Elīna Vorslova

12 gadi, Madonas novads

Man ļoti patīk lasīt grāmatas, tad es varu ceļot laikā un telpā. Vislabāk es lasu grāmatas par aizraujošiem un reizē smieklīgiem notikumiem. Parasti es grāmtas lasu vakarā pirms miega vai lietainās dienās. Brīvajā laikā man vēl ļoti patīk sportot.

Iesniegtās recenzijas

Labas meitenes rokasgrāmata slepkavību atklāšanai

Hollija Džeksone

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Izlasot grāmatu ''Labas meitenes rokasgrāmata slepkavību atklāšanā'' es sapratu cik svarīgi ir, ja ir , kāds civēks, kas tev tic un ir gatavs uzklausīt tevi. Man ļoti patika grāmatas galvenā varone Pipa viņa ar savu neatlaidību un labsirdīgumu palīdzēja pierādīt visai Litlkiltonai, ka Sels Sings nav vainīgs, neskatoties uz visām draudu zīmītēm un viņas bērnības suņa nāvi. Pipa savā vecumā atrisināja divas lietas, ko pat policija nevarēja un policija vienkārši pieturējās pie vissticamākās atbildes. Mani iepriecināja, ka viņa ieguva sev jaunu draugu Ravi, kurš bija gatavs palīdzēt Pipai pierādīt, kas patiesībā notika ar Endiju Bellu.
Man ir prieks, ka autore centās pavestīt, ka lietas nevienmēr ir tādās, kādas tās izskatās, ka, tomēr ir kārtīgi jāpārliecinās, jo tomēr tu varbūt apvaino pavisam nevainīgu cilvēku.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Ja man būtu ši iespēja uz vienu dienu būt, kādam tēlam no grāmatas tā būtu Endija Bella. Šajā bienā dienā kā Endijai es uzlabotu attiecības ar Beku Bellu viņas māsu, jo tad viss varētu izvērsties pavisam citādāk. Es uzklausītu Beku un palīdzētu viņai isūdzēt Maksu Heistingu par to ko viņš nodarīja Bekai. Šajā vienā dienā es atvainotos Natālijai Da Silvai par to, ko Endija viņai nodarīja un es atteiktos no narkotiku tirgošanas. Es mēģinātu Endijas dzīvi pagriezt uz labo pusi. Es noteikti mainītu visu attiecībā uz Eliotu Vordu, es ar viņu vairs nesatiktos un atstātu to pagātnē.
Šajā vienā dienā es mēģinātu izmainīt Endijas Bellas tēlu un raksturu!

Laba meitene, sliktas asinis

Hollija Džeksone

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Izlasot grāmatu ''Laba meitene, sliktas asinis'' es aizdomājos, kā ir tēlot kādu, kas tu neesi. Katru dienu dzīvot ar zemapziņu, ka tu esi, ko ļaunu izdarījis un tas nemainīsies. Man bija tiešām žēl Stenlija, ka viņam bija jāsadzīvo ar šo zemapziņu, jāslēpj sava īstā identitāte, lai neviens neuzzinātu, ko viņa tēvs lika viņam darīt.
Man ļoti patika Pipa un es apbrīnoju viņas spēju atklāt noziegumus. Tas ir varenu, ka viņa spēj atrisināt šādas lietas savā vecumā. Mani iepriecināja, ka viņa nepadevās viņa mēģināja līdz atrisināja šo lietu tas ir tiešām brīnišķīgi.
Manuprāt autore vēlējās pavēstīt, ka katrs cilvēks spēj mainīties, to pierādīja Stenlijs, lai arī viņš bērnībā palīdzēja savam tēvam pastrādāt slepkavības viņš to ļoti nožēloja. Viņš bija tikai bērns, kurš nevēlējās mirt.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Ja man būtu šī iespēja vienu dienu iejusties, kādā no grāmatas tēliem tas būtu Stenlijs. Es vēlētos izprast Stenlija stāstu, labāk saprast kāpēc viņš to visu darīja un vai nebija viņam iespēja, tomēr neklausīt savu tēvu. Es šajā vienā dienā noteikti vēlētos saprast kā Stenlijam bija dzīvot šo dubulto dzīvi ar noslēpumu , kuru zina tikai viņš un cilvēks, kurš šantažē Stenliju.
Es uzlabotu attiecības ar Pipu, jo viņa ir sirsnīga, viņa būtu tas cilvēks ar, kuru Stenlijs varētu izrunāties un viņa viņu uzklausītu, viņa nepamestu Stenliju un palīdzētu viņam. Grāmatas beigās tas bija saprotams, jo viņa vēlējās uzzināt viņa stāstu, diemžēl Stenlijs nomira!

Meitene zilā kleitiņā

Žanete Lazdovska

1. uzdevums. Atsauksme par grāmatu

Grāmata "Meitene zilā kleitiņā" man lika aizdomāties par to, kā ir redzēt un piedzīvot, ko tādu, ko citi nespēj. Beatrise ir parasta meitene, bet šāds notikums, kuram pat nevajadzētu viņu skart maina viņas dzīvi. Lasot šo grāmatu es aizdomājos, ka ir cilvēki, kas varbūt neredz spokus, bet izjūt vai redz šo, un šie cilvēki nevar to paskaidrot citiem, jo viņi to nejūt tāpat kā šie cilvēki. Lasot šo grāmatu man patika stāsts par draudzību, kā Agnese, lai gan netic Beatrisei no sākuma cenšas viņu saprast, jo beigās viņas, taču dara visu kopā. Pēdējās nodaļas mani tramdīja, jo es mēģināju just to adrenālīnu kādu juta Beatrise un Agnese, kad centās palīdzēt Deinai atklāt kādēl radās ugunsgrēks.
Manuprāt, autors vēlējās pavēstīt kāda ir īsta draudzība, ka tu pakļauj sevi riskam, lai palīdzētu draugam. Šī sadarbība, kas bija jūtama starp viņām, man patika, jo man tas pierādīja, cik svarīgs ir atbalsts no tuviem cilvēkiem.

2. Iejūties grāmatas varoņa tēlā

Ja man būtu iespēja iejusties viena varoņa tēlā, es izvēlētos Beatrisi. Es vēlētos just, kā tas ir, ka tu redzi un dzirdi, ko tādu, ko citi nevar. Beatrise lomā es vēlētos just šo adrenalīnu, kad viņas bija Dmitrija dzīvoklī un vēlējās viņu pārmācīt.
Ja es būtu Beatrise ir tikai viena lieta, ko es mainītu, es uzmudrinātu Paulu, jo, pēc manām domām, viņai vecāki nedeva šo uzmanību, mīlestību, ko viņa vēlējās.