Ance Pakalne

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

2025. gadā tika izdota ilgi gaidītā Sūzenas Kolinsas grāmata par Heimiča Ebernatija Bada Spēlēm. Tā ietver tādas tēmas kā tuvinieku zaudējumu, varas pārākumu, brutalitāti un agras sacelšanās jausmas. Romāna darbība noris distopiskajā nākotnē Panemas valstī 25 gadus pirms oriģinālās triloģijas notikumiem.
Romāna galvenais varonis Heimičs Ebernatijs dzīvo divpadsmitajā apgabalā kopā ar savu čaklo māti, mazo brāli Sidu un draudzeni Lenoru Dūju. Izlozē šajā gadā tiek izlozēti divtik daudz pārstāvju par godu Ceturkšņa Spaidiem (50. Bada Spēlēm). Par nelaimi Heimičs nonāk nepareizajā vietā un nepareizajā laikā un, lai arī netiek izlozēts, kļūst par spēļu dalībnieku. Heimičam par pārsteigumu viņš tiek iesaistīts dumpinieku plānā pārpludināt arēnu, bet arī tas norit neveiksmīgi, jo arēna netiek bojāta, taču Kapitolijs uzzina, ko Heimičs ir mēģinājis paveikt. Heimičs uzvar, bet pēc gūtajām traumām un piedzīvotās brutalitātes spēlēs, zēnu pārņem bailes par savu tuvinieku dzīvībām. Atgriežoties divpadsmitajā apgabalā, viņš uzzina, ka ugunsgrēkā ir gājusi bojā viņa ģimene, savukārt draudzene mirst blakus Heimičam saindētu konfekšu dēļ.
Beidzot bija iespēja uzzināt, kāpēc Heimičs kļuva īgns un savas bēdas slīcināja alkoholā. Lai arī bija skumji lasīt viņa stāstu, to bija būtiski uzzināt. Visvairāk skumdina tas, ka viņa laime ar Lenoru tika sagrauta, bet nedaudz iepriecināja epilogs, kurā viņš apraksta kā pavada laiku kopā ar Katnisu un Pītu audzējot zosis.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Ja būtu iespēja iejusties kādā tēlā uz dienu, būtu Meizilī Donere. Lai arī divpadsmitajā apgabalā daudzi viņu uzskatīja par augstprātīgu, viņa mēdza būt jauka pret cilvēkiem, kas viņai rūpēja, piemēram, pārējiem pārstāvjiem palīdzēja veidot piemiņas lietas, padarot tās praktiskākas un skaistākas. Meiteni interesēja mode un kopumā Meizilī tēls bija ikonisks, jo par spīti tam, ka Bada Spēlēs viņa bija nolemta nāvei, meitene konstanti kritizēja kapitoliešus, viņu tērpus un atbalstīja Heimiču, kad zēns spītēja Kapitolijam, prezidentam Snovam ar savām darbībām. Viņas vietā nebūtu bijusi tik skeptiska pret Heimiču un Luellu sākumā, jo viņi bija no viena apgabala un neko nebija nodarījuši Meizilī. Iespējams, Bada Spēļu laikā būtu izveidojusi sev kādu slēptuvi no arēnas letālajiem mutantiem un dzīvniekiem, lai paslēptos no tiem, jo pārstāvji šajās spēlēs nebija tik bīstami kā pati arēna. Tādejādi, iespējams, novērstu nāvi, kas piemeklēja Meizilī arēnā (viņu nonāvēja agresīvu putnu bars).

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

2010. gadā izdotais triloģijas “Bada Spēles” noslēdzošais romāns “Zobgaļsīlis” iekļauj tēmas par uzupurēšanos, propagandu, manipulāciju un atriebību. Darbība norisinās distopiskajā nākotnē Kapitolijā un trīspadsmitajā apgabalā.
Katnisa piekrīt būt par Zobgaļsīli, taču ar noteikumu, ka Bada Spēļu uzvarētājiem, kas nonākuši Kapitolijā, ir garantēta neaizskaramība. Katnisa Plūtarha komandas vadībā nofilmē dažādus propagandas materiālus, taču viņu satriec Kapitolija propagandas materiāli, jo tos izziņo Pīta. Pēdējā tiešraidē Pīta dumpiniekus brīdina par uzbrukumu, bet, kad viņš vēlāk tiek izglābts, Katnisu nepatīkami pārsteidz Pītas vēlme nogalināt viņu. Izrādās, Pītas prāts ir sagrozīts, un viņš Katnisu saskata kā draudu. Lai gan Pīta lēnām atveseļojas, viņš nereti piedzīvo epizodes, kas sarūgtina meiteni. Katnisa ar filmēšanas komandu un Pītu dodas uz Kapitoliju, lai nogalinātu Snovu. Norisinās spraigas cīņas, kuru rezultātā Katnisas māsa iet bojā. Katnisa ir nikna un vēlas atriebties Snovam, taču, izrādās, māsa gāja bojā Koinas dēļ, tāpēc viņa nogalina Koinu. Galu galā, Katnisai ļauj doties mājās, kur viņa laimīgi dzīvo kopā ar Pītu.
Patika, kā romānā bija parādīts, cik ātri sacelšanās pret vienu tirānu (Snovu) noved pie cita tirāna valdīšanas. Grāmatā veiksmīgi tika aprakstītas Katnisas draudzīgās attiecības ar Finiku, Džoenu, kā arī tas, kā lēnām viņa atguva Pītas prātu, atgādinot par lietām, kas ir īstas. Bija žēl zaudēt daudzus iemīļotus varoņus – Bogsu, Primu, Finiku.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Ja būtu iespēja iejusties vienā no tēliem, būtu propagandas materiālu veidotājs Plūtarhs Hevensbī. Lai gan Plūtarhs nebija tik nozīmīgs tēls kā prezidente Koina vai Katnisa, arī viņš ietekmēja notikumu gaitu un prasmīgi paredzēja, kurā pusē jābūt, lai saglabātu varas pozīcijas. Uzskatu, ka Plūtarha tēls ir komplekss, divdomīgs, jo viņš nereti pārkāpa morāles normas, bet mēdza to darīt cēlāku mērķu vārdā. Ja iejustos viņa tēlā, mainītu attiecības ar dažiem tēliem, piemēram, ar Katnisu nekomunicētu tik vienkāršoti un bezpersoniski. Plūtarha vietā komunicētu ar tēliem pielāgotā veidā, piemēram, iejūtīgāk sarunātos ar Katnisu, jo meitene bija jūtīgāka nekā, piemēram, prezidente Koina. Jāatzīst, neko citu gan nemainītu, jo autore veiksmīgi izveidoja Plūtarha tēlu un, pēc manām domām, viņš ir īpašs ar savu prasmi pielāgoties pastāvošajam līderim, vienlaikus izplānojot nākamos soļus, kas jāsper, lai nezaudētu savā spēlē.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

2009. gadā tika izdots Sūzenas Kolinsas grāmatas “Bada Spēles” turpinājums “Spēle ar uguni”. Romāna darbība joprojām risinās nenoteiktā nākotnē distopiskajā Panemas valstī un atspoguļo gan tādas tēmas kā nevienlīdzību, nabadzību, gan arī sacelšanos pret valsts iekārtu, kas varu izmanto savtīgos nolūkos.
Lai arī galvenā varone Katnisa Everdīna ir atgriezusies no Bada Spēlēm, viņa nevar justies droši pat mājās. Meitenei ir jāpārliecina prezidents Snovs, ka viņa ir iemīlējusies līdz ausīm Pītā, tādējādi noliedzot jebkādu sacelšanās aizsākšanu. Diemžēl Katnisai tas neizdodas un notiek, kas negaidīts – par godu Ceturkšņa Spaidiem (75. Bada Spēlēm) pārstāvji tiek izlozēti no esošajiem uzvarētājiem. Tas nozīmē, ka viņai ir jāatgriežas arēnā. Katnisa ir izmisusi un bieži meklē atbalstu pie Pītas. Spēļu laikā viņa atskārš, ka patiesi mīl viņu, un pārsteidz visus, iznīcinot spēļu arēnu. Pēc šī notikuma Katnisas un Pītas ceļi šķiras, jo dumpinieku helikopters izglābj meiteni un nogādā trīspadsmitajā apgabalā, savukārt Pīta nonāk Kapitolija rokās. Ir sākusies sacelšanās, un Katnisa Everdīna kļūst par tās simbolu – zobgaļsīli.
Šī ir mana mīļākā “Bada Spēļu” triloģijas grāmata, jo lasītājam ir iespēja iepazīt jaunus varoņus – iepriekšējo Bada Spēļu uzvarētājus, kā arī spēļu jauno organizētāju Plūtarhu. Patika, ka galvenās varones sākotnēji tik parastā piespraude ar zobgaļsīli ātri kļuva par sacelšanās simbolu, pateicoties Katnisas stilista Sinnas dizainētajiem tērpiem.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Ja varētu iemiesoties kādā tēlā, būtu Džoena Meisone. Viņa ir sarežģīts tēls, jo sākumā tiek atspoguļota kā pārstāve no septītā apgabala, kura ienīst Katnisu, bet Ceturkšņa Spaidu laikā atklājas, ka viņu vissmagāk ir skārusi spītēšana Snovam, kurš laupīja visu Džoenas tuvāko cilvēku dzīvības. Domāju, ka Džoena ir greizsirdīga uz Katnisu, jo meitene ir mīlēta un Heimiča, Pītas sargāta, turklāt Katnisas ģimene netika apdraudēta, jo Kapitolijs mīl viņas māsiņu Primu. Šī iemesla dēļ nemainītu Džoenas attiecības ar Katnisu, taču uzlabotu viņas attiecības ar citiem spēļu uzvarētājiem, piemēram, Finiku, jo abus vieno līdzīga traumatiska spēļu pieredze. Iejūtoties Džoenas tēlā, izmantotu to, ka Kapitolijs nespēj mani sāpināt, un arēnā atklāti stāstītu par savām traumām, tādējādi padarot to par savu, nevis Kapitolija skatuvi, dodot skaidru signālu, ka prezidents Snovs atbildēs par to, ko nodarījis. Izmaiņas tēlā nepieciešamas, lai lasītājs varētu labāk izprast Džoenas personību un motīvus.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

2008.g. tapušais Sūzenas Kolinsas romāns “Bada spēles” liek lasītājam pārdomāt pasaulē aktuālas problēmas, tostarp nabadzību, rasismu un nevienlīdzību. Romāna darbība norisinās nākotnē, distopiskajā Panemas valstī, kas atrodas Ziemeļamerikas teritorijā.
Katnisa Everdīna dzīvo divpadsmitā apgabala nabadzīgajā rajonā – Vīlē, līdz brīdim, kad divpadsmitgadīgā Prima tiek izlozēta kā pārstāve 74. Bada spēlēs. Katnisa brīvprātīgi piesakās spēlēm, lai māsu pasargātu. Viņa dodas uz Kapitoliju, lai tur gatavotos spēlēm. Katnisas apgabala zēna pārstāvis Pīta Melārks intervijas laikā atklāj, ka mīl Katnisu, par ko viņa sākotnēji dusmojas, bet vēlāk viņas un Pītas stratēģija ir tēlot nelaimīgos mīlētājus. Kad sākas Bada spēles, Katnisa izdzīvo dažādus notikumus, kas viņai atgādina, cik Kapitolijs ir nežēlīgs. Spēļu laikā tiek maldīgi paziņots, ka var būt divi uzvarētāji, tādēļ Katnisa sadarbojas ar Pītu, lai izdzīvotu, un rada iespaidu, ka arī viņa ir iemīlējusies viņā, vienlaikus mānot Pītu. Spītējot Kapitolijam, abi uzvar, bet Katnisa atskārš, ka vairs nav drošībā arī ārpus arēnas.
Lasot romānu, iespējams just, ka autore iedvesmojusies no Senās Romas, piemēram, valsts nosaukums (Panema), Kapitolijā dzīvojošo iedzīvotāju vārdi u.tml. Grāmatā mani saistīja Pītas tēls, jo viņš bija patiess, empātisks un veiksmīgi nošarmēja Kapitoliju. Vienlaikus bija interesanta arī Katnisas perspektīva – kā viņa kā nabadzīga medniece apšauba Pītas dāsnumu un konstanti izliekas, lai izdzīvotu.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Ja man būtu iespēja iejusties jebkura varoņa tēlā uz dienu, vēlētos būt Heimičs. Mani uzrunāja viņa tēls – bēdu sagrauzts bada spēļu uzvarētājs, kurš ar alkoholismu ārstē gūtās traumas. Kad viņš atskārš, ka divpadsmitajam apgabalam ir potenciāls uzvarēt, viņš izveido dziļāku saikni ar abiem galvenajiem varoņiem un sāk plānot atbilstošu stratēģiju. Kad Pīta atklāj, ka mīl Katnisu, Heimičs ir sajūsmināts, jo beidzot viņam ir ideja, ko tālāk “pārdot” sponsoriem – nelaimīgie mīlētāji no divpadsmitā apgabala. Vienīgais, ko es mainītu – ierosinātu Pītam un Katnisai veidot aliansi no paša sākuma, jo tas, ka viņi sākotnēji nesadarbojās, neliktu man (no spēļu skatītāja perspektīvas) noticēt, ka šāda rīcība bija Pītas stratēģija un māns. Abiem jauniešiem piedāvātu veidot arī spēcīgāku aliansi kopā ar citu apgabalu pārstāvjiem, piemēram, Trešu un Rū no vienpadsmitā apgabala, par spīti tam, ka viņiem vēlāk tāpat būtu jāsadalās, ja pārējo spēlētāju skaits samazinātos. Kopumā Heimiča attiecības ar citiem tēliem nemainītu, izņemot, iespējams, ar Efiju, jo viņa patiešām mēģināja palīdzēt, lai arī reizēm pateica nepatīkamas lietas, pašai to neapzinoties. Pārējās attiecībās neko nemainītu, jo sapratu iemeslu viņa vēsajām attiecībām ar pārstāvjiem – tā bija nevēlme pārlieku satuvināties ar viņiem gadījumā, ja viņi mirst. Tā kā daudzus gadus jau viņa mentorētie pārstāvji bija miruši, Heimičs vilcinājās pirms sāka nopietni mentorēt un iepazīt 74. Bada spēļu pārstāvjus.