Karīna Mārciņa

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Šī bija mana “nemīļākākā” grāmata no visām trim Bada Spēļu grāmatām. Es sevi piespiedu šo grāmatu izlasīt.
Izrādās, ka eksistē 13. apgabals un 12. apgabals tagad ir iznīcināts, jo Katnisa izdzīvoja otrajās Bada Spēles. Pītu nozaga 1. apgabals un mocīja, lai viņs dotu viņiem informāciju. Katnisa piedzīvoja nodevību, lielas fiziskas un mentālas traumas. Visa pasaule tagad krīt panikā un liela daļa protestē pret valdību un 1. apgabalu, sākas karš. Viss tādēļ, ka Katnisa un Pits uzvarēja pirmajās Bada Spēlēs.
Pats koncepts mani ļoti interesēja un tam bija tik daudz potenciāla, bet tā grāmata nebija manā gaumē.
Tad, kad Katnisu izglāba, viņa bija ļoti sliktā garīgā stāvoklī. Viņa bija tik pat labi kā ķerta un emocionalā stresā. Puse no stāsta ir par to, kā Katnisa guļ slimnīcā un mūk prom no cilvēkiem. Viņa un lielākā daļa no 12. apgabala dzīvoja pie 13. apgabala, pazemē. 13. apgabals bija kā cietums un grāmata to tā arī paskaidroja. Viss šķita tik bēdīgi un bezkrāsaini. Es saprotu, ka tas ir tādēļ, lai aprakstītu dažādas situācijas, bet man tas šķita par drūmu.
Bija viens jauks moments, kad Katnisa un viņas māsa Prima kopā dejoja ar citiem cilvēkiem, tas man šķita ļoti jautri.
Visu laiku, kad Katnisa uztraucās vai arī izrādija stipras emocijas, viņai iešpricēja miega zāles, kas mani ļoti stipri nokaitināja. Gan Katnisa, gan Pīts ļoti stipri cieta pēc Bada Spēlēm. Tikai pašas beigas man šķita jaukas, kad Katnisa un Pīts bija laimīgi kopā pēc kara.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Ja es varētu būt jebkurš grāmatas varonis, es būtu Prima. Viņa vismazāk cieta karā. Viņa pašās beigās nomira, kad centās izglābt citus cilvēkus, jo viņa bija medmāsa kara laikā. Es nekad negribētu būt Katnisa vai Pīts. Katnisai bija tik traki, ka viņas vairākas reizes centās atņemt pati sev dzīvību un viņai visu atlikušo dzīvi bija murgi. Pītam nebija necik labāk, viņu mocīja un lika viņam pārdomāt visu dzīvi, kas ir, kas nav īsts. Pīts domāja, ka viss bija ilūzija, viņš zaudēja savu kāju pirmajās Bada Spēlēs un cīnijās karā/protestā/dumpī.
Ja es būtu Prima, es būtu bijusi vairāk blakus Katnisai un būtu viņu vairāk atbalstījusi. Es censtos iestāstīt dakteriem un 13. apgabala vadītājai, ka Katnisai nevajag visu laiku dot miega zāles tikai tādēļ, ka viņa ļoti emocionāla, es strīdētos, ka tas ir tikai dabīgi, ka viņa tā jūtas pēc tik ļoti traumatiskām situācijām, un miega zāles tikai pasliktina situāciju.
Es būtu trenējusies pašaizsardzībā un mācījusies kā lietot ieročus, lai es pati sevi varu aizsargāt.
Pašās beigās Prima nomira, viņu uzspridzināja 13. apgabala vadone, lai piespiestu 1. apgabalam padoties. Pēc manām domām, nāve ir labākā izeja. Pēc kaut kā tik traka un biedējoša, es nedomāju, ka varētu būt tāda pati kā agrāk. Es negribētu redzēt, kam Katnisa un visi cilvēki viņai apkārt izgāja cauri.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Stāsts nebija tik labs cik pirmā grāmata "Bada Spēles", bet tā tik un tā bija interesanta.
Man ļoti patika pavērsiens stāsta beigās, tas bija negaidīts un interesants, man arī patika sākums. Grāmatas sākums bija labs, tas nešķita sasteigts, viss bija saprotams un viegli lasāms. Katnisai atkal vajadzēja doties uz Bada Spēlēm, jo viņa pagajušajās spēlēs piemuļķoja spēļu vadītājus un citi dumpojās brīvības vārdā. Katnisu vajadzēja nogalināt, lai visi apklustu, bet to nevarēja izdarīt atklāti, tādēļ viņa un Pīts devās uz otrajām Bada Spēlēm. Katnisa un Pīts atkal izlikās, ka bija pāris, lai cilvēki viņus atbalstītu. Man patika, kā viss bija izplānots, viņai vajadzēja cīnīties pret iepriekšējiem Bada Spēļu uzvarētājiem.
Tomēr, tuvojoties grāmatas beigām, man sāka nepatikt grāmata. Viss man šķita steigts un nesaprotams, un izrādijās, ka visi meloja Katnisai, ieskaitot Pītu. Kamēr Katnisa cīnijās, lai izdzīvotu, visi parējie bija mierīgi un zināja, kas notiek. Es saprotu, ka tas bija lai pasargātu Katnisu, bet tas man šķita par traku.
Vienīgais iemesls kādēļ Katnisai meloja bija tādēļ, ka viņa bija "Zobgalsīlis", jo viņa uzsāka protestu pašai to neapzinoties. Visi redzēja Katnisu kā priekšmetu, tas man ļoti nepatika. Grāmatā tā tas nebija pateikts, bet bija sajūta, ka tā ir. Katnisas neticība cilvēkiem arī bija mazliet kaitinoša, sakumā tas bija saprotami, bet ar laiku tas kļuva ļoti pārspīlēti.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Ja es varētu būt jebkurš grāmatas varonis, es būtu Heimičs. Viņš bija pirmais "Bada Spēles" uzvarētājs no 12. apgabala un par godu tam, viņš ieguva milzīgu māju un daudz ēdienu, naudas. Viņš gandrīz nolēma piedalīties Bada Spēlēs atkal, bet Pīts ieņēma viņa vietu. Heimičs visu laiku zināja, kas notiek un viņam nedraudēja nekādas briesmas grāmatas laikā.
Ja es būtu Heimičš, es būtu pateicis Katnisai, kas notiek un kādēļ. Es būtu viņiem palīdzējis vairāk un būtu pateicis Katnisai, lai viņa izliekas, ka neko nezina par situāciju, ka viņa ir Zobgalsīlis, ka ir sacies protests, un ka viss 1. apgabals vēlas, lai viņa nomirst.
Heimičš arī bija viens no svarīgākajiem cilvēkiem stāsta un protestā, bet viņam nedraudēja tik lielas briesmas kā citiem un viņu arī cienīja, jo viņš bija pirmais Bada Spēlēs uzvarētājs 12. apgabalam un viņš bija vecāks, gudrāks, tādēļ viņam stāstīja vairāk noslēpumus un informāciju.
Lasot varēja saprast, ka Heimičam rūp Katnisa un Pīts, bet es būtu vairāk palīdzējis abiem diviem un būtu viņus aktīvāk aizstāvējis visā tajā jezgā.
Heimičs ir labs cilvēks, bet, ja es būtu viņš, es nedzertu tik daudz alkoholu un būtu strādājis ar skaidrāku prātu, kad mani mācekļi, Pīts un Katnisa, cīnās uz dzīvību vai nāvi.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Šī grāmata bija ļoti interesanta, bet arī tumšāka nekā iepriekšējā daļa. Man patika lasīt par Pipu un Raviju, un to, kā viņi abi kopā ceņšas atrisināt jauno mistēriju. Šī grāmata bija daudz drūmāka, bet bija interesanti lasīt un censties noskaidrot, kurš ir jaunais noziedznieks.
Mani nokaitināja tas, ka Maksis nenokļuva cietumā tikai tādēļ, ka viņam bija bagāti vecāki. Viņam vajadzēja nokļūt cietumā, Pipa un Ravijs centās to pierādīt, bet pašās beigās ļaunais izspruka cauri sveikā. Neviens neticēja, ka Maksis ir slikts cilvēks, lai arī bija pierādījumi, visi viņam noticēja, jo viņš sākumā šķita normāls zēns.
Šī rakstnince ļoti saistoši raksta par saviem varoņiem, un man bija tik viegli ienīst Maksi, viņa personalitāte un ļaunums nešķita uzspiests.
Grāmatas beigas bija, pēc manām domām, ļoti asiņainas, bija bēdīgi uzzināt, ka tas cilvēks, kuru Pipa centās izglābt, beigās nomira.
Es biju pārsteigta, kad noskaidroju, kurš ir sliktais šajā grāmatā, jo tas cilvēks man likās ļoti jauks u nevainīgs, bet izrādās, ka viņš bija slepkava.
Grāmatas sižets man patika, jo tas nebija par ātru un visvairāk koncentrējās un pašu noziegumu, bija daži momenti, kuri bija ļoti jauki un mīļi.
Pipas un Ravija draudzība bija ļoti jauka, man patika tas, kā Ravijs atbalstīja Pipu un viņas trakās idejas, tas bija ļoti mīļi.
Man riebās, kad Pipas draudzenes viņai vispār neticēja un lika viņai justies trakai, vienīgais kurš Pipu atbalstīja bija Ravijs.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Ja es varētu būt viens no grāmatas varoņiem, es gribētu būt Ravijs, nevis Pipa.
Es gribētu būt Ravijs, jo viņš ir viens no galvenajiem varoņiem, bet, salīdzinājumā ar Pipu, viņš bieži nenokļūs dzīvības vai nāves briesmās. Viņš atbalsta Pipu un viņai visur palīdz, bet cilvēki viņu neienīst tik ļoti cik Pipu, un viņš bieži nenokļūst lielās nepatikšanās.
Pipa arī bieži aizmirst, ka viņai jārūpējas par sevi, ja es būtu Ravijs, es viņai palīdzētu atpūsties un glābtu viņu no bīstamām situācijām.
Gan Ravijam, gan Pipai ir liela mentāla slodze, viņiem vajadzēja atrisināt noziegumu, doties uz tiesu un apsūdzēt Maksi, intervēt cilvēkus, mācīties, izvairīties no briesmām un vēl vairāk. Bet Ravijs saprata, kā to visu izdarīt un nenogurt tik daudz cik Pipa. Es viņa vieta būtu vairāk palīdzējis Pipai ar noziegumu izmeklēšanu un nebūtu atstājis Pipu vienu pašu. Es arī Pipu vairāk atbalstītu un centos mierināt tad, kad viņa ieraudzīja cilvēku nomirstam viņas acu priekšā.
Ja es būtu Ravijs, es arī būtu darījusi tās lietas, kuras viņš darīja, piemēram, es būtu devies uz tiesu un es censtos dabūt Maksi aiz restēm, tikai es būtu centusies vairāk nekā Ravijs. Es ar Pipai intervētu cilvēkus un būtu viņu pasargājis krietni nopietnāk.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Pati grāmata man ļoti patika, man bija interesanti, kā stāstija par slepkavību un pats sižets bija ļoti labi uzrakstīts. Mani aizrāva tas, kā Pipa atrisināja slepkavību un bija jauki censties arī saprast, kurš to izdarīja. Man patika Pipas un Ravija draudzību un, ka tas nebija galvenais notikums un, ka gramata nebija tikai pa to, ka viņi draudzējas. Šī gramata vispār varēja mani nobiedēt un likt man raudāt. Grāmata ir ļoti interesant un viegli lasāma,tas, kā Pipa atrisina noziegumu man šķita ļoti realistiski un grāmata paskaidroja, cik grūti un bīstami ir censties atrisināt slepkavību 17 gadu vecumā. Pipas un Ravija draudzība man šķita ļoti dabīga un vienkārša, man bija jautri lasīt par to, kā viņi draudzējas un pavada laiku kopā. Man patika, ka Ravijs bija viens no tiem cilvēkiem, kuri ticēja, ka Pipa varēs atrisinat šo slepkavību, jo daudzi viņai neticēja, kas mani ļoti nokaitināja. Bija bēdīgi, kad Pipai bija grūti un liela daļa viņu ienīda, tas man šķita netaisnīgi.
Man sķiet, ka autore centās paskaidrot par daudz sliktam lietam gan grāmatā, gan mūsu pasaulē, šajā stāstā bija daudz smagu tēmu. Grāmata izskaidroja sarežģītas tēmas un paskaidroja to, ka pasaule nav tik perfekta, cilvēki ir bīstami un ne vienmēr var uzticēties un palīdzēt visiem. Pipa centās palīdzēt vienai meitenei, bet meitene nodeva Pipu un gandrīz viņu nogalināja. Pat, ja šai grāmatai bija smagas tēmas, man šķita ļoti interesanti par tām lasīt!

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Ja es varētu, es gribētu būt Pipa. Viņas dektetīvprasmes ir ļoti iespaidīgas un aizraujošas, un tas, kā viņa saprata, ko darīt ar viss mazākajiem pavedieniem ir iespaidīgi. Es būtu bijusi vairāk uzmanīga, kad intervētu kādu un es uzticētos citiem. Es arī vairāk būtu rūpējusies par sevi un neļautu šai slepkavībai pārņemt mani. Pipai nebija daudz atpūtu un viņa ļoti centās atrisinat šo noziegumu, tik ļoti, ka viņa pati gandrīz nomira. Es būtu centusies būt mazliet draudzīgāka un saprotamāka ar citiem cilvekiem, kurus Pipa intervēja, it īpaši bijušus noziedzniekus. Slepkavības atklāšana bija ļoti bīstama un mentāli nogurdienoša, ja es būtu bijusi Pipa, man būt kaut kāds ierocis līdzi, lai sevi aiztāvētu, jo daudzi cilvēki ienīda viņu tad, kad cilvēki noskaidroja, ka tie cilvēki bija iespējamie slepkavas. Es būtu rūpējusies vairāk par sevi un nekad neietu ārā viena pati nakts laikā pie svešiniekiem.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Man patika tas, kā Katnisa prot sevi aizstāvēt un viņai nevajag palīdzību no citiem cilvekiem, viņa prot medīt, šaut ar loku, ar šīm prasmēm viņa vairākus gadus palīdzēja savai ģimenei, jo viņas tēvs nomira. Mani aizkustināja tas, kā Katnisa aizstāvēja savu māsu, kad viņas vārdu izlozēja Bada Spēlēm, Katnisa pieteicās tikai, lai aizsargatu savu māsu. Katnisa un viņas draugs Pīta satikās sen vēl pirms bada Spēlēm, Pīts viņai bija iedevis divus maizes gabalus un tas palīdzēja Katnisas ģimenei nenomirt badā, man tas šķita ļoti jauki no Pītas puses. Man dažreiz nepatika, ka Katnisai bija tik daudz paranojas, ka visi viņu ienīst un cenšas viņu nogalināt, tas mani ar laiku bija nokaitinājis, ka viņa nevienam neuzticas. Man patika tas, kā Pīta Katnisu visu laiku pasargāja Bada Spēles laikā un, ka abi beigās izdzīvoja spēlē.
Autore, pēc manām domām, stāstija par pasauli, kura ir sabojāta, cilvēki mira no bada, kamēr citi tos ignorēja un dzīvoja greznu dzīvi. Bada spēles bija veids, kā ieviest kontroli un bailes citos. Ļaunās Bada Spēles bija nomaskētas ar godu tiem, kuri uzvar. Autore stāsta par pasauli, kur nevar uzticēties valdībai, jo tieši viņi iznīcināja pasauli. Kamēr liela daļa cīnijās un mira, tie, kuri bija bagāti, dzīvoja greznu dzīvi, ignorēja nabagus un pat nezināja, kas notiek viņiem apkārt.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Ja es varētu būt kāda no varoņiem, es negribētu būt tā, kas dotos uz Bada Spēlēm, jo tur var uzvarēt tikai viens cilvēks, kamēr pārējie nomirst. Es gribētu būt Katnisas māsa Prima. Viņai stāstā ir tikai 12 gadi, kamēr Katnisa devās uz Bada Spēlēm, bet Prima nedevās. Prima palīdzēja savai mamma, devās uz skolu, protams, tas viss nebija viegli, jo viņa bija no nabadzīgas ģimenes, bet viņai nevajadzēja uztraukties par to vai viņa varētu drīz iet bojā Spēlē. Ja es būtu Prima, es mācitos medīt un dotos uz mežu pēc ogām un es censtos pabarot savu mammu. Es uztrauktos un pārdzīvotu par savu māsu, kura cīnās uz dzīvību un nāvi. Es censtos palīdzēt savai mammai, jo kopš tā laika, kad viņu tētis nomira, viņas mamma nav uzvedusies normāli. Es censtos palīdzēt savai ģimenei un mācītos izdzīvot arī bez masas palīdzības, es mācītos no viņas, kā cīnīties un aizstāvēt savus tuvos!