Katrīna Pietkēviča

12 gadi, Valmiera

Es būšu sestās klases skolniece, mani hobiji ir dejošana, dziedāšana un zīmēšana. Mana mīļāka krāsa ir tumši sarkana. Man ir mazs brālis kuru sauc Gustavs, viņš ir palaidnis. Es esmu gudra, mīļa, jauka, draudzīga, drošsīrdīga, smieklīga un radoša, un man nepārāk patīk lasīt.

Iesniegtās recenzijas

Meitene zilā kleitiņā

Žanete Lazdovska

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Beatrise ir trīspadsmit gadus veca meitene, kurai ir bail no tumsas un vientulības, jo mammai darbā bieži ir naktsmaiņas. Man patika Beatrises draudzība ar Deinu, jo tā palīdzēja Deinai tikt tur kur viņai jau bija jābūt un Beatrisei kļūt pašpārliecinātai un drosmīgai. Es lepojos ar Beatrisi, kā viņa pārmācija Paulu ar Deinas palīdzību. Draudzība ar Agnesi bija jauka. Man patika visi tie piedzīvojumi ko meitenes izdomāja, lai sodītu Dmitriju. Man patika Beatrise, ka neapjuka un izdomāja kā izglābt Paulu, kaut gan neprata peldēt.
Man nepatika Dmitrija izdarītais. Par tik necilvēcīgu rīcību jāsaņem sods. Tas ir tik cietsirdīgi un nejauki kā uzvedās Paula skolā pazemojot un ņirgājoties par klasesbiedriem. Man nepatīk tas, ka daži pielien tiem nejaukajiem bērniem, jo paši negrib būt apsmieti.
Atziņas.
Piecas minūtes kauna un dzīve turpinās.
Nekad nedrīkst novērtēt par zemu situācijas nopietnību.
Kad izdodas pārvarēt nedrošību pārņem milzīga laimes sajūta.
Cilvēka glābšana nav joka lieta.
Iztirzājot sāpīgu tematu var izārdīt dvēseli pa vīlēm.
Viss nav tā kā izskatās, aiz tām robežām kuras mēs zinam, ir vēl citas.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es gribētu būtu Deinas vietā bet tikai lai man nebūtu jāmirst, bet būt labais spociņš. Būtu spociņš kādiem nedrošiem bērniem, lai viņi iegūtu pašapziņu un varētu par sevi pastāvēt. Izstrādātu dažus labus jociņus, iepriecinātu skumīgos bērnus un dotu sodu tiem kuri to ir pelnijuši.