopā darīt ir daudz interesantāk. Bet tad jau mainītos arī grāmatas nosaukums un tas varētu būt: “Surikatu jautrie piedzīvojumi”.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Man grāmata patika. Patika tas, ka tā bija labsirdīga un māca bērniem, ka vienmēr ir jārīkojas labi un nedrīkst darīt pāri dzīvniekiem, bet ja var, tad jāpalīdz tiem. Ja tu tā darīsi, tad ar tevi arī notiks kaut kas labs. Patika arī dzeguze, kura brāļus brīdināja par nelaimi, piemēram, neēst indīgās ogas. No brāļiem man vislabāk patika Varis, jo viņš manuprāt bija drosmīgāks un atbildīgāks. Es laikam pati esmu kā Tedis.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es gribētu būt mamma, jo man būtu bail, vienai ar māsu palikt mežā. Kaut arī brāļiem gāja jautri un viņi iekūlās dažādos interesantos piedzīvojumos. Es šajā grāmatā mainītu to, ka ragana nebūtu ļauna, bet gan laba. Viņa rūpētos un palīdzētu meža dzīvnieciņiem. Viņa uzaicinātu abus brāļus pie sevis ciemos, pacienātu ar tēju un kopā apēstu bulciņu. Sunītis arī būtu draudzīgs un brāļi varētu tam pakasīt vēderiņu.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Šī grāmata mūsu mājās jau ir sen, tāpēc Dārta to ir gan klausījusies pirms miedziņa, gan arī pati vairākas reizes izlasījusi. Šī ir viena no Dārtas mīļākajām grāmatām. Tāpēc uz jautājumu, par ko bija šī grāmata, viņa sāka to gandrīz vārds vārdā atstāstīt…Tik daudz mēs esam to lasījuši:). Dārtai šajā grāmatā mīļākais varonis bija suns, jo viņai ļoti patīk suņi. Nedaudz bēdīga palika lasot mārītes sastapšanos ar vārnām. Grāmata māca, ka ja tev ir slikta oma, tad to var uzlabot darot lietas, kas tevi iepriecina, piemēram, šūpojoties. Kā arī kopā ar draugu var darīt daudz interesantas lietas un doties piedzīvojumos.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es gribētu būt Tīna, kurai ir draudzene mārīte. Es arī gribētu doties tik foršos piedzīvojumos kopā ar viņu un suni Bruni. Gulēt pļavā un pieēsties pilnu vēderu ar meža zemenītēm. Es negribētu šajā grāmatā mainīt pilnīgi neko, jo tā ir perfekta.