Irbe Bārbala Kārkliņa

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Man palika skumji, kad lasīju šo grāmatu. Tāpat kā Rahelas vecāki, arī mani vecāki nedzivo kopā, bet es arī neatceros laiku, kad viņi būtu dzīvojuši kopā. Tieši tāpat kā Rahela, esmu centusies saprast, kāpēc tas tā ir noticis.
Man patika, ka Rahela tomēr saņēmās un aizgāja iepazīties ar Andersu. Un pēc tam mēģināja atgriezties laikā, lai varētu Andersu pabrīdināt par gaidāmo nelaimi.
Es domāju par to, kā notiek notikumi un vai kas mainītos, ja mēs rīkotos savādāk. Grāmata mani pārliecināja, ka daudz nekas nemainītos. Bet mazs sīkums tomēr var izmainīt dažas lietas. Man patika, ka Anderss tomēr nepalika ratiņkrēslā, bet Rahelai izdevās laiku izmainīt tā, ka Andersa vietā viņa pati paskrēja zem autobusa. Bet tādējādi viņa satikās un iepazinās ar Andersu jau citā laikā.
Man ir mazliet jocīgi domāt par to, ka cilvēki varētu ceļot laikā un izmainīt notikumus. Es arī gribētu atrast tādu Raganas alu, kas aizved citā laikā. Tad es aizceļotu uz to laiku, kurā mani vecāki ir kopā kā ģimene. Tikai man būtu bail pazaudēties starp laikiem.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es gribētu būt Rahelas tētis. Varbūt tad es labāk saprastu, ko jūt tētis, kad nevar būt kopā ar mani. Grāmatas notikumos es neko nemainītu. Viss taču beidzās labi!

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Man ir aizdomas, ka rakstniece ir arī skolotāja. Grāmatas notikumi ļoti atgādināja arī mūsu klases noskaņu. Man patika, ka grāmatu bija viegli lasīt, jo tā ir jautra un piedzīvojumiem bagāta. Tā vien šķita, ka notikumi paši rauj uz priekšu un lappuses sarūk nemanāmi.
Man nepatika, ka kādam bija ienākusi prātā doma saīsināt vasaras brīvlaiku. Ja tas notiktu realitātē, es, tieši tāpat kā Luīze, cīnītos par to, lai brīvlaiks paliek visus trīs vasaras mēnešus.
Lasot grāmatu, aizdomājos par to, ka patiesībā arī skolotājiem var nebūt viegli un vienkārši klasē. Jo īpaši tad, ja klase ir tik pat dauzonīga un izdomas pilna kā grāmatas klase. Vai mūsējā.
Es gribētu, lai autore uzraksta kādu romānu arī par 7.klasi, jo es rudenī jau iešu 7.klasē, un būtu interesanti salīdzināt, vai arī būtu līdzīgi, kā manā klasē. Mani mazliet biedē, ka būs jauna skola un jauna klase. Es gribētu izlasīt kādu grāmatu par to, kā ir būt jaunajiem ģimnāzijā.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es gribētu būt Luīze. Arī man ir daudz ideju, ko gribētu realizēt, bet man mazliet pietrūkst Luīzes uzņēmības. To es gribētu no viņas aizņemties. Es laikam necenstos nozagt izglītības ministru un iesprostot viņu bunkurā, bet es gribētu atrast bunkuru. Un ierīkotu tur slepenu štābiņu. Es nemēģinātu iegāzt skolotāju čiekuru viņa pārbaudes stundā.
Luīzes attiecības ar bērniem man patika. Es arī draudzējos ar zēniem. Un mēs visu ko kopā izdomājam darīt.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Grāmatā man patika ilustrācijas, tās palīdzēja saredzēt stāstu.
Stāsts ir par to, ko bērni jūt, ja viņu bulingo, un ka tas nav joks, bet var ļoti dziļi aizskart bērnu.
Es ļoti jutu līdzi Kasparam, jo viņš centās iegūt jauno klasesbiedru cieņu, bet viņam tas neizdevās, jo tā neveiksmīgā putna kaka... jā, tā sabojāja visu! Ja vien Kaspars būtu varējis pasmieties līdzi klasesbiedriem, tad viņš netiktu bulingots, un viss izvērstos savādāk.
Man gribējās, lai Marta ir dzīva, nevis spoks, jo viņa nebija gribējusi nomirt, bet tikai parādīt, ka arī viņai sāp pāridarījumi.
Grāmatas beigas mani nošokēja, jo viss beidzās ar jautājumu - vai tiešām viss sāksies no sākuma?
Pēc šīs grāmatas izlasīšanas es vairāk piedomāšu, kā izturos pret saviem klases un skolas biedriem.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es gribētu būt Kaspara ome. Tad es varētu vairāk iedziļināties Kaspara dzīvē un viņam labāk palīdzēt iejusties skolā.
Ja es būtu Marta, es nemēģinātu sevi nogalināt. Es mēģinātu atrast palīdzību un runātu par to, kas man sāp, arī ar pieaugušajiem. Es mudinātu pārējos padomāt par to, ka mūsu izturēšanās var kādu tik ļoti sāpināt, ka viņš var gribēt vairs nedzīvot.