Agate Neimane

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Es jau iepriekš biju dzirdējusi par šo grāmatu cildinošas atsauksmes, tāpēc gaidīju, ka tā būs tiešām laba grāmata, un varu teikt, ka nebiju vīlusies. Es tiešām iesaku ikvienam (12+ veciem jauniešiem), kam patīk kriminālliteratūra, šo grāmatu izlasīt.
Šo grāmatu izlasīju 3 dienās, jo man ļoti ieinteresēja Sela un Endijas stāsts un noteikti lasīšu arī nākamās daļas, lai uzzinātu, kas notiks ar Pipu un Ravi un ko nākamo viņi izmeklēs. Es nekad iepriekš nebiju lasījusi kriminālliteratūru, un šī grāmata mani ieveda šajā literatūras pasaules daļā un es labprāt vēl lasītu daudz šāda veida grāmatas.
Es gandrīz sāku raudāt, kad Bārniju, Pipas zelta retrīveri, atrada noslīkušu upē. Kaut vai man ir nojauta ka Bārnijs nemaz nenoslīka, bet kāds viņu noslepkavoja, bet to uzzināšu tikai nākamajās grāmatās.
Es gaidīju, ka būs lielāks un pārsteidzošāks iemesls, kāpēc Sela draugi, Milija, Naomi, Džeiks un Maks meloja policijai un sabojāja Sela alibi. Protams, man nepatika, viss ko Maks un Eliots un citi grāmatas varoņi izdarīja, bet es apbrīnoju, kā piecpadsmit gadīga meitene (Holija Džeksone) varēja uzrakstīt tik labu un nekļūdainu grāmatu, kur visu laiku jāatceras, ko lasītājs jau zina un ko nē.
Man liekas, ka Holija vēlējās pavēstīt, lai nekad nebeidz ticēt sev un turpini darīt, jo Pipa vienmēr sevī zināja, ka Sels ir nevainīgs un ka bija noticis kaut kas vairāk, nekā policija zināja. Viņa tam ticēja, pat tad, kad lielākā daļa cilvēku viņai apkārt apgalvoja pretējo.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es ļoti vēlējos izmainīt Bārnija stāstu, tāpēc iedomājos, ka es esmu Pipas vietā tajā dienā, kad viņa aizgāja uz Kilton Mail, lai satiktu Beku Bellu un uzdotu viņai dažus jautājumus par Endijas Bellas, Bekas māsas, slepkavību.
Līdz brīdim, kad Pipa satika Beku, es viņas dienu nemainītu. Bet tad, kad viņa sāka jautāt Bekai visādus jautājumus, es viņas vietā neminētu Endijas otro telefonu. Es tikai jautātu, kuri cilvēki varēja ieiet Bellu mājā, un vēl svarīgāk – kuri varēja tikt Endijas istabā. Man liekas, ka tad Beka pastāstītu to pašu, ko grāmatā, bet justos drošāk. Viņai neliktos, ka Pipa tūlīt uzzinās viņas noslēpumu. Un tad būtu mazāka iespēja, ka viņa tā satrauksies un izlaidīs Bārniju naktī mežā bez siksnas. Tas noveda pie tā, ka Bārnija līķi atrada dīķī dažas dienas vēlāk. Viņš bija apmaldījies, iekritis ūdenī un noslīcis. Bet man ir sajūta, ka kāds viņu nogalināja tīšām, lai Pipa pārstātu izmeklēt Endijas slepkavību.
Es zinu, ka, ja Bārnijs būtu izdzīvojis, ļoti daudz kas grāmatā mainītos. Man viņš ļoti patika, un viņa nāve šķita nevajadzīga. Manuprāt, šī versija ar dzīvu Bārniju būtu vēl interesantāka, kaut arī liekas, ka tas nav iespējams, jo grāmata jau tā bija ļoti aizraujoša.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Grāmata mani aizrāva, un nevarēju pārstāt lasīt. Autore Sūzena Kolinsa mani stāstā ļoti ievilka ar izmaiņām, kas pašā sākumā notika Katnisas dzīvē - viņas mazo māsu Primu izlozēja kā pārstāvi Bada spēlēs, un Katnisa brīvprātīgi pieteicās pārstāvēt 12. apgabalu māsas vietā. Manuprāt, Katnisa ir drosmīga un nesavtīgi mīl savu māsu.
Man patika šī grāmata, taču mani aizkaitināja tas, ka Pīta apvainojās uz Katnisu par to, ka viņa tēloja, ka Pītā bija iemīlējusies. Viņa to darīja, lai izdzīvotu. Pīta Katnisai teica, ka viņa neprot melot, bet pats vairākas reizes noticēja viņas meliem un trikiem.
Katnisa nepazīst īstas jūtas, jo pēc tēva nāves bērnībā viņai nav bijis mīlestības piemēra, tāpēc Katnisa nenotic un apšauba Pītas jūtas pret viņu, lai gan tās ir ļoti redzamas un netēlotas. Lasot, to varēja viegli saprast.
Man liekas, ka ar šo grāmatu autore mēģināja pavēstīt, kā viņa redz šo pasauli, kur mēs dzīvojam. Tā ne vienmēr ir taisnīga un viegla. Šie 12 apgabali ir kā cilvēku grupas. 1. apgabals vispriviliģētākais, bet 12. viss mazāk vai necik. Bada spēles es redzu kā dzīvi, kad Tu vairs nedzīvo pie vecākiem. Visbiežāk “uzvar” priviliģētākie jeb, kā viņus sauca grāmatā - Karjeristi, jo viņi visu savu dzīvi tam gatavojas. Bet ir gadījumi, kad tā nenotiek, piemēram, kā šajā grāmatā. Izdzīvo tas, kam ir labi instinkti, gudrs prāts un drosme. Ja arī kaut kam tiec gatavots, nenozīmē, ka Tu uzvarēsi.
Es šo grāmatu iesaku, man tā ļoti patika, lika daudz domāt un bija ļoti interesanta.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es iztēlojos, ka es esmu Lapsa uz vienu dienu, jo man šķiet, ka no visiem šīm grāmatas varoņiem mēs esam vislīdzīgākās. Viena no mūsu līdzībām ir tā, ka es arī nepārzinu indīgos augus un ogas pārāk labi. Ja es būtu viņas vietā pirms Bada spēlēm, kad visi trenējās Kapitolijā, es noteikti trenētos atpazīt indīgos augus un ogas, lai ar mani nenotiktu tas pats, kas ar Lapsu – lai es nejauši neapēstu indīgas ogas.
Tajā vienā dienā es arī censtos būt draudzīga un jauka pret citiem pārstāvjiem, lai, kad mēs satiktos arēnā, ir lielāka iespēja, ka viņi man neuzbruktu. Pārējo es daudz nemainītu, jo, manuprāt, Lapsas taktika - izvairīties no konfrontācijas, cīņas un visiem pārējiem dalībniekiem, kā arī trenēšanās laikā viņus novērot un uzzināt viņu vājos un stipros punktus - bija ļoti gudri un viltīgi. Es ļoti gribētu izlasīt tādu grāmatas versiju, kurā Lapsa nenomirst no indīgajām ogām un piedzīvo vairāk.