Marta Lagzdiņa

14 gadi, Grobiņa

Esmu daudzpusīga un aktīva meitene no Grobiņas! Es mīlu lasīt, dejot, spēlēt flautu, spēlēt klavieres, ceļot un pavadīt laiku ar draugiem! Ar detektīv romāniem esmu uz tu!

Iesniegtās recenzijas

Labas meitenes rokasgrāmata slepkavību atklāšanai

Hollija Džeksone

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Hollijas Džeksones grāmata "Labas meitenes rokasgrāmata slepkavību atklāšanai" stāsta par vidusskolnieci Pipu Ficu Amobi un arī par Ravi Singu, kuri sāk izmeklēt vecu slepkavības lietu- Pipa skolas projekta ietvaros, bet Ravi brāļa piemiņas dēļ. Kad tiek nogalināta meitene Endija Bella, visi uzskata, ka vainīgs ir viņas draugs Sels Sings, kurš pēc tam izdara pašnāvību. Pipai šķiet, ka kaut kas neatbilst patiesībai, un nolemj pati visu izpētīt. Pipa ir apņēmīga un drosmīga, tāds ir arī Ravi. Abi ir gudri, zinātkāri un nepadodas,ja arī viss kļūst bīstami. Izmeklēšana nav vienkārša – jo dziļāk viņi rok, jo vairāk melu, noslēpumu un bīstamu situāciju. Manuprāt, jauki, ka Pipa un Ravi beigās ir kopā, jo lasot bija jūtama viņu tuvību un raizes vienam par otru. Pipai daži cilvēki melo, daži draud, bet viņa vēlas atklāt patiesību un palīdzēt Ravi. Man patīk veids, kā grāmata ir uzrakstīta. Tas ir ne tikai stāsts, bet arī piezīmes no projekta, intervijas ar cilvēkiem, kartes, īsziņas un dažādi dokumenti. Tas rada klātbūtnes sajūtu, ka esmu daļa no komandas. Grāmata lika aizdomāties, cik viegli sabiedrība notic baumām, nepārbaudot faktus, cik ļoti stereotipi var ietekmēt cilvēku viedokli. Manuprāt, rakstniece meistarīgi notur lasītāja interesi. Sapratu arī, cik svarīgi ir uzdot jautājumus un nepiekrist visam, ko citi saka, ja iekšēji jūti, ka kaut kas nav pareizi. Es ieteiktu šo grāmatu ikvienam, kam patīk noslēpumi. Arī tiem, kuri parasti daudz nelasa.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Ja būtu tāda iespēja, es vēlētos uz vienu dienu iejusties Bekas Bellas tēlā. Man ir grūti (pat negribas) iedomāties, bet es vēlos saprast, kā ir dzīvot ar vainas apziņu, kā var mierīgi turpināt savu ierasto dzīvi, zinot, ka esi savas māsas slepkava, kā ir katru dienu pamosties mājā, kur tu esi izdarījis tik briesmīgu noziegumu. Ja es būtu Beka, mēģinātu labot viņas pieļautās kļūdas, piemēram, iesūdzētu Maksu Hestingu , nenolaupītu Pipas suni, kā rezultātā viņš apmaldījās un noslīka. Lasot sajutu, cik Beka patiesībā ir trausla un cik ļoti tikusi sāpināta. Savu daļu atbildības jāuzņemas pašai Endijai, jo viņas vienaldzība un cietsirdība brīdī, kad māsai tik ļoti bija nepieciešama palīdzība, kļuva par iemeslu spēcīgām emocijām. Tās noveda pie traģiskām sekām. Es neuzskatu Beku par vienīgo vainīgo māsas slepkavībā, jo to aukstumu, skaudību un greizsirdību, ko māsas juta viena pret otru, izraisīja viņu tēva (Džeisona Bella) nievājošie komentāri, kas tika veltīti meitām un viņu mātei. Manuprāt, ja vien Bekai būtu kāds ļoti tuvs draugs, raksturā līdzīgs Pipai, kāds, kuram viņa uzticētos un zinātu, ka saņems atbalstu, iespējams, visu tiešām varētu vērst par labu. Lai gan grūti iedomāties, ko varētu mainīt grāmatas notikumos, jo tā tomēr ir par slepkavības izmeklēšanu, bet kā Beka vēlētos pēc piespriestā soda izciešanas satikt un būt kopā ar cilvēkiem, kuri saskata labo un dod spēku būt labākajai sevis versijai.