Nora Ozoliņa

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Grāmata “Laba meitene, sliktas asinis” mani aizrāva no pirmajām lappusēm. Tā ir neparasta un spraiga detektīvstāsta un jauniešu drāmas kombinācija, kuras centrā ir Pipina Ficamora – gudra, neatlaidīga un drosmīga pusaudze, kura cenšas atklāt patiesību par seniem notikumiem savā pilsētā. Man ļoti patika, ka Pipina pati uzsāka izmeklēšanu, lai pierādītu, ka oficiālā versija par Andija Bellas slepkavību varētu būt aplama. Tas parāda, cik daudz var panākt cilvēks, ja viņš nebaidās uzdot jautājumus un meklēt atbildes.

Īpaši aizkustinoša bija Pipinas attiecības ar ģimeni un draugiem – tās šķita īstas un sirsnīgas. Grāmatā bija arī daudzi negaidīti pavērsieni, kas lika pārdomāt, kam īsti var uzticēties. Autore veiksmīgi atklāj, cik sarežģīta var būt patiesība, un cik svarīgi ir nebaidīties stāties pretī netaisnībai.

Grāmata lika man aizdomāties par to, kāda nozīme ir patiesībai un cik bīstami var būt pieņēmumi. Tā arī iemācīja, ka pat viens cilvēks var mainīt sabiedrības domas, ja viņš rīkojas godīgi un drosmīgi. Kopumā tā bija ļoti aizraujoša un pārdomas rosinoša lasāmviela, ko noteikti ieteiktu arī citiem.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Ja man būtu iespēja iejusties kādā no grāmatas varoņiem, es izvēlētos būt Pipina Ficamora. Viņas apņēmība, taisnīguma izjūta un neatlaidība mani iedvesmoja. Viņa nebija vienkārši skolniece – viņa kļuva par detektīvi, kuras mērķis bija atrast patiesību par notikumiem, kurus citi jau sen bija pieņēmuši kā izšķirtus.

Es vēlētos būt Pipina, jo viņa pierāda, ka arī jaunieši spēj ietekmēt pasauli, ja vien tic saviem ideāliem un nepadodas spiedienam. Ja es būtu viņas vietā, iespējams, es mēģinātu biežāk dalīties savās aizdomās ar pieaugušajiem, lai gan saprotu, ka tas ne vienmēr bija iespējams. Tāpat varbūt mēģinātu vairāk aizsargāt sevi, jo izmeklēšana bieži bija bīstama.

Tomēr visvairāk mani uzrunā Pipinas spēja ieraudzīt patiesību tur, kur citi nevēlas skatīties. Viņa ir piemērs tam, ka īsta drosme nozīmē nevis būt bez bailēm, bet gan rīkoties, neskatoties uz tām.

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Grāmatas recenzija "Bada spēles" (Suzanna Kolinsa)

Romāna darbība notiek nākotnē, kur sabiedrība ir sadalīta 12 rajonos, ko pārvalda Bagātā Pilsēta. Katru gadu tiek rīkotas “Bada spēles”, kurās bērni no katra rajona spiesti cīnīties līdz nāvei, lai izklaidētu skatītājus. Galvenā varone Katnisa brīvprātīgi piesakās spēlēm, lai aizvietotu savu māsu. Viņa cīnās ne tikai par izdzīvošanu, bet arī par savu cieņu un taisnīgumu.

Man ļoti patika Katnisa kā varone – viņa ir drosmīga, gudra un jūtīga. Sižets ir aizraujošs, notikumi attīstās strauji, un rodas vēlme uzzināt, kas notiks tālāk. Autore uzdod svarīgus jautājumus par varu, taisnīgumu un izvēles brīvību.

Grāmatā ir diezgan daudz vardarbības, kas dažkārt šķita pārāk smaga. Arī mīlestības trīsstūris starp varoņiem man likās mazliet pārlieku dramatisks.

Šī grāmata liek aizdomāties par to, cik svarīgi ir būt drosmīgam, aizstāvēt taisnīgumu un nepadoties spiedienam. Pat vissmagākajos apstākļos ir iespējams saglabāt cilvēcību.

Es noteikti ieteiktu šo grāmatu tiem, kam patīk spraigs sižets, drosmīgi varoņi un grāmatas, kas liek aizdomāties par nozīmīgām tēmām

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Ja man būtu iespēja uz vienu dienu kļūt par kādu no “Bada spēļu” varoņiem, es izvēlētos būt Katnisa Everdīna. Viņa ir drosmīga, atbildīga un aizstāv savus mīļos, pat ja tas apdraud viņas pašu dzīvību. Man patīk viņas spēja domāt skaidri sarežģītās situācijās un saglabāt cilvēcību, pat kad viss apkārt liekas zaudēts.

Ja es būtu viņas vietā, es mēģinātu vairāk runāt ar citiem spēļu dalībniekiem, lai veidotu alianšu tīklu un kopīgi pretotos spēlēm. Es varbūt būtu atklātāka pret Pītu jau sākumā, jo viņš patiesi centās palīdzēt un aizsargāt Katnisu. Viņu attiecības dažreiz šķita pārprastu jūtu pilnas, ko varēja risināt ar lielāku atklātību.

Es arī mēģinātu kādā veidā nodot skaidru vēstījumu skatītājiem un Kapitolijai, ka spēles nav izklaide, bet netaisnīgs sods. Būtu svarīgi izmantot savu redzamību, lai rosinātu pārmaiņas sabiedrībā, pat ja tikai simboliski.

Kļūt par Katnisu nozīmētu uzņemties lielu atbildību, bet arī dot cerību citiem. Tāpēc viņa ir varone, kuras vietā es gribētu būt, kaut vai tikai uz vienu dienu.