Estere Pauloviča

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Man ļoti patika, ka grāmata bija tik aizraujoša jau no paša sākuma. Autore spēja uzreiz ievilkt mani stāstā, un es katru dienu gaidīju brīdi, kad varēšu atkal turpināt lasīt. Pip, galvenā varone, bija ļoti gudra un neatlaidīga – viņa bija tāds cilvēks, kas nekad nepadodas, pat ja citi viņai netic. Es viņu ļoti apbrīnoju. Arī tas, kā grāmata bija uzrakstīta – ar intervijām, piezīmēm un īsziņām – padarīja to interesantāku nekā parastās grāmatas.
Sižets bija pilns ar spriedzi un negaidītiem pavērsieniem. Katru reizi, kad likās, ka nu jau viss ir skaidrs, izrādījās, ka ir vēl viens noslēpums. Tas lika man pašam domāt līdzi un mēģināt uzminēt, kas notika ar Andiju.
Kas man nepatika
Bija daži brīži, kad notikumi šķita mazliet pārāk sarežģīti, un vajadzēja pārlasīt, lai visu saprastu. Arī dažas rakstzīmes bija diezgan mulsinošas, jo daudziem bija noslēpumi un grūti bija saprast, kam uzticēties. Bet varbūt tas arī padarīja grāmatu vēl interesantāku.
Man šķiet, ka autore ar šo grāmatu gribēja parādīt, cik svarīgi ir domāt pašam un neakli ticēt tam, ko saka citi. Visa pilsēta domāja, ka Sals ir vainīgs tikai tāpēc, ka tā bija vienkāršākā versija. Bet Pip neapstājās un izmeklēja pati, jo juta, ka tur kaut kas nav kārtībā. Tas parāda, ka reizēm ir jābūt drosmīgam, lai atrastu patiesību – pat ja citi tam pretojas. Autore arī parāda, kā sabiedrība mēdz tiesāt cilvēkus pēc izskata vai izcelsmes, nezinot visu patiesību. Tas bija ļoti svarīgs vēstījums.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Ja es uz vienu dienu būtu kāds no grāmatas varoņiem, es izvēlētos būt Pippa Fitz-Amobi. Viņa ir drosmīga, neatlaidīga un gudra – tās īpašības, kas man ļoti patīk. Pipa nebaidās uzdot grūtus jautājumus un iet pret straumi, lai atklātu patiesību, pat ja tas ir bīstami. Es gribētu justies tik stiprs kā viņa, jo ir vajadzīga liela drosme, lai stātos pretī sabiedrības viedoklim un turpinātu izmeklēšanu, kad visi jau ir atteikušies.
Ja būtu viņas vietā, es rūpīgāk domātu par savu drošību un vairāk iesaistītu pieaugušos, bet es noteikti nepadotos, līdz nebūtu atrisinājis noslēpumu. Attiecībās ar Ravi es būtu godīgāks un atklātāks no sākuma, jo draudzība ar viņu ir viena no vissvarīgākajām lietām šajā stāstā. Es arī vēlētos labāk saprast Andiju – viņa nebija tikai upuris, bet cilvēks ar savām kļūdām un ciešanām.
Būt Pipas vietā nozīmētu būt gatavam cīnīties par patiesību, neatkarīgi no grūtībām. Tas ir varonīgi un iedvesmojoši.