Gustavs Jakubanecs

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Grāmata bija ļoti forša, jo tur bija skaisti zīmējumi, un tur bija daudz dzīvnieki, kas dzīvoja mežā. Grāmatā bija par to, kā nevajag darīt mežā, lai neizceltos ugunsgrēks, jo tad dzīvnieki pazaudē savas mājas un ģimeni. Ugunsdrošība ir ļoti svarīga gan mežā, gan citur, jo ugunsgrēks izposta dzīvniekus, kokus un dzīvnieku mājas. Grāmatu bija viegli lasīt. Man grāmata likās arī jauka, jo bija uzrakstīts, kā visi palīdzēja viens otram, lai novērstu ugunsgrēku. Man liekas, ka grāmata bija arī par to, ka ir svarīgi darīt labos darbus - tika iztīrīts mežs, iestādīti jaunie kociņi, -ir svarīgi sakārtot apkārtni, lai pašiem būtu labi tur dzīvot.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es gribētu uz vienu dienu būt delfīns Delfs, jo delfīns bija gudrs un uzreiz zināja, ko nepieciešams darīt. Delfīns bija arī izpalīdzīgs. Es palīdzētu arī novērst ugunsgrēku, tāpat kā grāmatā Delfs palīdzēja Nikam un izveidoja glābēju komandu. Vienīgais, ko gribētu mainīt grāmatā, ka mežš nebūtu aizdedzies un mazie lapsēns un vāverēns nebūtu pazaudējuši ģimeni, bet tad viņiem arī nebūtu iespēja darīt labos darbus - iestādīt jaunus kociņus, saprast, ka gaisa uguns laternas, nenodzēsti ugunskuri ir ļoti bīstami.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Šī grāmata bija kā dzejolis. Bija interesanti, ka grāmatā bija aprakstītas daudzas spēles. Man foršākā spēle likās 2. , jo tur jānostāv tik ilgi, cik var un uzvarētājs būs tas, kurš varēs nostāvēt visilgāk un 3. spēle "klasītes". Grāmatā katrā lapaspusē bija ļoti skaisti zīmējumi. Grāmata likās arī sirsnīga, jo mazais Surikats atrada sev draugus.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es gribētu būt Surikats, jo man pašam ļoti patīk surikati dēļ viņu mīlīgā izskata, draudzīguma un vēl viņi ir jautri un smieklīgi. Surikati arī izskatās ļoti rotaļīgi, laikam tāpēc šī grāmata bija ar tik daudz spēlēm. Ja es varētu, tad grāmatā mainītu to, ka Surikatam visu laiku būtu daudz labu draugu.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Grāmata man likās mazliet sarežģīta, bet tajā bija ļoti skaisti attēli un interesants stāsts. Lasot sākumā, es domāju, ka Annija tiešām ir pazudusi. Es nesapratu, kāpēc viņu neviens uzreiz nemeklē un kāpēc viņa aizgāja prom no vietas, kur vecmamma viņu pēdējo reizi redzēja.
Grāmatas beigas man šķita interesantas – varbūt tas viss bija tikai Annijas sapnis, bet varbūt arī notika pa īstam. Man ļoti patika, ka grāmatā bija arī uzrakstīta Vērmanes dārza vēsture. Nākamreiz, kad būšu Rīgā, noteikti gribu tur aiziet un atcerēties tēlus no grāmatas.
Bija skaisti lasīt par to, kā vectētiņš atkal sāka runāt ar savu mazmeitu, un kā sunītis priecājās, ka viņi vairs nestrīdas. Es sapratu, ka izrunāties un piedot ir ļoti svarīgi.
Man Annija likās jauka meitene, jo tieši viņa palīdzēja, lai viss beigtos labi – vectētiņš un mazmeita salaba, Lolita un Olita pārcēlās uz Centrāltirgu, bet kaķis dabūja jaunas mājas un ģimeni, kas par viņu rūpēsies. Tad viņam vairs nebūs jābūt ļaunam.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es gribētu, lai grāmatā nekas nemainās, jo beigās viss beidzās labi. Es pats labprāt būtu mazais Eņģelsons, jo viņš likās jauks pret Anniju un noteikti būtu labs arī pret citiem bērniem. Man šķiet, ka būtu ļoti interesanti lidot visu dienu – aizlidot uz dažādām vietām un skatīties uz tām no augšas. Man arī patika, kā Eņģelsons bija uzzīmēts

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Es biju pārsteigts, ka no somas konsoles spēlē akmens nokļuva Paula šortu kabatā. Grāmatu bija viegli lasīt. Grāmata vietām bija ļoti smieklīga, piemēram, brīžos, kad Paula mamma teica to pašu, ko reizēm saka man mana mamma. Es smējos, kad spēlē gliemeži ēda šokolādi. Šī bija ļoti interesanta grāmata. Man arī patīk spēlēt spēles telefonā, un arī man mamma bieži grib uztaisīt ierīču detoksu – man gan tas nepatīk, bet īstie piedzīvojumi, kā nakšņot teltīs, braukt ar riteņiem, iet pastaigāties, spēlēties, likt lego, ir interesantāki, nekā spēlēt tikai spēles. Nebija tādu lietu, kas grāmatā nepatiktu. Grāmatas beigās man likās, ka tā varētu būt burvju konsole, kur spēlēs bija īstā dzīve. Un tiešām ir ļoti labi, ka dzīvē nav kā citās spēlēs, ka ir daudz slikto. Labāk, lai dzīvē būt daudz, daudz vairāk labo cilvēku un labo darbu.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Man ļoti gribētos būt par Paulu, tāpēc ka viņš bija ļoti veiksmīgs, jo viņa mamma piezvanīja iepriekšējiem īrniekiem un izrādījās, ka tā nebija viņu konsole, un tāpēc Pauls varēja konsoli paturēt. Un vēl bija interesanti, kad Paulam kabatā nokļuva tas pats akmens, kas bija spēlē. Paulam tāpat kā man ļoti patika lego. Es gribētu mainīt to, ka tā tiešām būtu burvju konsole un būtu vairāk spēles līmeņi.