Karolina Kisļicka

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Grāmata " Mūmijas noslēpums. Lases un Majas detektīvaģentūra" ir kriminālnoslēpums bērniem, tajā varoņi izmeklē aizdomīgu notikumu muzejā, jo pazuda svarīgas gleznas. Visi domā, ka tās nozagusi mūmija, bet Lase un Maja netic spokiem. Bet vai tiešam senatnes briesmonis ir pamodies pēc 3000 gadiem? Protams, ka nē! Jo atklājās, ka to izdarīja Kornēlija Hammarberja atriebības dēļ.
Man šī grāmata patika, jo tā bija aizraujoša un noslēpumaina. Es uzreiz sapratu, ka tā bija apkopēja, jo piecos vakarā viņai sākas darbs, tad kad nav neviena muzejā. Tas lika aizdomāties, ka tā ir viņa. Beigās izrādījās, ka es nekļūdījos!
Man nepatika ilustrācijas, jo tās bija melnbaltas. Manuprāt, krāsainākas ilustrācijas vairāk piesaistītu deviņgadīgus bērnus, tas padarītu grāmatu aizraujošāku un dzīvīgāku bērnu acīs.
Autors stāstā māca, ka nedrīkst ticēt visam, ko stāsta citi, labāk ir domāt ar galvu un meklēt patiesību.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es iejustos Kornēlijas lomā, lai pārliecinātu Bārbrū Palmu, ka cilvēkus jāpieņem tādus kādi viņi ir un nevajag tos šķirot. Stāstā es labāk nezagtu gleznas, lai netiktu cietumā, bet gan mēģinātu runāt par gleznām, cik tās ir svarīgas un antīkas, ka mums nevajag mūsdienu gleznas. Ja tas nesanāktu, tad es grieztos pēc citu palīdzības, iespējams, ka Bārbrū uzklausītu viņus, jo es esmu tikai apkopēja.
Es varētu atdzīvināt mūmiju, kura pārmācītu Bārbrū un Kristeru, lai viņš negulētu darba laikā, jo tā vairāki varētu aplaupīt muzeju un darīt visu kas ienākas prātā. Mūmija būtu dzīva, kamēr cilvēki saprastu savas kļūdas un uzklausītu citus.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Grāmata " Meitene zilā kleitiņā" ir emocionāli jaudīga ar spēcīgu draudzību un mistikas stāstu starp divām meitenēm - Beatrisi un Deinu ( spoku ). Kopā meitenes izmeklē traģēdijas apstākļus.
Man patika, ka grāmatas beigās, Deina noved Dmitriju līdz neprātam, tāpēc viņš sirdsapziņas dēļ atzīstas izdarītajā Ziemassvētku naktī. Man nepatika, to ka meitenēm nācās atvadīties vienai no otras, tas bija visemocionālākais moments šajā grāmatā, ka pat lika man apraudāties.
Šajā grāmatā no autora, es ieguvu šādas atziņas, ka draudzība ir stiprāka par bailēm un ļaunums vienmēr saņem pa nopelniem.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es vēlētos iejusties Beatrises ādā, lai man būtu tik stipra draudzība līdz sirds dziļumiem. Es zinātu viņas noslēpumus, bet viņa manus, tas tikai paliktu starp mums. Iespējams, mēs kopā varētu padarīt pasauli labāku. Viņa spētu mani pasargāt no briesmām, kas notiktu nākotnē. Kopīgiem spēkiem, mēs spētu palīdzēt citiem.
Es šajā grāmatā mainītu, to, ka meitenes vismaz vienu reizi nedēļā varētu komunicēt savā starpā, jo nedrīkst tik negaidīti ātri apraut draudzību.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Iespējams, daudziem šī grāmata var likties baisa, jo tajā ir runa par pašnāvību un asiem sižetiem. Agrāk man nepatika lasīt par tādām tēmām kā nāvi, bet tagad bieži sastopos ar to grāmatu pasaulē, ka man jāspēj pārvarēt sevi saistībā ar to, ka esu zaudējusi sev tuvu cilvēku - tēvu.
Šajā grāmatā man viss patika, izņemot dažus momentus, kur Kasparu apsmēja, jo arī es esu piedzīvojusi līdzīgu situāciju. Mobings ir aktuāla tēma manā dzīvē.
Runājot par Martu, tas nebija pareizais viņas lēmums, jo to varēja atrisināt, griežoties pēc palīdzības, pastāstot vecākiem, skolotājiem.
Manuprāt, autors gribēja pateikt to, ka atriebība nav pareiza izvēle, kā arī nevajag klusēt, vajag runāt par savām problēmām. Nevajag krist panikā, par to kas notiek, vienmēr mēģināt iziet no situācijas, jo dzīve nav rožu dārzs.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es gribētu būt Marta, lai atrisinātu problēmas ar saviem klasesbiedriem, daudz ko būtu darījusi savādāk.
Piemēram, nedotu mīlas vēstuli klasesbiedram Reinim, jo tā ir personiska lieta, kuru nav jāzin visai klasei. Pārliecinoties, ka es varu uzticēties tam cilvēkam. Mēģināt vairāk komunicēt ar skolas biedriem un atrast kopīgas intereses. Ja es nespētu atrast kontaktu ar klasesbiedriem, tad meklētu draugus ārpus skolas.
Tomēr, ja es jau būtu spoks, tad rīkotos tāpat kā Marta, acs pret aci, zobs pret zobu, jo man nebūtu ko zaudēt. Vienīgais neaiztiktu Kristu, jo viņa nebija vainīga. Kaspara gadījumā, es ļautu viņam pašam atrisināt savas problēmas bez manas atriebības, vienīgais palīdzētu viņam ar padomiem kā rīkoties tālāk.