Adelīna Žagariņa

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Man patika, ka šī grāmata it emocionālā un aizraujoša. Interesanti, bija tad kad Beatrise ieraudzīja pirmo reizi meiteni zilā kleitiņā un kā sākās viņu draudzība. Dažādi piedzīvojumi kuri izaicina Beatrises bailes un morālās vērtības. Man tas palīdzēja iejusties grāmatas galvenajos tēlos. Taču stāstā ir arī aspekti, kas var raisīt daudz jautājumu , idealizētas vai vienkāršotas, kas maina stāsta realitāti. Tomēr man tas nelikās kā kļūda, jo grāmata ir ļoti interesanta. Man liekas, ka grāmatas autore gribēja pavēstīt to, ka pat vissarežģītākajās situācijās ir iespēja atrast risinājumu, ja vien ir drosme un vēlme to darīt. Grāmatas autore uzver arī draudzības nozīmi un to, kā tā var palīdzēt pārvarēt bailes un izaicinājumus. Man liekas ka autore gribēja vēl vēlas iedrošinā jauniešus ticēt sev, uzņemties atbildību par savām darbībām un meklēt risinājumus pat tad, kad šķiet, ka viss ir bezcerīgi. Atziņas ko es varēju pamanīt stāstā ir- drosme stāties pretī bailēm, draudzības spēks, atbildība par savām darbībām, cerībā un izaugsme. Mans secinājums par grāmatu- stāstā piedāvā ne tikai aizraujoša un piedzīvojumu pilna, bet arī dziļas pārdomas par dzīvi, attiecībām un pašizaugsmes. Žanetes Lazdovskas veiksmīgi izveidotā pasaulē ļauj man iejusties varoņu ādā un piedzīvot viņu emocijas un izaicinājumus. Šis stāst manī ierosināja drosmi un nebaidīties no spokiem, jo viņi var arī būt draudzīgi tākā šajā stāstā. Man ļoti patīk šīs grāmatas saturs un stāsts, man tas likās aizraujoš.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Es izvēlētos Žanetes Lazdovskas grāmatas tēlu Beatrise

Es izvēlētos šo lomu, jo Beatrise ir drosmīga, zinātkāra un ar vēlmi izprast to, kas notiek viņas apkārtējā pasaulē. Dzīvot viņas ādā nozīmētu piedzīvot gan bailes, gan pārsteigumu, gan prieku par jaunu draudzību. Es vēlētos sajust to dīvaino satraukumu, ko viņa izjuta, pirmo reizi ieraugot noslēpumaino meiteni. Es iepazītu viņas domas un pārdzīvojumus, tās iekšējās cīņas, kad jāizšķiras starp klusēšanu un patiesības meklēšanu.

Šajā vienā dienā es dotos viņas pēdās – mēģinātu izprast noslēpumus, kuri savijas ar meiteni zilajā kleitiņā, piedzīvotu gan bailes, gan sajūsmu par nezināmo. Tā būtu iespēja izjust patiesu draudzību, pārvarēt savas šaubas un iemācīties būt atbildīgai.

Būt Beatrisei uz vienu dienu nozīmētu iemācīties, ka dzīvē svarīgākais nav vienkārši „zināt atbildes”, bet gan būt gatavam meklēt tās – pat ja ceļš uz patiesību nav viegls. Dzīvojot Beatrises vietā, es arī saprastu, cik nozīmīga ir iejūtība pret citiem – gan draugiem, gan tiem, kas šķiet sveši vai nesaprotami. Es iemācītos, ka pat klusums var būt skaļš, ja mēs tajā ieklausāmies, un ka dažkārt pat visparastākie notikumi var atklāt dziļas patiesības. Tā būtu neaizmirstama diena.Šī pieredze man iemācītu ne tikai drosmi un sapratni, bet arī to, cik svarīgi ir uzticēties sev un saviem instinktiem. Es saprastu, ka pārmaiņas nav jābaidās, jo tieši tās mūs veido. Beatrises acīm es redzētu pasauli citādi – dziļāk, jūtīgāk un patiesāk.