Irbe Bārbala Kārkliņa

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Es biju lasījusi grāmatu "Neatskaties", un tā man ļoti patika. Tāpēc nolēmu šī gada stafeti noslēgt ar šo grāmatu.
Beatrise iedraudzējas ar pretējās mājas meiteni Deinu, kas izrādās spoks! Mani šī grāmata reizēm šausmināja. Bet citreiz es varēju pasmieties, jo tieši tāpat kā Beatrises mamma rājas par nesakārtoto skapi, tāpat dara arī mana mamma par manu skapi. Un man arī ir nedroši uzstāties dažādos runas konkursos, turklāt man nav tādas draudzenes kā Deina Beatrisei un neviens man nevar neredzams pačukstēt priekšā, ja piemirstu vārdus.
Man patika tas brīdis, kad Beatrise ar Deinu izglāba Paulu no slīkšanas. Viņas varēja to nedarīt, jo Paula ir nejauka meitene, kas skolā mobingo citus, bet izvēlējās glābt. Parādot, ka ir drosmīgas.
Un Deina nevarēja aiziet pie saviem vecākiem, kamēr nebija atriebusies par savas ģimenes un savu nogalināšanu. Tas bija mazliet baisi.
No grāmatas es paņemšu domu, ka ir jābūt drosmīgam un tad bailes pāries. Un ir jāmācās pašai, nevis jāpaļaujas, ka gan jau kaut kā.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es gribētu būt Deina. Tad es varētu saprast, kā jūtas spoki. Bet, lai būtu Deina, man būtu jābūt mirušai. Es negribu būt mirusi. Tādēļ es gribētu būt Beatrise. un gribētu, lai man būtu tāda pati draudzene spoks kā Deina.
Ja es būtu Beatrise, es varbūt vairāk darītu tā, lai pieaugušie uzzinātu par Deinas ģimenes nogalināšanu, ka tas nebija nelaimes gadijums, bet gan apzināta slepkavība. Varbūt es uzrakstītu par to kādā pārbaudes darbā, lai uzzina skolotāja. Un viņa tad varētu pastāstīt, kas būtu jādara tālāk, lai visi uzzinātu kāda bija patiesība.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Šausmīga grāmata! Iedomājaties, es tā mierīgi lasu un pēkšņi es saprotu, ka grāmatā ir Irbe! Irbe! Grāmatā! Un grāmata ir par apmēram to, ko arī es daru savā ikdienā. Un es esmu Irbe! Nu fantastiski!
Man šo grāmatu bija ļoti interesanti lasīt, jo es esmu folkloras kopā Vīteri, kur mācāmies dažādas latviešu tradīcijas. Un mamma mani ir aizvilkusi arī uz Kroma Kolnu, kur es varu iejusties vēl senākos laikos. Agrāk man Kroma Kolnā ļoti patika. Šobrīd vairs ne tik ļoti, jo ir samērā garlaicīgi, kad tā vienkārši jāapģērbjas senā tērpā un visu dienu tajā jāstaigā. Bet lasot šo grāmatu es sailgojos pēc tādas Mežkalnes kā grāmatā, lai tai laikā, kad pieaugušie ir aizņemti, arī mums, pusaudžiem, būtu interesanti. Man brīžiem bija bailīgi lasīt grāmatu, jo šķita, ka atvēršu sava dzīvokļa durvis un sapratīšu, ka viss notiek ārpusē, tepat pie manis. Man bija ļoti žēl lapsu, un es priecājos, ka tām bija iespēja palikt par cilvēkiem, lai izdzīvotu auksto ziemu. Bet es negribētu, lai visi dzīvnieki varētu palikt par cilvēkiem. Tas būtu traki!
Mani grāmata iemācīja, ka nav labi sajaukt kopā vairākus rituālus, nezinot ar ko tas var beigties. Vajag iemācīties vienu rituālu un veikt to pareizi. Un vēl es uzzināju, ka dažādām tautām viņu mītiskie tēli ir piemērojušies konkrētai dzīves videi, nevis valstu robežām. Man šķiet, ka nu es gribēšu ko vairāk uzzināt arī par ziemeļvalstu mītiskajām būtnēm, jo Norvēģijā dzīvo mans tētis un es dažreiz lidoju ciemos. Gribu zināt, ko es tur varētu sastapt.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Protams, ka es būtu Irbe! Es neburtu ziemas rituālu, bet gan mēginātu pārliecināt Mārtiņu, ka tā nav laba doma. Lai gan... Varbūt šogad es uzburtu saulgriežu rituālu, lai beidzot ir silti un atnāk vasara!
Vēl es gribētu būt viena no Ludviga māsīcām. Tad es varētu saprast, kāda ir lapsu dzīve.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Man šī grāmata nepatika. Lasot jutu, kā mana sirds bieži sažņaudzas un gribas raudāt. Es noteikti negribētu dzīvot tādā pilsētā, kādā dzīvo Spoks. Es ne visu šai grāmatā sapratu. Man nebija skaidrs, kas ir radītājs, un uz kādu pilsētu Nokss aizveda Spoku. Ceru, ka grāmatai būs arī turpinājums.
Parunājot ar mammu, es sapratu, ka grāmata ir par pusaudžu laiku un pieaugšanu. Arī es šobrīd esmu pusaudze, un reizēm nesaprotu, ko es jūtu un ko gribētu darīt, un pavelkos līdzi draugiem.
Es gribētu, lai šo grāmatu izlasa pusaudžu vecāki. Un arī paši pusaudži. Jo šai grāmatā ir spilgti rakstīts par to, kāda izmisuma un protestu pilna var būt pusaudža iekšējā pasaule.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es gribētu, lai es varētu būt Spoka mamma. Tad es nelektu laukā pa logu, bet gan mēģinātu būt vairāk ar Spoku un runāties ar viņu.
Ja es būtu Spoka tētis, es nesodītu Spoku un neieslēgtu viņu istabā, bet mēģinātu saprast, kāpēc Spoks uzkāpa uz pamestas mājas jumta un kopā ar draugiem piedzērās.
Vēl es varētu būt Nokss, jo reizēm arī man ir sajūta, ka es nekur neiederos. Ja es būtu Nokss, es ietu kopā ar Spoku uz jauno pilsētu. Jo katram ir vajadzīgs draugs un nevienu nevar pamest vienu pašu.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Man palika skumji, kad lasīju šo grāmatu. Tāpat kā Rahelas vecāki, arī mani vecāki nedzivo kopā, bet es arī neatceros laiku, kad viņi būtu dzīvojuši kopā. Tieši tāpat kā Rahela, esmu centusies saprast, kāpēc tas tā ir noticis.
Man patika, ka Rahela tomēr saņēmās un aizgāja iepazīties ar Andersu. Un pēc tam mēģināja atgriezties laikā, lai varētu Andersu pabrīdināt par gaidāmo nelaimi.
Es domāju par to, kā notiek notikumi un vai kas mainītos, ja mēs rīkotos savādāk. Grāmata mani pārliecināja, ka daudz nekas nemainītos. Bet mazs sīkums tomēr var izmainīt dažas lietas. Man patika, ka Anderss tomēr nepalika ratiņkrēslā, bet Rahelai izdevās laiku izmainīt tā, ka Andersa vietā viņa pati paskrēja zem autobusa. Bet tādējādi viņa satikās un iepazinās ar Andersu jau citā laikā.
Man ir mazliet jocīgi domāt par to, ka cilvēki varētu ceļot laikā un izmainīt notikumus. Es arī gribētu atrast tādu Raganas alu, kas aizved citā laikā. Tad es aizceļotu uz to laiku, kurā mani vecāki ir kopā kā ģimene. Tikai man būtu bail pazaudēties starp laikiem.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es gribētu būt Rahelas tētis. Varbūt tad es labāk saprastu, ko jūt tētis, kad nevar būt kopā ar mani. Grāmatas notikumos es neko nemainītu. Viss taču beidzās labi!

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Man ir aizdomas, ka rakstniece ir arī skolotāja. Grāmatas notikumi ļoti atgādināja arī mūsu klases noskaņu. Man patika, ka grāmatu bija viegli lasīt, jo tā ir jautra un piedzīvojumiem bagāta. Tā vien šķita, ka notikumi paši rauj uz priekšu un lappuses sarūk nemanāmi.
Man nepatika, ka kādam bija ienākusi prātā doma saīsināt vasaras brīvlaiku. Ja tas notiktu realitātē, es, tieši tāpat kā Luīze, cīnītos par to, lai brīvlaiks paliek visus trīs vasaras mēnešus.
Lasot grāmatu, aizdomājos par to, ka patiesībā arī skolotājiem var nebūt viegli un vienkārši klasē. Jo īpaši tad, ja klase ir tik pat dauzonīga un izdomas pilna kā grāmatas klase. Vai mūsējā.
Es gribētu, lai autore uzraksta kādu romānu arī par 7.klasi, jo es rudenī jau iešu 7.klasē, un būtu interesanti salīdzināt, vai arī būtu līdzīgi, kā manā klasē. Mani mazliet biedē, ka būs jauna skola un jauna klase. Es gribētu izlasīt kādu grāmatu par to, kā ir būt jaunajiem ģimnāzijā.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es gribētu būt Luīze. Arī man ir daudz ideju, ko gribētu realizēt, bet man mazliet pietrūkst Luīzes uzņēmības. To es gribētu no viņas aizņemties. Es laikam necenstos nozagt izglītības ministru un iesprostot viņu bunkurā, bet es gribētu atrast bunkuru. Un ierīkotu tur slepenu štābiņu. Es nemēģinātu iegāzt skolotāju čiekuru viņa pārbaudes stundā.
Luīzes attiecības ar bērniem man patika. Es arī draudzējos ar zēniem. Un mēs visu ko kopā izdomājam darīt.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Grāmatā man patika ilustrācijas, tās palīdzēja saredzēt stāstu.
Stāsts ir par to, ko bērni jūt, ja viņu bulingo, un ka tas nav joks, bet var ļoti dziļi aizskart bērnu.
Es ļoti jutu līdzi Kasparam, jo viņš centās iegūt jauno klasesbiedru cieņu, bet viņam tas neizdevās, jo tā neveiksmīgā putna kaka... jā, tā sabojāja visu! Ja vien Kaspars būtu varējis pasmieties līdzi klasesbiedriem, tad viņš netiktu bulingots, un viss izvērstos savādāk.
Man gribējās, lai Marta ir dzīva, nevis spoks, jo viņa nebija gribējusi nomirt, bet tikai parādīt, ka arī viņai sāp pāridarījumi.
Grāmatas beigas mani nošokēja, jo viss beidzās ar jautājumu - vai tiešām viss sāksies no sākuma?
Pēc šīs grāmatas izlasīšanas es vairāk piedomāšu, kā izturos pret saviem klases un skolas biedriem.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es gribētu būt Kaspara ome. Tad es varētu vairāk iedziļināties Kaspara dzīvē un viņam labāk palīdzēt iejusties skolā.
Ja es būtu Marta, es nemēģinātu sevi nogalināt. Es mēģinātu atrast palīdzību un runātu par to, kas man sāp, arī ar pieaugušajiem. Es mudinātu pārējos padomāt par to, ka mūsu izturēšanās var kādu tik ļoti sāpināt, ka viņš var gribēt vairs nedzīvot.